Sarunā pievēršamies Spānijai. Tieši šodien, 21. jūnijā, Spāniju ir skāris pirmais karstuma vilnis, kad tūristi un vietējie iedzīvotāji Madridē centās tikt galā ar gaisa temperatūru, kas sasniedza pat 40 grādus pēc Celsija, un varas iestādes aicināja aktualizēt jautājumus par ūdens resursiem, tāpat kā novērst ugunsgrēkus un kā pilsētas pielāgot šiem ekstremālajiem laika apstākļiem. Savukārt futbola faniem interesanta būs ziņa, ka Spānijas komanda nupat uzvarēja Saūda Arābiju pasaules kausā futbolā. Tepat Latvijā, mākslas muzejā Rīgas Birža, atklāta spāņu mākslinieka  Lido Riko izstāde ar nosaukumu "Atklāsme". Savukārt jūnija sākumā visas pasaules uzmanība bija pievērsta Romas pāvesta Leona XIV pirmajai apustuliskajai vizītei, kas risinājās Spānijā no 6. līdz 12. jūnijam. Starp citu, iepriekšējā vizīte bija notikusi pirms 15 gadiem, kad Spāniju apmeklēja pāvests Benedikts XVI. Tie, kuri sekoja notikumiem, redzēja, ka visa Spānija gatavojas šai vizītei, cik piepildītas ir gan Madrides, gan Barselonas ielas un laukumi. Un, to redzot, ik pa brīdim tomēr gribas apšaubīt apgalvojumu par sekulāro Eiropu, kas ir zaudējusi ticību. 

Ir daudz iemeslu, lai parunātu par Spāniju. Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir bīskaps un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un Marija Diaza no Spānijas, kura Latvijā jau dzīvo 20 gadus. Marija ir saistīta ar žēlsirdības kustību "Caritas", viņa ir brīvprātīgo darba vadītāja.

Raidījumā atgriežamies 85 gadus senā pagātnē, proti, 1941. gada jūnijā, kad mūsu dzimtene piedzīvoja vienu no traģiskākajiem posmiem savā vēsturē. Gadu iepriekš laupījis Baltijas valstīm neatkarību, staļiniskais padomju režīms bija īstenojis strauju un nesaudzīgu sovjetizāciju, kuras daļa bija masveidīga īpašumu un kapitāla konfiskācija. Pārmaiņu rezultātā notika straujš naudas pirktspējas kritums, tātad atlikušo ietaupījumu vērtības zudums, un arī pastāvīgais padomju dzīves realitātes pavadonis - patēriņa preču deficīts. Jau ar pirmajām okupācijas dienām sākās represijas, kas kulminēja masu deportācijā 1941. gada 14. jūnijā. Latvijas cilvēki vēl nebija attapušies no deportācijas radītā šoka, kad 22. jūnijā viņu dzīvē ielauzās jauns bieds - padomju - vācu karš. Divi totalitārie režīmi, nepilnus pāris gadus iepriekš draudzīgi sadalījuši Eiropas austrumdaļu ietekmes sfērās un sagrābuši tā dēvēto bufervalstu teritorijas, līdz ar to nonāca aci pret aci, un konflikts to starpā bija tikai laika jautājums. Par kara cēloņiem stāsta vēsturnieks, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis.

Kā zināms, kara sākumposms Padomju Savienībai bija grandiozs militārs fiasko. Fronte strauji vēlās uz austrumiem, 1000 un 10000 lieli sarkanarmijas grupējumi nonāca ielenkumā un tika iznīcināti, karavīriem krītot vai padodoties gūstā. Par šīs sagrāves cēloņiem stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.

Līdz ar pirmajām kara dienām karadarbība skāra arī Latvijas teritoriju.

Visumā vācu ofensīvas laikā Rīgā un visā Latvijā postījumi bija nelieli, arī kaujas darbības rezultātā bojāgājušo civiliedzīvotāju nebija daudz. Tomēr nopietnas dzīvības briesmas draudēja ikvienam, kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ šķita nevēlams vai neuzticams vai nu bēgošās iepriekšējās, vai uzbrūkošās jaunās varas kalpiem un pakalpiņiem. Līdz ar kara sākumu Padomju Savienībā uzliesmoja īsta spiegu ķeršanas mānija. Savukārt nacistu režīms vērsās pret visiem, uz kuriem varēja attiecināt definīciju žīdi un komunisti Asiņainas pēdas savas varas pēdējās dienās Latvijā atstāja padomju represīvās iestādes, tai skaitā Rīgas Centrālcietumā bez tiesas nogalinot 99 Latvijas iedzīvotājus. Par to stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane.

Par to, ka ikviena cilvēka dzīvība šajās dienās karājās mata galā, liecina arī filoloģes, nacionālās pretestības kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes savulaik stāstītās atmiņas. Varu maiņu Rīgā Valentīne Lasmane sagaidīja kā Latvijas telegrāfa aģentūras līdzstrādniece.

Spēlē piedalās: Gija Ābele, Raimonda Arāja, Edžus Janvars un Anita Zaļaiskalne.

"Mezglu kalendārs" ir tapis kā veltījums Valdai un Zigmundam Skujiņiem. Autore ir viņu meita Inga Skujiņa, tekstilmāksliniece, kas stelles nolika malā, lai daudz sava laika veltītu tēva – rakstnieka Zigmunda Skujiņa –pēdējiem mūža gadiem. Un šai grāmatai.

"Ļoti strauji mainījās laikmeta krāsas. Nebija šaubu, ka vecie laiki aiziet. Nav runa par padomju laikiem, Latvijas valsts laikiem, krievu caru vai vācu muižnieku laikiem. Vecie laiki šoreiz ir 35 gadi kopš Latvijas otrā valstiskuma atzīšanas. Viss liecināja, ka uz priekšu, visticamāk, nebūs ne valstu, ne tautību, ne nacionālu vērtību. Būs kaut kas cits", tā Inga Skujiņa raksta grāmatas "Mezglu kalendārs" ievadā, pieminot arī, ka grāmatas tapšanā būtiska loma ir mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei.

Radio mazā lasītava studijā tiekas ar Ingrīdu Burāni, bet ar Ingu Skujiņu sazinās viņas lauku mājās.

Lasot šo grāmatu par cilvēkiem un lietām, kas veido mūžu, rodas sajūta ne tikai par Ingas vecākiem, bet par paaudzi, par pārmaiņām, "jaunām dekorācijām" un Rīgu, kuras ielās rakstnieks Zigmunds Skujiņš bija neapšaubāms elegances etalons.

Ingas Skujiņas "Mezglu kalendāru" izdevis "Jāņa Rozes apgāds".

Raidījumu atbalsta:

Šoreiz raidījumā “Ķepa uz sirds” runājām par kādu kaķi, kurš jau sen vairs neiekļaujas priekšstatā par tipisku dīvāna murrātāju. Kaķis Antoška dodas izbraucienos, iepazīst jaunas vietas, piesaista apkārtējo uzmanību un, šķiet, dzīvi izbauda ar īpašu stilu. Bet vai tas ir kaķa raksturs, saimnieces nopelns vai abu neparastā draudzība?

Studijas viesi ir Anita Zaharenko ar savu kaķi Antošku un dzīvnieku aktieru trenere Daina Matskina, kura labi zina, ko nozīmē sagatavot suni, kaķi, zirgu un pat žurciņu darbam kameras priekšā un kā atpazīt īstu dzīvnieka talantu. Daina pazīst arī Antošku, jo kaķis jau ir arī paspējis darboties kā filmu aktieris.

Ar Jurģi runājam par to, kā meklēt zagļus, par jūras piesārņošanu, Zemeslodes bojāšanu un lielīšanos. Lasāmm Sabīnes Jergas grāmatu "Dzīves gudrības. Pazudis divritenis!", ko izdevusi "Zvaigzne ABC", kā arī Viktorijas Ameļinas "Ekskavatora Ekas e-e-ēstāstus", ko izdevis "Liels un mazs".

Valkas kultūras namā tiekamies ar Valkas folkloras dziesmu draugu kopu "Nāburgi" un sarunās ar omulieti, turnēnieti, rancēnieti, ienācēju no Alūksnes puses un vienu Valkas iedzimto izzinām, kādi ir šīs puses cilvēki, kā Igaunijas tuvums iekrāso Valku un valcēniešus. Klausāmies arī šīs apkaimes izloksnē un, protams, "Nāburgu" dziesmās.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki.

Itūreiz par grupys „Patrioti.LG” albumu „Latgaleite” (2012), kas ir spūdrys pīmārs latgaliskuos ideņtitatis kluotyn byušonai muzykā – jimā apvīnuota kai latgalīšu volūda, tai nūvoda patriotismys i ari cylvākim tyvs i saprūtams stuostejums. Albuma skaniejumā dominej šlagermuzykai rakstureiguos īzeimis i vīglai saprūtama nūskaņa, kas daudzuos vītuos baļsteita iz pazeistamom vierteibom i pīdareibys sajiutu. Tok kluotyn īrostajam skaniejumam klauseituoju sagaida ari puors nagaideiti muzykali pagrīzīni i puorsteigumi, kas ļaun iz albumu pasavērt plotuok i īt tuoļuok par stereotipiskajim žanra prīškstotim.

Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”