Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktajā aptaujā atklājies, ka gandrīz puse autovadītāju nezina, kā pareizi rīkoties pēc ceļu satiksmes negadījuma. Kāda būtu pareiza rīcība pēc avārijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs

Oskars Irbītis norāda, ka nokļūšana negadījumā, par laimi, nav ikdienišķs pasākums cilvēkiem, ko papildina apjums, stress. Tāpēc saprast, kā pareizi noformēt saskaņoto paziņojumu par negadījumu bieži vien ir diezgan lielas problēmas. 

"Vislielākās grūtības cilvēkiem sagādā, kad ir jāaizpilda saskaņotais paziņojums. Mani novērojumi, izskatot arī sūdzības, ka cilvēki jauc elementārām lietas un jēdzienus, piemēram, kas īsti ir apdzīšana un kas ir iebraukšana blakus joslā. Liela nesaprašana ir par dažādu manevru atšifrēšanu. Ja saskaņotajā paziņojumā kāds ir izdomājis apzīmēt vairāk par trīs ķeksīšiem, tas nozīmē, ka kaut kas nav saprasts," norāda Oskars Irbītis.

"99% gadījumu būs jāatzīmē tikai viens ķeksītis, viena situācija, ko atlasām no attiecīgā saraksta. Ļoti daudzos gadījumos nevajadzēs atķeksēt nevienu ķeksīti cilvēkam, kurš vienkārši brauc taisni. Dažas elementāras lietas, kas sagādā milzīgas grūtības. Tāpēc mans uzskats - par to ir jārunā, jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā," atzīst Oskars Irbītis.

Abi viesi mudina nepieciešamības gadījumā lejplādēt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lietotni, kur pieejams saskaņotais paziņojums, bet tajā pašā laikā nebūtu slikti, ja mašīnā būtu tas papīra formātā, jo negadījumi mēdz notikt arī vietās, kur nav sevišķi labs interneta pārklājums.

Ja vien negadījumā nav cietušie, viesi noteikti mudina nelaimes gadījumā iekļuvušajiem vienoties, jo gaidīt jau tā noslogoto policiju būs ilgi un tas raisīs papildus daudz nepatīkamu emociju.

Bungas ar diviem ragiem jeb grupa "Eklektika" 2. jūnijā klajā laiž dziesmu "Tiki Tiki", kas ir pirmais skaņdarbs no šogad gaidāmā otrā studijas albuma. Līdz ar šo svinīgo notikumu grupa aicina uz savu līdz šim vērienīgāko koncertu, kas notiks 19. jūnijā fotostudijā un kultūrtelpā "SUNS Studio" Rīgā.

Dziesma "Tiki Tiki" ir pirmais skaņdarbs pēc grupas debijas plates "Encounters" (2024). Muzikāli tas ieskicē jaunizvēlēto virzienu otrajam studijas albumam, kas klausītājiem pieejams taps jau tuvāko mēnešu laikā. "Šī dziesma ir kā klusais sprādziens. Tā savieno mūsu iekšējo mieru ar ārējo impulsivitāti. Gribētos to salīdzināt ar atvaļinājuma sajūtām pie pludmales – vienu mirkli tu sauļojies un uzsūc D vitamīnu, nākamajā – jau pilnā jaudā skrien okeāna virzienā ķert atveldzējošu peldi, liekot savai sirdij pukstēt ātrāk," par dziesmu stāsta grupas bundzinieks Kārlis Roberts Kalējs, ar kuru plašākā sarunā tiekamies "Klasikas" vilnī.

Grupa "Eklektika" vienmēr devusi priekšroku mūzikai, nosaukumu piešīrot tikai tad, kad tā jau gatava. "Tiki Tiki" nav izņēmums: "Šī skaņas ainava klausītāju ved uz vēl neatklātu salu, kur mīt trauslā robežā starp apziņu un zemapziņu. Rituāli, dejas un pustumsa lāpu gaismā ar karstām pludmales smiltīm starp pēdu pirkstiem," audiālo attēlu ieskicē saksofonists Rūdolfs Pēteris Rubenis. Dienvidu rituālās dejas sajūtu mūziķiem palīdzējis sasniegt perkusionists Uģis Upenieks, par ierakstu un gala apstrādi parūpējoties Bruno Braunam.

Jaunās dziesmas iznākšana tiks atzīmēta ar svinībām Rīgā. 19. jūnijā plkst. 19.00 Āgenskalnā, fotostudijā un kultūrtelpā "SUNS Studio" pirmo reizi notiks dubultkoncerts, kurā satiksies divi instrumentālās mūzikas trio – grupa "Eklektika" un iespaidīgā ģitārista Riharda Lībieša "OrchesTrio". Abas grupas līdz šim nav spēlējušas viena vakara ietvaros, tāpēc dubultkoncerts būs īpaša satikšanās arī pašiem mūziķiem. Koncertā apmeklētāji varēs izvēlēties sev piemērotāko klausīšanās vietu: tuvāk mūziķiem neformālā izkārtojumā vai mazliet tālāk, klasiskākā koncertklausīšanās zonā.

"Eklektika" ir grupa, kas savu mūziku būvē no neierastas instrumentācijas – bungām, saksofona un klarnetes –, kur meditatīva improvizācija var pāraugt džeza, fanka, minimālisma un psihodēlisku noskaņu piesātinātā performancē. 2024. gadā izdotais grupas debijas albums "Encounters" guva plašu rezonansi un saņēma nominācijas vairākās Latvijas mūzikas balvās.

Braukt prom vai palikt – šāds jautājums pēc dronu incidentiem un šūnapraidēm izskan arvien biežāk. Tomēr nekustamo īpašumu tirgus pagaidām neliecina par masveida aizbraukšanu. Latgalē joprojām pērk dzīvokļus, mājas un lauku īpašumus, bet uzņēmēji un investori kļūst piesardzīgāki. Kamēr vieni domā par aizbraukšanu, citi turpina veidot savu dzīvi reģionā, cerot, ka jaunā realitāte nekļūs par pastāvīgu ikdienu.

Plašāk Annas Luīzes Ruskules sagatavotajā ierakstā.

Projekta „Rail Baltica” turpmākajai attīstīšanai tiek sagaidīts audita ziņojums, kas ne tikai atklās pagātnē pieļautās kļūdas, bet arī pateiks, kā projekts ir turpināms un kādas saistības varam uzņemties. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt teica jaunais satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Par šo dzelzceļa projektu viņš sacīja, ka savulaik esam atvēzējušies tā, kā pašlaik nevaram atļauties.

"Manā skatījumā mēs varam šo projektu virzīt tik strauji un tik ātri, cik mums ir pieejams arī finansējums ne no nacionālā budžeta. Domāju, ka būtu diezgan populistiskisolīt, ka mēs to izdarīsim 2030. gadā. Jautājums ir par 2035. gadu, tomēr es pa priekšu sagaidītu ekspertu vērtējumu, jo tas arī ir saistīts ar finansējuma pieejamību ne tikai fiziski spējām to darīt," norādīja ministrs. 

Aptuveni 50 miljoni eiropiešu ikdienā paliek mājās, lai rūpētos par slimiem bērniem vai veciem cilvēkiem. Viņu vidū arī jaunieši, kas mēdz būt spiesti pamest skolu, lai palīdzētu pieskatīt jaunākos brāļus un māsas vai pat garīgu slimus vecākus. Eiropas Parlaments aicina atzīt šo cilvēku statusu un nodrošināt, ka vecumdienās viņi necieš no nabadzības, jo oficiāli ir strādājuši mazāk nekā citi. Turklāt aprūpes pienākumi joprojām krietni vairāk gulstas uz sievietēm nekā uz vīriešiem.

Daudzās Eiropas valstīs sabiedrība noveco un līdz ar to pieaug pieprasījums pēc aprūpes. Statistika liecina, ka šobrīd Eiropā oficiāli par aprūpētājiem strādā nedaudz vairāk nekā seši miljoni cilvēku. Krietni vairāk – aptuveni 53 miljoni, šos pienākumus veic mājās un pārsvarā bez maksas.

Pieaugot lāču skaitam Latvijā, cilvēki šos dzīvniekus vai viņu pēdas biežāk arī novēro mežos vai bišu dravās, turklāt aizvadītajās brīvdienās lācis ieklīdis arī pilsētā - Jēkabpilī. Tikmēr portālā "Mana balss" maijā iesniegta iniciatīva, kas aicina ieviest limitētas lāču medības Latvijā, bet vienlaikus parakstus vāc arī tie, kas ir pret lāču medībām. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka lāču medību atļaujai šobrīd nav nedz tiesiska, nedz zinātniska pamata un to liedz gan Latvijas, gan Eiropas normatīvi par sugas aizsardzību.

Saistībā ar Latvijā mītošajiem lāčiem portālā manabalss.lv patlaban atrodamas divas gluži pretējas iedzīvotāju iniciatīvas. Vienā no tām aicināts ar medībām kontrolēt brūnā lāča populācijas pieaugumu, lai no iespējamiem uzbrukumiem pasargātu atpūtniekus mežā, bišu dravas un arī lopus. Tikmēr otra iniciatīva aicina liegt lāču medības un tā vietā ieviest valsts finansētas preventīvas aizsardzības programmas un elektrožogu sistēmas, saglabājot stingri aizsargājamas sugas statusu.

Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāju domas dalās par lāču medību jautājumiem, bet cilvēki atzīst, ka arvien vairāk aizdomājas par iespējamu satikšanos ar plēsēju un secina, ka trūkst zināšanu par to kā rīkoties šādās situācijās.

Latvijā pēdējos gados brūno lāču populācija pakāpeniski pieaug un pērn sezonas laikā (no marta līdz novembrim) Latvijā ir uzturējušies ap 190 lāči. Tas secināts dažādu pēdu mērījumos, DNS monitoringā, kā arī novērojumos, kuros konstatētas arī lācenes ar mazuļiem, stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš.

Raidījuma "Orfeja auss" fokusā nonācis šogad skanu ierakstu firmā Chandos klajā laistais britu fagotistes Eimijas Hārmanas albums The Bassoonist`s Songbook jeb "Fagotista dziesmu grāmata", kura 20 skaņu celiņos atrodam gan oriģinālmūziku fagotam un klavierēm, gan arī pārlikumus.

Skaņdarbu autoru vidū – Klāra Šūmane ar trīs dziesmu pārlikumiem, Roberts Šūmanis ar Trim romancēm obojai un klavierēm versijā fagotam, Kamils Sensānss – ar fagota Sonāti, arī Johans Sebastjans Bahs, Semjuels Kolridžs Teilors, Anrī Ditijē un Džeroms Kerns – oriģinālversijās un aranžējumos.

Raidījumā "Orfeja auss" par šo albumu Dāvis Eņģelis izvaicāja divus fagotistus: Raimondu Gulbi un Paulu Gendrikovu, un lūk, kāds bija viņu vērtējums!

Baiba Apermane "Desmit pasakas par draudzību". Lasa Ranta Brumziede. 

Lelde ar savu rotaļu lācīti Rūku pārrunā ikdienas piedzīvojumus, bet Rūks meitenītei stāsta pasakas par draudzību. Tās rosina iepazīt sevi, māca gan veidot jaunas draudzības, gan kopt un uzturēt esošās.

"Kā iegūt draugus". Lācītis Rūks Leldei stāsta pasaku, kurā Runcis Muris sadraudzējās ar Miega Peli. 

2026.gada ieraksts.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta ieteikumus par moduļu mājas pamatnes sagatavošanas procesu, darba gaitu un būvmateriālu izvēli.

1.jautājums. Moduļa izmērs: 6×2,5m. Norakām apmēram 30cm melnzemi, iebērām smilti, virsū 6-8mm šķembas. Pieblietējām, nolīmeņojām stūros un garākajai malai pa vidu ievietojām 50×50×7cm betona blokus. Moduli uzsēdinājām uz tiem.

1.1. Kā pareizi sagatavot vietu moduļa novietošanai?

1.2. Vai ir labāk, ja apakšpuse vēdinās?

1.3. Vai papildus jāliek kādi materiāli pret mitrumu? Ziemā modulī dzīvot neplānojam, bet visādi var gadīties.

1.4. Vēl ir aktuāls jautājums par sietu pret grauzējiem.

2.jautājums. Iegādātajā īpašumā ir kūts, kas igstoši stāvējusi tukša, bet ir vislabāk saglabājusies ēka. Pamati un sienas šķietami labā stāvoklī. Sienas būvētas no betona, kas sajaukts ar keramzīta akmenīšiem. Konstrukcijā izmantoti arī ķieģeļi un gāzbetona bloki (stūros un logu ailēs). Kā Jūs ieteiktu šādu konstrukciju siltināt un apstrādāt, lai to padarītu dzīvošanai komfortablu?

3.jautājums. Ļoti veca lauku māja ar azbesta šīfera jumtu. Jumts uzklāts uz skaidām. Bija doma šīferi notīrīt un krāsot, bet tas kalpojis vairāk kā 50 gadus, un to remonta laikā var sabojāt. Domāju šīferi noņemt un uzlikt metāla jumtu. Jumta koka konstrukcijas ir labā stāvoklī.

3.1. Vai ir iespējams saglabāt veco latojumu?

3.2. Vai ir kāds materiāls kuru varētu uzklāt uz skaidām? Kā pareizi rīkoties?

4.jautājums. Divstāvu koka karkasa privātmāja ar pagrabu. Pagrabs no betona blokiem. Tajā ir iebūvēta pirts, apkures katls un pagraba telpa. Pagraba iekštelpas ir siltinātas ar putuplasta plāksnēm, bet no ārpuses pamati nav siltināti, nav arī apstrādāti. Mans jautājums: vai putuplasts no iekšpuses atbilst ugunsdrošības prasībām? Vai būtu labāk pamatus siltināt no ārpuses un putuplastu iekšpusē noņemt?

Kādā valodā runā māksla? Raidījumā Monopols saruna ar starptautiski novērtēto mākslinieku Indriķi Ģelzi par darbiem, kas neprasa tulkojumu.