Viens tos uzskata par teju vai lāstu, kas tikpat neizbēgams kā nāve, citi - par pilsoņa pienākumu, taču skaidrs ir viens – oriģinālu veidu kā iekasēt no iedzīvotājiem naudu vēsturē ir bijis ne mazums. Naudā, graudā, darbā – veidi, kā iekasēt no iedzīvotājiem nodevas, ir bijuši dažādi, laikmeta prasībām raksturīgi un dažkārt visai savdabīgi. Kādus nodokļus ļaudis maksāja senāk un vai to darīja labprātīgi? Raidīujumā Zināmais nezināmajā sarunājas vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.

Zinātnes ziņas par to, ka pārsteidzošs atklājums Ugandā radījis raizes vietējiem biologiem – tur šimpanzes uzsākušas karu savā starpā.

Gan cilvēku, gan citu dzīvnieku sugu starpā ir novērojami konflikti, taču arī tad pētījumos var atklāties pārsteidzoši fakti. Ugandā, Kibales Nacionālajā parkā, pēdējos trīsdesmit gadus īstenots Ngogo šimpanžu projekts, novērojot lielu savvaļas šimpanžu grupu ar vairāk nekā 200 īpatņiem. 2015. gadā pētnieku komanda šajā šimpanžu barā ievērojusi polarizāciju, laikā līdz 2018. gadam barā parādījušās divas atšķirīgas grupas, bet nākamo septiņu gadu laikā vienas grupas locekļi veikuši 24 uzbrukumus otrai grupai, nogalinot vismaz septiņus pieaugušus tēviņus un 17 mazuļus. Pētījuma rezultāti nesen publicēti žurnālā “Science”, un tajā abas grupas apzīmētas kā Rietumu un Centrālā, atbilstoši to teritorijai nacionālajā parkā. Cīņa par teritoriju, slimības un vēl citi iemesli var novest pie tik krasas bara sadalīšanās, un par to sarunar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvi Māri Lielkalnu.

Tā nav tikai romānos aprakstīta kaite, kas sižetam piešķir papildus biedējošu romantiku un spraigumu. Diemžēl tuberkuloze ir realitāte, ar kuru sabiedrība saskaras joprojām. Kas zināms par šo slimību mūsdienās un kā ar to cīnīties, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Plašāk stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" 7. nodaļas vadītāja, Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre ārste Līga Kukša un RAKUS stacionāra "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" ambulatorās daļas virsmāsa un Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrības biedre Evita Biraua.

"Mēs jau nevaram atbalstīt ar visu, bet svarīgi ir tur būt, braukt un parādīt, ka neesam aizmirsuši viņus. Tas ir ne mazāk būtiski kā tās mantas un lietas, ko tu atved," sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis - domubiedru grupas "UA un LV" izveidotājs Normunds Kalniņš. Kopš pilna mēroga iebrukuma viņš kopā ar citiem Ukrainas atbalstītājiem ar apbrīnojamu regularitāti uz kara plosīto valsti nogādā automašīnas un citas nepieciešamās lietas. Sarunā arī par dronu kara jauno realitāti un apņēmīgo noskaņojumu Ukrainā.

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Epizodes gaita: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Plašu rezonansi un neizpratni sabiedrībā izraisījusi ziņa par iecerēto Latvijas sabiedriskā medija (LSM) zīmola maiņu. Vairāk nekā 200 Latvijas Sabiedriskā medija darbinieku lūdz valdi publiskajā telpā un vidē – gan uz ēkām, mikrofoniem, gan citviet – saglabāt vēsturiskos zīmolus "Latvijas Televīzija" un "Latvijas Radio". Tikmēr LSM valde norāda, ka jaunais zīmols neaizstās LTV un LR ieguldījumu, bet apliecinās, ka LSM ir viena organizācija ar kopīgu misiju.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Sanita Upleja-Jēgermane Latvijas Radio skaidroja, ka, iespējams, nav bijusi pietiekama komunikācija ar darbiniekiem, jautājums būtu plašāk jāskaidro, taču „nekas neesot akmenī iecirsts”. Tāpat SEPLP vadītāja min, ka iespējams, nav bijusi pietiekama komunikācija, darbiniekiem nav paskaidrotas izmaiņas. Šobrīd ir apstiprināts tikai "mātes zīmols" LSM.

Ministru prezidents Andris Kulbergs no „Apvienotā saraksta” uz 30 dienām apturējis lielos valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jeb IKT iepirkumus, norādot, ka "miljoni, kurus tajos paredzēts tērēt ir milzīgi."

Jautājumu skatījusi atbildīgā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Un tā arī identificējusi galvenās problēmas un iespējamos risinājumus. Kā šorīt Latvijas Radio atzina VARAM ministrs Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta", ir ielaistas ilgstošas un smagas sistēmiskas problēmas, kuras nav risinātas.

Tavars šodien, 18. jūnijā, nformēs par nepieciešamajām pārmaiņām valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldībā. Ministrijā skaidro, ka pārmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību, efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un vienotu pieeju digitālo investīciju plānošanai.

Tuvojoties vasaras saulgriežu kulminācijai, Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs aicina izstādē iepazīt paparžu daudzveidību. Izstāde “Zelta ziedu papardīte” tapusi sadarbībā ar zemnieku saimniecību “Bērziņi”, kas vairāk nekā 30 gadu garumā nodarbojas ar dekoratīvo augu audzēšanu. Papardes ziedam latviešu folklorā tiek piedēvētas maģiskas auglības un laimes īpašības, kas krāšņi apdziedātas arī latvju dainās. Lai uzzinātu ko vairāk par papardes maģiskā zieda uzplaukšanu, un cik dažādas mēdz būt papardes Latvijas dārzos, to uz Piejūras brīvdabas muzeju Ventspilī devās skaidrot Inga Ozola.

Monopolā runājam par māju atrašanu tālu prom no dzimtenes. Sarunas viesis vācietis Bruno Andersons, kurš pirms 18 gadiem atbrauca uz Latviju, nolēma šeit palikt un izveidoja savu bioloģisko saimniecību.

No 19. līdz 21. jūnijam Rīgā notiks XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, pulcējot 4000 studentus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Dalību pieteikuši 64 kori, 38 tautas deju ansambļi un deviņi pūtēju orķestri no dažādām Baltijas valstu augstākās izglītības iestādēm.

Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē skanēs svētku atklāšanas koncerts LU Lielajā aulā 19. jūnijā, kā arī ierakstīts tiks svētku Garīgās mūzikas koncerts 20. jūnijā Rīgas Doma (ēterā būs dzirdams 21. jūnijā plkst.12.00). Svētku lielkoncertu “Līdz Bezgalībai… ” 21. jūlijā plkst. 17.00 varēs klausīties Latvijas Radio 1 un vērot tiešraidē LTV1.

Svētku režisors Juris Jonelis uzsver, ka šī gada “Gaudeamus” programmā īpaši izcelta Baltijas studentu kopības sajūta, tradicionālo repertuāru apvienojot ar mūsdienīgām mākslinieciskām interpretācijām, bet sarunā Ingai Žilinskai viņš atklāj šo svētku ieceres tapšanu: "Man bija ļoti interesanta ekskursija vairākās mūsu universitātēs un augstskolās. Es pētīju, kas tagad ir aktuāls jauniešiem, studentiem, kāda ir vecuma kategorija, kas ir tie, kas mācās klātienē, neklātienē, tālākizglītībā. Visus šos aspektus ietver svētku dalībnieki, kas paralēli studijām kopj tradīciju un izpaužas vai dziesmā, vai dejā, vai kāda instrumenta spēlē, vai vēl ko citu dara. Tas ir nebeidzams apjoms, plašs, milzīgs. Nokļuvu arī līdz pētnieku grupai, kas pēta kosmosa zinātni, Visuma parādības, universa nebeidzamo, mūžīgo atklāšanas virzienu. “Gaudeamus” laikā redzot, kā mūžīgais prieks valda studentu dzīvē, gribējās to pašu, tikai mazliet citādāk, un pētnieciski nokļūt līdz tam, kā noformulēt to, ko dziesmusvētkos mēs saņemam koncentrētā devā.

Pēc dziesmusvētkiem cilvēki ilgi dzīvo šajā sajūtā - kas tas ir par spēku, kā to izmērīt? Varbūt ir kāda formula?

Devos pētniecības virzienā un nonācu līdz Einšteina formulai par spēku - gaismas ātrums sadarbojas ar masu. Tad - pie tēmas, ka jauda nekad nebeigsies, ja mēs to ražosim. Tad nonācu līdz tēmai par bezgalību, jo katrs cilvēks ir ticis līdz meklējumiem studiju posmā, līdz bezgalībai tajā, kas katram ir svarīgs. Tur ir tradīcija, ir personiskais, ir arī kopums, ja svētkiem jau 20. reize. Vēl jo vairāk - tas ir kopums, kas veido Baltijas stāstu.Tas ir kopums, kas mēģina nekad neapstāties un vēstīt par savu vērtību sistēmu, kas mums kopīgi ir svarīga, īpaši šobrīd, pasaulē kā tādā visumā, kas nekad neapstāsies. Svētku tēma tādēļ ir “Līdz Bezgalībai”.

Mūžīgais dzinulis. 70 gadu ir svētkiem - 1956. gadā bija pirmā reize, kad tie izskanēja, tā bija Igaunija. Kāds ir dalībnieku skaits šogad? Kura no Baltijas valstīm ir dalībniekiem bagātākā?

Latvieši, protams, šogad būs vairākumā, jo svētki notiek Rīgā, bet nav maz arī no kaimiņvalstīm - apmēram 600 koristi abās valstīs, bet kopējais dalībnieku skaits jau ir pie 4000. Nebūs tā, ka noslēguma koncertā pilnīgi visi būs - kaut kādās dienās kādi atbrauc, kādi aizbrauc, pēc savām iespējām. Bet pārsvarā visi grib būt klāt, jo tas tomēr ir kārtīgs studentu notikums, svētki, ar ko viņi rēķinās. Esmu iesaistīts šajos svētkos jau no 2011. gada, un tad, kad tajos nokļūstu, jūtu, ka viņiem to vajag. 

Gatavošanās 15. Saeimas vēlēšanāsm rit pēc grafika, vienlaikus saglabājas atsevišķi riski un uzmanības centrā ir arī vēlēšanu drošība, gatavība iespējamām krīzes situācijām un sabiedrības informēšana.

Visaktīvāk pret militārajiem riskiem savu īpašumu vēlas apdrošināt lauksaimnieki.

Krīze Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā daļēji ir atrisināta – lielākajai daļai tirgotāju ierādītas jaunas tirdzniecības vietas.

3x3 sieviešu basketbola izlase turpina Eiropas kausa kvalifikāciju Rumānijā.