Stāsta vēsturniece Inga Sarma; pārraides producente – Inta Pīrāga.

1950.– 1970. gadu  koncerti Dzintaros bija festivāla Rīgas vasara neatņemama daļa. Par to īpaši bija jāpateicas Latvijas Filharmonijas direktoram Filipam Šveinikam – neparastai un kolorītai personībai. Dažādu orķestru mūziķi pret Šveiniku izturējās ar lielu bijību, par viņa biogrāfiju zinātāji mēdza izteikties pusvārdiem, vai daudznozīmīgi piebilst, ka Šveiniks sēdējis pie visiem režīmiem.

   Dzimis 1911. gadā Rīgā, 1933. gadā beidzis Latvijas Konservatorijas klavieru klasi un pēc gada ar Starptautiskās palīdzības organizācija revolūcijas cīnītājiem atbalstu kopā ar sievu emigrējis uz PSRS, kur strādāja par mūzikas skolotāju Habarovskā. Pēc pāris gadiem viņu arestēja sakarā ar aizdomām par spiegošanu un sakariem ar trockistiem. Līdz 1945. gadam Šveiniks sabija lēģerī, pēc gada atgriezās Latvijā un strādāja Jelgavas mūzikas skolā, tad atkal arestēts un bijis izsūtījumā Jeņiseiskā līdz 1954. gadam. Pēc reabilitēšanas saņēma atļauju atgriezties Rīgā un ilgu laiku bija Filharmonijas direktors, līdz tur nelaimīgā kārtā notika ugunsgrēks. Šveiniku atlaida no darba. Viņš lūdza ļaut strādāt kaut vai par sētnieku, taču tika noraidīts. Miris 1974. gadā.

Vairāk – audioierakstā.

Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.

Nepālā plūdos, dubļu un akmeņu nogruvumos līdz šim bojā gājuši vismaz 1300 un bez vēsts pazuduši vairāk nekā 5000 cilvēki, tostarp 33 Latvijas valstspiedrīgie. Glābēji joprojām strādā, meklējot izdzīvojušos, arī izceļot cilvēku mirstīgās atliekas no katastrofas skartajām vietām.

Kāpēc glābšanas darbi notiek šķietami lēni un kāpēc neziņa par pazudušajiem tik liela? Tas ir jautājums, kuru šajās dienās uzdod daudzi. Žurnālists Randžešs Bandari no Nepālas skaidro vairā par katastrofas vietu, kā arī stāsta, kā viņš šo procesu redz un vērtē.

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts.

Šī ierakstā uzmanības centrā – “Latvijas attīstībai”. Partija savulaik tikusi līdz valdības krēsliem, bet iepriekšējās Saeimas vēlēšanās palika aiz parlamenta durvīm. Tagad tā mēģina atgriezties viena pati – ar politikā labi pazīstamām sejām, liberālu piedāvājumu un arī ievērojamu pagātnes bagāžu.

Jau šo trešdien, 9. septembrī, skatītājus priecēs Monreālas cirka apvienība ”People Watching” – jauni un pasaulē strauju popularitāti guvuši mākslinieki ar ļoti oriģinālu skatuves valodu. Tāpat rudenī Rīgā gaidāma asprātīga izrāde visai ģimenei no Šveices, kā arī Latvijas autoru iestudējumi. Ko tieši redzēsim cirka arēnā šajā sezonā? 

Monreālas kolektīvs ”People Watching” Rīgā ļoti gaidīts jau vairākus gadus un nu arī beidzot būs sagaidīts. Tā ir jauna kompānija, izveidota pirms sešiem gadiem, kad pandēmijas nošķirtībā mākslinieki sāka pētīt, kā ar skatītāju iespējams radīt tuvības sajūtu. Rezultātā tapa izrāde ”Izlikties par beigtu”, kas ļoti ātri iemantoja gan ļoti lielu skatītāju mīlestību, gan kritiķu atzinību.

Līdzās Francijai arī Kanāda pasaulē ir slavena ar savu spēcīgo cirka kultūru un īpaši izceļas ar fizisko virtuozitāti. Tā raksturīga arī šai trupai, bet kā uzsver Rīgas cirka direktore Māra Pāvula - viņi spēj pārsteigt vēl ar ko citu.

Valsts budžets kopumā pildās un nav vērojams satraukums, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Lai gan atsevišķas pozīcijas atpaliek, piemēram, degvielai, bet tur esot jāņem vērā joprojām spēkā esošais akcīzes samazinājums. Kučinskis norāda, ka nākamā gada valsts budžeta prioritātes izvēlēsies jau jaunā valdība.

Raidījuma Pāri mums pašiem sarunā pievēršamies tam neredzamajam un arī noslēpumainajam procesam, ko varētu nosaukt par sirds pārveides noslēpumu, ko mūsos paveic Dievs, taču ne bez mūsu līdzdalības. Visā pasaulē daudzos gadsimtos ir bijuši cilvēki, kuru nesavtīgo rīcību patiešām var apbrīnot - kā ir iespējams būt tik ļoti Dieva mīlestības piepildītam, darīt gluži neiespējamas lietas. 

Viens piemērs. 5. septembrī svinējām Svētās Mātes Terēzes no Kalkutas piemiņas dienu. Un diez vai katrs no mums tā spētu - dzīvot starp absolūtajiem nabagiem, pamestiem bērniem uz ielas, mirstošiem cilvēkiem un izdarīt šādu izvēli bez nekāda nodrošinājuma. Kā tas ir iespējams?

Rraidījuma viesi ir Rīgas Svētā Franciska draudzes priesteris Kārlis Miķelsons un un Garkalnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Aigars Vančenko.

Emocijfokusētas terapijas centrā ir attiecības starp terapeitu un klientu, kā arī emocijas kā svarīgākais cilvēka pieredzes veidotājs un virzītājspēks. Kas ir emocijfokusētā terapija un kā tā darbojas? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, Dr.psych, emocijfokusētās un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Inese Elsiņa.

Par emocijām varētu teikt tā, ka tā ir pirmā signālsistēma, tā ir ļoti ātra, un tā mums ir nepieciešama. Tajā pašā laikā ar emocijām nav viss tik vienkārši, kā varētu domāt. Tā vien šķiet, mēs pazīstam prieku, bēdas, sēras, aizvainojumu, aizkaitinājumu vai arī dusmas, un tomēr varbūt arī nemaz tik daudz mēs paši par to nezinām, kaut arī katru dienu mēs emocijas piedzīvojam. Par to raidījumā plašāka saruna un arī par ko jaunu, kas ienāk Latvijā, proti, par emocijfokusētu terapiju.

2. septembrī apritēja 35. gadskārta, kopš 1991. gadā Amerikas Savienotās Valstis atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku, tādējādi atzīstot to par 1918. gadā dibinātā suverēnā Latvijas valstiskuma turpinātāju. Tolaik diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm nodibināja vai atjaunoja ļoti daudzas pasaules valstis. Tomēr prezidenta Džordža Buša vecākā administrācijas lēmumam šai ziņā bija īpašs svars, un tas tika uzlūkots kā šī procesa vainagojums. Kā zināms, Savienotās Valstis nekad neatzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju Padomju Savienībā un baltiešu pārstāvniecības Amerikā arī aukstā kara periodā saglabāja pilnvērtīgu diplomātisko statusu. Tomēr to pārtapšana par pilnvērtīgām neatkarību atjaunojušo Baltijas valstu diplomātiskajām misijām bija pakāpenisks process, kas bija daļa no neatkarības atjaunošanas ceļa.

Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no sarunām ar diviem nu jau mūžībā aizgājušajiem tā laika Latvijas ārlietu sfēras darbiniekiem, kuri tolaik bija aktīvi šī procesa dalībnieki. Vispirms fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs, vēlāko Latvijas institūta vadītāju un vairāku sasaukumu Saeimas deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu. Tam seko fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Saeimas deputātu, ārlietu ministrs laikā no 1992. gada novembra līdz 1994. gada jūnijam Georgu Andrejevu.

Spēlē piedalās: Jānis Strods, Arnis Buka, Mārtiņš Matvejs un Aivars Volcītis.