Iekšlietu ministrijas sagatavoto imigrācijas ierobežošanas pasākuma plānu valdība plāno apstiprināt ne vēlāk kā 22. septembrī.

Krievija ar Baltkrievijas rokām turpinās hibrīduzbrukumus Baltijai.

„airBaltic” vienojas par aizņēmumu līdz 257 miljoniem eiro.

Mācību gada pirmā nedēļa jau aizvadīta, bet aizvien nav skaidrības, vai būs izmaiņas notiks skolēnu zināšanu vērtēšanā.

Postošās augusta vētras mācības: valdībā virzīs 14 punktu rīkojumu plānu.

Lielbritānija paudusi gatavību aizstāvēt sev piederošās Folklenda salas pret Argentīnu.

Kāpēc partiju reitingi dažādu organizāciju aptaujās atšķiras? 

Suocīs jaunais vuiceibu gods – školānim jaunys zynuošonys, vacuokim i pedagogim jaunys ryupis i īceris, tok eipaši zeimeigs suokums ir tim, kas uzajam školu vadeibu – direktorim.

Kai puormaiņu laikā veiduot stypru, myusdīneigu i sovai kūpīnai nūzeimeigu školu, saruna ar Rēzeknis nūvoda Maltā itūgod atkluotuos Pītera Radzeņa profesionaluos vydsškolys direktoru Vili Bausku, Baļtinovys pamatškolys direktori Karīnu Adamoviču-Krišāni, kur škola itū vuiciebu godu suok jaunā statusā – vydsškola reorganizāta par pamatskolu, i Ludzys vydsškolys direktori Viju Zavadsku, kur vuiceibu gods īsuokts piec diveju piļsātys vydsškolu apvīnuošonys.

Sarunu voda Marta Puzāka.

Anna un Gerets Bergesoni ir divi jauni amerikāņi, kas tik ļoti iemīļojuši Latviju, ka pirms vairākiem gadiem lēmuši – tieši šeit būs vislabākā vieta, kur audzināt bērnus. Nevienam no viņiem nav pat attālu radniecības saišu ar Latviju, arī abu darbavieta ar Latviju nav saistīta. Toties abu dēlu sauc Raivo un meitu – Ženija. Un viņiem Latvijā ir, kā paši joko, adoptēta ome", arī vārdā Ženija. Anna aktīvi veido sociālo mediju saturu par to, kā ir būt latvietei nevis pēc izcelsmes, bet izvēles, viņa sapņo iegūt Latvijas pilsonību un abi ar vīru plāno piedalīties nākamajos Dziesmu un deju svētkos, jo abi dejo tautas deju kolektīvā.

Andra Kulberga valdībai nostrādājusi simt dienas. Pavisam gludi gājis nav, spilgti epiteti partneru virzienā lido arī šajā valdībā. Iekšlietu ministra imigrācijas ierobežošanas plānu premjers nosauca par "niķīga bērnudārznieka histēriju", par ko gan pēc tam atvainojās. Bet vienā no sāpīgajiem jautājumiem, "airBaltic" finanšu situācija, kāda virzība ir – proti, vienošanās par aizņēmumu ar iespaidīgu procentu likmi – 25 procentiem. Visu nedēļu valdījusi arī neziņa par Nepālas plūdos cietušajiem. Uz šīs katastrofas fona vētra Latvijā šķiet sīkums, bet šis sīkums ir patricinājis sabiedrisko mediju. Aktualitātes Krustpunktā analizē SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode, TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar politologu Andi Kudoru.

5. septembris ir dzejnieka un tulkotāja Knutu Skujenieka (1936–2022) dzimšanas diena. Šogad atceramies viņu 90. dzimšanas dienā. Viņa sievai – Intai Skujeniecei, dendroloģei, kurai kā Mordovijas nometnē izsūtītā Knuta sievai nācās atteikties no zinātnieces karjeras, pārrakstīt viņa dzejoļus, nodrošināt sarakstes, kā arī rūpēties par iztiku un audzināt bērnus, 90 gadi palika šā gada 29. jūlijā.

Knuta dienā, kas Salaspilī tradicionāli notiks 25. septembrī, īpaša uzmanība būs pievērsta Intai Skujeniecei. Pasākums simboliski atgriezīsies pie pirmsākumiem – pirmā Knuta diena 2000. gadā notika toreizējā kultūras namā “Enerģētiķis”, kas šodien atdzimis kā Salaspils koncertzāle un tajā būs Knuta Skujenieka zāle.

Kultūras rondo ir sava Knuta diena, kurā pārskatot arhīvus, atradām kolēģes Zaigas Grīnbergas veidoto raidījumu par Intu Skujenieci Melnbaltasi foto 2015. gadā un Kultūras rondo sarunas, kas ierakstītas ciemojoties pie Intas un Knuta 2016. gadā.

Savukārt Salaspils novada bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Baiba Īvāne stāsta, kā Knuta diena noritēs šogad.

Šodien, 4. septembrī, pie skatītājiem ceļu sāk starptautiskais festivāls "Homo Novus". Festivāls, kura pirmsākumi meklējumi Daugavpilī, simboliski arī šogad iegriežas te – Daugavas upes tecējumā.

Viens no šī gada festivāla centrālajiem notikumiem būs britu teātra kompānijas "Stan's Cafe" un Latvijas mākslinieku veidotā izrāde "Upes tūres. Daugava". Aptuveni 50 minūšu ilgais izrādes stāsts vedīs no Daugavas ietekas Rīgas līcī pret straumi, iepazīstinot ar upi, tās vēsturi un krastos dzīvojošajiem. Festivāla laikā izrādi varēs pieredzēt dažādās vietās gar Daugavu posmā no Krāslavas līdz Rīgai. Jau šovakar pirmā izrāde notiks Krāslavā, rīt – Augšdaugavas novada Naujenē un parīt – Daugavpilī.

Stāsts "Upes tūres. Daugava" jeb izrāde par visiem Daugavas krastos dzīvojošajiem šī gada "Homo Novus" festivālā nav radies nejauši. Visam pamatā ir sava likumsakarība, un šoreiz tā ir arī veiksmīga sadarbība ar britu māksliniekiem un viņu radīto koncepciju par dzīvi gar dažādām upēm.

Kameras pilsētvidē, sociālie mediji, viedierīces un digitālie pakalpojumi ir kļuvuši par ikdienas daļu. Taču, cik daudz privātuma esam gatavi atdot ērtību vārdā? Diskusijā runājam par datu drošību, digitālo uzraudzību, sabiedrības paradumiem un robežu starp drošību, ērtībām un privātumu mūsdienu digitālajā vidē.

Noklausies Digitālās brokastis dzīvo ierakstu sarunu festivālā “Lampa 2026”. Artim un Anetai pievienojās Kirils Solovjovs, IT drošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs un kiberdrošības eksperts, Gatis Ozols, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos, un Aivita Putniņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.