Dzejnieks Andris Akmentiņš kurš jau trīs mēnešus ir Pārventas bibiotēkas bibliotekārs, apkopējām sola, ka pēc 29. aprīļa pasākuma pats visu satīrīšot. Tas būs pēc viņa pirmās dzejas grāmatas bērniem "Klātbūtne" atvēršanas. Pasākums sola lielu dauzīšanos ar dzejoļiem, kurā piedalīsies arī plastilīna ilustrāciju autors Krišs Salmanis, kontrabasists Kurts Kārlis un noslēpumains skatuves strādnieks, kura lomā iejutīsies Gusts Ābele.

"Šī vairāk ir vecāku grāmata par dauzīšanos kopā ar bērniem," atklāj Andris Akmentiņš un atzīst, ka "šī ir mana grāmata, ko vienmēr esmu gribējis un sapņojis, Zanderes bikstīts esmu dabūjis līdz galam."

Autors arī atzīst, ka tajā ir iekšā ļoti daudz reālās dzīves. Nākamā, ja taps, būs jau kopā ar "Pārventas delveriem".

Andra Akmentiņa pirmajā dzejas krājumā bērniem iekļauti 36 dzejoļi, kas izdzīvoti un uzrakstīti kopā ar dēliem – dvīņiem Edgaru un Bruno. Puikām augot, ir izaugusi arī grāmata, kurā bērnu un pieaugušo vieno klātbūtne – ne ar ko neaizstājams un ne par kādu naudu nenopērkams dārgums. Mākslinieks Krišs Salmanis grāmatai ilustrācijas veidojis no plastilīna.

Ja visa dauzīšanās ar dzejoļiem būs veiksmīga, tad rudenī "Klātbūtne" būs arī Rīgā, bet audiogrāmata – jebkur pasaulē. Pagaidām sarunai ar Andri Akmentiņu fonā čivina, pūš un rej, jo pavasarī negribas istabā sēdēt. Uzklausām arī viņa pieredzi, strādājot Pārventas bibliotēkas bērnu nodaļā.

Dzejniekam ir tā priekšrocība vārdus ieraudzīt arī ārpus gramatikas likumiem un pareizai vārdu dalīšanai, piemēram, Akmentiņam "pārslodze" ir pārslas pārēdusies odze, bet "kvīts" ir cūkas kvieciens.

Rakstnieces un uzņēmējas Andras Neiburgas personība un dienasgrāmata “Es esmu tas, kas paliek pāri. Dienasgrāmatas. 2003–2019” iedvesmojusi “Kvadrifronu” radīt izrādi “Es esmu tas, kas paliek pāri”. Ar radošo komandu tiekamies Kultūras rondo.

Stāsta Ance Strazda, Anta Aizupe, Rūdolfs Gediņš un Klāvs Mellis.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par tītiņu – savdabīgo galvas grozītāju.

"Tītiņš jeb grozgalvītis. Kāpēc grozgalvītis? Tādēļ, ka tītiņi briesmu gadījumā, īpaši perēšanas laikā, spēj šņākt un grozīt galvu kā čūska, lai nobiedētu potenciālo plēsēju. Tītiņš spēj galvu pagriezt gandrīz par 180 grādiem. Manuprāt, tā ir iespaidīga kakla muskulatūra. Viņi var tik ātri to grozīt visdažādākajos leņķos. Reizēm tītiņi spēj arī briesmu gadījumā aizvērt acis, saļimt un izlikties miruši," iepazīstina Ance Priede.

Tītiņš ir apmēram tāda paša izmēra, kā zvirbulis. Bet tītiņu ir vieglāk dzirdēt nekā ieraudzīt, jo paslēpties viņam palīdz kamuflāžas krāsojums. Parasti tītīņi dzīvo koku dobumos, reizēm arī būrīšos, bet šādos gadījumos reizēm arī izmet iepriekšējos būra iemītniekus ārā. Ligzdu tie nebūvē.

Tītiņiem nepieciešami skraji lapkoku vai jauktu koku meži pļavu un klajumu tuvumā. Reizēm tītiņš var ligzdot arī parkā, dārzā vai cita veida kultūrainava ar kokiem. Viņiem patīk veci dārzi un lapkoku parki, kur kokiem ir kuplas un lielas lapotnes. 

Klimata pārmaiņas Latvijā galvenokārt saistītas ar ilgstošiem sausuma periodiem, stiprām vētrām un, protams, plūdiem. Tieši par intensīviem nokrišņiem dzirdam vislielākās bažas, jo ar tiem grūti tikt galā gan lauku reģionos, gan pilsētās. Klimatam mainoties, Latvijā biežāk novērojam ekstrēmus nokrišņus - dažkārt dažu dienu laikā var nolīt vairāku mēnešu norma. Daba prasmīgi prot šo ūdeni uzņemt, bet, kā ir ar pilsētām? Cik gatavi esam plūdu riskam un kā šobrīd tiek pieskatīta ir šī klimata pārmaiņu joma Latvijā?

Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Pilsētsaimniecība" vadītāja vietniece Sandra Liepiņa.

Cik sena ir mūsu galvaspilsēta, tik arī te Daugavas un tās daudzo atteku ūdeņi ir vairakkārt nodarījuši postu pilsētai un tās apkaimei. Šajā sižetā lūkojam uz 18. gadsimtu, kad upe "ienāca" pilsētā un apkārtnes laukos. Ņemot vērā, ka tolaik Rīga atradās krietni zemāk nekā šodien, Daugavas krastmala pilsētā nav uzbērta pietiekami augstu un ziemas bija daudz bargākas, kas savukārt pavasarī radīja milzīgus ledus sablīvējumus Daugavā. Šie priekšnoteikumi arī kalpoja par iemeslu tam, ka mājas pa upi peldēja un ielās zivis tika ķertas.

Plūdi ir daudzas reizes postījuši Rīgu, bet Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēstures nodaļas vadītāja Margarita Barzdeviča stāsta par plūdiem Rīgā 1709. gadā, par kuriem saglabājušās liecības par to, kā rīdzeniekiem klājies, gan kādas bijušas sekas. Vairāk par pilsētniekiem cieš apkārtņu iedzīvotāji, jo tur nebija, kur patverties.

No tiem laikiem ir arī saglabājusies Rīgas mērnieka un kartogrāfa Eberharda Tolksa dienasgrāmata, kur viņš raksta: "1709. gada pavasara plūdos 6. aprīlī vēlu vakarā, pēc tam, kad jau 11 dienas laiks bija tapis siltāks un kusa sniegs, pie Rīgas sāk iet ledus. Daugavā sākas plūdi, kas aizskaloja mājas, gan salās, gan Pārdaugavā."  Gan  šie, gan arī  citi  17. un 18. gadsimta. plūdi atstāja postošas sekas  gan pašā pilsētā, gan apkaimes laukos.

--

Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Ance Priedniece stāsta par tītiņu – savdabīgo galvas grozītāju.

Maija sākumā sola siltu laiku, bet par salnām aizmirst nevajadzētu. Kādus augus stādīt, bet kurus vēl atstāt piesegtus? Par to un citiem maija dārza darbiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne, dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš.

Maijs tradicionāli sākas ar Stādu parādi Siguldā un arī šis gads nav izņēmums. Piedalīsies vairāk nekā 300 audzētāju un arī amatnieki.

Bet runājot par darbiem dārzā, Maruta Kaminska atgādina, ka lielākā daļa dārzu ir sausi un augi, kas cietuši pēc sala, ir rūpīgi jālaista. Ir jāsāk arī mēslot, bet vispirms ir jāpadzirda, jo sausus un nomocītus augus nevar mēslot. Kad paliks siltāks, augsnē būs jāierušina preparāti, kas veicinātu augu izturību.

Vija Rožkalne atgādina, ka vajag rušināt augsni zem augiem kokiem, jo tā visas kaitēkļu oliņas izvelk ārā un saules stari tās piebeidz. Rušinot var iestrādāt mēslojumu.

Dārzkopji arī iesaka zemi ap augiem mulčēt, turklāt var ne tikai iegādāties jau gatavo veikalā, bet pašam sagatavot - mulčēt visus sīkos zariņus. Tikai jāatceras, ja ap augiem veido mulčas uzbērumu, tā ir mākslīga vide un augsnes pašregulācija vairs nedarbosies.

Pēc aprīļa vidū notikušā Parīzes maratona prāvs pulks franču skriešanas entuziastu un līdzjutēju sāka uzdot jautājumus publiskajās saziņas vietnēs: vai patiesi starptautisko maratonu garākajās distancēs arvien biežāk piedalās skrējēji, kuri tam acīmredzami nav fiziski gatavi? Šādu jautājumu viņus mudināja uzdot daži maratona distances dalībnieki, kuri startēja ar dārgu ekipējumu, taču jau aptuveni piektajā kilometrā viņu spēki bija izsīkuši. Vai pasaules galvaspilsētu un citu lielo maratonu rīkotāji pārbauda skrējeju veselības stāvokli pirms starta garajās distancēs, un vai patiesi pieaug nepietiekami sagatavotu skrējēju skaits garajās distancēs?

49. Parīzes maratons šogad notika 12. aprīlī. Tajā piedalījās gandrīz 59 tūkstoši skrējēju, bet 57 ar pusi tūkstoši sasniedza finišu. Klasisko maratona distanci – 42 kilometrus un 195 metrus – veica arī jaunzēlandiete Sonja Hemptone un amerikānis Filips Bats.

Tieši viņu sniegumu maratona ievadā, aptuveni piektajā kilometrā, pēc sacensībām sociālās saziņas vietnēs kaismīgi apsprieda francūži. Amerikānis Bats kāda līdzjutēja filmētajā video jau maratona distances pašā sākumā bija redzams lēni soļojam, jaunzēlandiete Hemptona pārvietojās nedaudz ātrākā iešanas tempā.

Jāuzver gan, ka abi finišēja – tas tomēr ir liels sasniegums. Bats finiša līniju šķērsoja pēc piecām stundām un 46 minūtēm, bet Hemptone – pēc sešām stundām un 11 minūtēm. Franču sociālās saziņas vietņu lietotājiem gan radās pamatots jautājums, vai šie skrējēji maratonam pieteikušies pareizo mērķu vadīti. Daži pat viņus nodēvēja par “Instagram skrējējiem”. Proti, vai viņu galvenā vēlme nav bijusi kaut ko pierādīt kādam citam, padižoties, jo fiziskā sagatavotība šķietami nebija vajadzīgajā līmenī.

Šis gadījums uzšķīla dzirksteli pamatotam jautājumam: vai skriešanas sacensību rīkotāji Latvijā un ārzemēs vispār pārbauda to, kāds ir dalībnieku veselības stāvoklis, vai viņu fiziskā sagatavotība atbilst garajām distancēm – pusmaratonam un maratonam.

Rīgas maratona rīkotājs Aigars Nords saka, ka konkrētu veselības pārbaužu nav, netiek prasīts arī, piemēram, ģimenes ārsta atzinums par skrējēja veselību. Lai gan nav acīmredzamu veselības datu pārbaužu, Rīgas maratona rīkotāji izveidojuši daudzslāņu filtru, kas atsijā tos, kuri garajām distancēm nav gatavi.

Ir jārunā par līdzvērtīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Tādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Saeimas deputāte Ināra Mūrniece no Nacionālas apvienības, sakot, ka ir uzņēmēji, kas pārtrauca sadarboties ar Krieviju pēc tās pilna iebrukuma Ukrainā, un ir tādi, kas to turpina darīt, gūstot peļņu. Deputāte sacīja, ka tie, kas tirgojas ar Krieviju nedrīkst saņemt papildu atbalstu.

"Tie ir gan iepirkumi, gan Eiropas Savienības fondu atbalsts, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts. Mēs e nevaram runāt par vienlīdzīgu konkurenci uzņēmēju starpā. Ir vieni, kas tirgojas ar Austrumiem un Rietumiem un vēl saņem visdažādāko atbalstu. Un tad ir citi, kas pārorientēja savu darbību un biznesu un cieš zaudējumus, un iet kopā ar valsts politiku," bilst Mūrniece.

Mūrniece sagaida, ka valsts tomēr publiskos uzņēmumus, kas sadarbojas ar agresorvalstīm un sacīja, ka viņai arī ir zināmi atsevišķi uzņēmumi, kas to dara. Latvijas Radio aicināja nosaukt šos piemērus, tomēr viņa atteicās to darīt.

Jāpiebilst, ka Saeimas Ārlietu komisijā šodien, 29. aprīlī,  diskutēs par to, kā mazināt uzņēmumu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju

Lai uzlabotu pensiju sistēmu un iedzīvotāji varētu saņemt vairāk līdzekļu pēc pensionēšanās, pašlaik tiek strādāts pie vairākiem variantiem. Viens no tiem – ejot pensijā izmaksāt tikai daļu otrā līmeņa uzkrājumu un ļaut turpināt ieguldīt. Lai arī diskusijas par elastīgākiem otrā līmeņa pensijas izņemšanas mehānismiem sākās pirms gada, joprojām šī sistēma nav ieviesta.

Šobrīd pensijas saņemšanas brīdis ir vājā vieta Latvijas pensiju otrā līmeņa sistēmā. To saka Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.

Uzkrājums, dodoties pensijā, šobrīd lielākoties tiek fiksēts, kas nozīmē risku pensiju līdzekļu saņemšanu brīdī, ja tobrīd finanšu tirgi ir zemākajā punktā. Ņemot vērā, ka pensijā pavadām aptuveni 17 gadus, jāmeklē risinājumus, kas ļauj kapitālam turpināt pelnīt arī šajā laikā.

Lai to labotu, Latvijas Banka kopā ar Labklājības ministriju strādā pie trim variantiem. Viens no tiem – turpināt krāt esošajos pensiju plānos un izmaksāt no šī pensiju plāna nevis konkrētu summu, ko aprēķina, ejot pensijā, bet plāna daļu.

Sandris Jūra kopā ar zāļu sievu Initu Ozoliņu dodas dabā! Ir pavasaris un visi koki ir pumpuros - ozols, priede, egle, vītols, meža avenes utt. Tas viss ir ēdams, bet kā pareizi lietot katru dabas velti?