Noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Šoreiz to ir krietni mazāk nekā iepriekšējā reizē pirms četriem gadiem, bet nez vai tas mazinās cīņas sīvumu. Kā vērtējami partiju saraksti, kāda veidosies priekšvēlēšanu cīņa – par to kopā ar ekspertiem spriežam raidījumā Krustpunktā.

Analizē politoloģe Iveta Kažoka, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un 

"Esmu daudz pārliecinātāka par sevi, jo cirkā visu laiku ir sev jānotic un jāsaņemas pārkāpt savām robežām,"– tā saka jaunā cirka māksliniece Elīna Konrade, pirmā Rīgas cirka skolas absolvente, kura iekļuvusi profesionālā cirka augstskolā ārzemēs. Pirms deviņiem gadiem dibinātajai Rīgas cirka skolai, kas darbojas līdzīgi kā citi interešu izglītības pulciņi, tas ir liels sasniegums. Kā klājas skolai un par kādu nākotni cirkā sapņo jaunie mākslinieki, saruna ar Elīnu Konradi, kura turpinās profesionālo cirka izglītību Nīderlandē, un cirka skolas vadītāju Ilzi Tormani-Kļaviņu.

Sarunā Elīna arī atzīst, ka pirms četriem varbūt par nebūtu uzdrošinājusies sarunai ar Nīderlandes cirka universitātes programmas direktori. Tagad ir daudz atvērtāka, spēj sev uzticēties un noticēt, lai pamēģinātu kaut ko jaunu un nezināmu.

Elīna arī turpinās piedalīties Rīgas cirka skolas izrādē "Aizbēgt līdzi cirkam". Viņa bilst, ka vēlas atgriezties Latvijā pie draugiem un savas cirka kompānijas un kopā ar viņiem turpināt attīstīt cirku Latvijā.

'Cirka skolai pievienojos pavisam nejauši, kad man bija 15 gadi. Es biju tas bērns, kuram visu laiku bija kāds pulciņš, uz kuru doties, un tad pienāca brīdis, kad no viena devos prom un bija brīvais laiks. Nejauši gājām ar vecākiem Jūrmalā garām Rīgas cirka skolas stacijai, kuru nu jau pati vadu. Piedalīties neuzdrošinājos, bet lapiņu paņēmu. Oktobrī pēc skolēnu brīvlaika es pievienojos, kas toreiz bija vienu reizi nedēļā," atminas Elīna Konrade.

Izrādās pirms sākt darboties Cirka skolā, Elīna nebija apmeklējusi nevienu cirka izrādi.

"Cirka cilvēki, man liekas, ir visforšākie cilvēki, es nevaru sagaidīt, kad katru dienu pavadīšu kopā ar viņiem," bilst Elīna, pirms doties mācīties uz Nīderlandi.

Vai vienmēr vajag visu būvēt, ko mēs sagribam? – šāds jautājums ir aizsākums iniciatīvai “Būvēt – Nebūvēt”.  Iniciatīvas mērķis  ir attīstīt jaunu būvēšanas procesa modeli. Tā vietā, lai steigtos visu celt no jauna, projekta iniciatori rosina būvēt saites starp jau esošo. Jūnija vidū projekta idejas autore, arhitekte Brigita Bula aicināja uz ievadpasākumu, iepazīstinot ar manifestu un  rīcības plānu, kā arī ar savu pieredzi un pārdomām dalījās latviešu un dāņu arhitekti un citi speciālisti.

Iniciatīva “Būvēt – Nebūvēt” guvusi iedrošinājumu turpināt ceļu uz tālredzīgāku būvēšanas praksi! Turpmākos mēnešus iecerētas diskusijas, lekcijas, izglītojošu pasākumu un darbnīcu sērija.

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi.

Osteoporoze ir izplatīta slimība visā pasaulē un nereti to atklāj pēc kaulu lūzuma, jo sākuma stadijās slimībai nav nekādu simptomu. Kā zobārsta kabinets var palīdzēt kaulu veselības uzlabošanā, par to saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobārstniecības katedras vadošo pētnieci, projekta "OsteoXplore" vadītāju Andu Slaidiņu.

Ārste skaidro, ka, piemēram, pacients atnāk pie zobārsta, viņam veic rentgenu kāda iemesla dēļ, piemēram, viņš grib ievietot zobu implantus, viņam veic 3D rentgenu, kas ir standarts mūsdienu implantoloģijā, papildus tam, izmantojot veikto rentgenu, var noteikt arī osteoporozes risku.

Šī vairāk varētu būt skrīninga metode, pēc kuras jāveic padziļināti izmeklējumi.

Lielākoties osteoporozes risks ir sievietēm vecumā pēc menopauzes. Ar hormonu aizvietojošu terapiju var pasargāt. Tāpat nozīmīgi osteoporozes riska faktori ir D vitamīna un kalcija trūkums organismā. Pareizi būtu jebkurai sievietei pēc 65 gadu vecuma veikt osteoporozes risku pārbaudi, lai novērtētu kaulu blīvumu. Realitāte pacienti par to uzzina, kad jau ir bijis pirmais kaulu lūzums. 

Osteoporozi labi palīdz novērst un kontrolēt medikamenti.

Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad bieži dodamies tuvākos vai tālākos ceļojumos. Šoreiz saruna ar pieredzējušu pilotu Jāni Krištopu, lai uzzinātu, kā laikapstākļi ietekmē viņu darbu un ikdienu, jo vasarās negaisi ir tie, kas mēdz radīt izmaiņas mūsu lidojuma plānos.

Par laimi Rīgas lidostā dabas stihijas reti rada būtisku ietekmi uz gaisa satiksmi, biežāk problēmas ir mūsu galamērķī, īpaši, ja tas ir tālāk uz dienvidiem, kur negaisi mēdz būt plašāki un ilgstošāki. Mūsu lidostā lielākās problēmas ir ziemā, kad skrejceļš apledo vai snieg tik stipri, ka tīru skrejceļu uzturēt var burtiski tikai uz dažām minūtēm.

Bet kāda ir pilota ikdiena, kurš un kā pieņem lēmumu – lidot cauri negaisa mākonim vai mest tam līkumu, par to saruna ar pilotu Jāni Krištopu, kuram ir jau gandrīz 20 gadu pieredze, vadot pasažieru lidmašīnas.

8. jūlijā Tukuma novada „Lielozolos” norisināsies zemkopju saiets „Trīs zīles”, kurā diskutēs par lauku sētu nākotni, arhitektūru un ainavu. Par lauku sētu kā mantojumu nākamajām paaudzēm diskutējam arī raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas zemkopju saieta "Trīs zīles" projekta vadītāja, Latvijas Lauku konsultāciju centra pārstāve Andrita Grīnberga, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, bioloģiskās z/s "Gaiķēni" saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, zvērināta notāre Inga Dreimane un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša.

"Klasikā" sarunājamies ar vijolnieci Emīliju Bukšu, kura plašāk vēsta par diviem trio "Soleil" koncertiem.

Trio "Soleil", kas savu nosaukumu aizguvis no franču valodas vārda soleil (tulkojumā – "saule"), ir viena no perspektīvākajām jaunajām kamermūzikas apvienībām Latvijā. Kopā ar Emīliju tajā muzicē altiste Viktorija Viktorova un čelliste Zenta Evita Timermane. Trio koncertējis gan Latvijā, gan citviet Eiropā, izpelnoties atzinību ar panākumiem konkursos, sadarbību ar Latvijas Radio un spilgtām koncertprogrammām, apliecinot savu profesionalitāti un aizrautību kamermūzikas mākslā.

7. jūlijā pulksten 16 Mencendorfa namā un 10. jūlijā pulksten 18 Mākslas muzeja "Rīgas birža" Venēcijas zālē

trio atskaņos Ernē Donāņi romantikas caurstrāvoto Serenādi Domažorā un Džordžes Enesku "Aubade",  kā arī dramaturģiski piepildītus latviešu komponistu darbus: Tālivalža Ķeniņa Stīgu trio vijolei, altam, čellam un jaunā komponista Kristiāna Patrika Krastiņa divas prelūdijas stīgu trio – "The Dance of the Trolls" un "The Devil’s Dance", kurās neoklasicisma un modernisma elementi apvienoti aizraujošā, humoristiskā un virtuozā muzikālā stāstījumā. 

Elīna Bukša atklāj, ka daļa programmas ansamblim jau pazīstama: Tālivalža Ķeniņa trio mūziķes apguvušas pirms vairākiem gadiem, taču pārējie skaņdarbi ir nesen iestudēti. Tādējādi koncertā satiksies gan pārbaudītas vērtības, gan klausītājiem vēl mazāk zināma mūzika.

"Atskaņosim visai vasarīgu, gaišu mūziku," uzsver Emīlija Bukša.

Trio dalībnieču sadarbība ar komponistu Kristiānu Patriku Krastiņu nav nejauša. Elīna atklāj, ka viņus vieno ilggadēja draudzība un kopīgas mācības: "Mēs bijām klasesbiedri Emīla Dārziņa Mūzikas skolā un turpinām sadarbību un draudzību arī mācoties akadēmijā."

Viens no koncertiem notiek Mencendorfa namā, kas kamermūzikas koncertiem nav ierastākā vieta. Elīna atzīst – ansamblim ir svarīgi meklēt jaunas koncertvietas un paplašināt kamermūzikas klātbūtni pilsētvidē:

"Vēlējāmies atklāt arī jaunas vietas. Klausītāji var ne tikai klausīties mūziku, bet arī aplūkot to, kas šajās telpās ir apslēpts un atklājams."