Kā varam domāt par saglabāto, ko ietekmējis mūsu politiskais un ģeogrāfiskais konteksts? Un kādēļ ir svarīgi to apzināties un ar to paraudzīties ar šodienas acīm? Šādus jautājumus liek uzdot Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), kas norišu ciklā „Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” aicina atskatīties uz savu attīstību vairāku desmitgažu garumā un uzrunājis trīs māksliniekus veidot intervences jeb ar savu mākslas valodu „iejaukties” centra arhīvā un bibliotēkā. Trīs jauni mākslas darbi, kas veidoti, atsaucoties uz arhivēšanas procesu, tā nozīmi un saglabātajiem materiāliem, it kā saplūst ar arhīva vidi.

"Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks" ir jauna izstāde Paula Stradiņa Medicīnas muzejā. Kultūras rondo par ētiskajiem jautājumiem, kurus izvirza izstāde, pārrunājam ar tās kuratoriem Igoru Gubenko un Kasparu Vanagu.

Laikā, kad militārie konflikti pasaulē, toskait Krievijas karš Ukrainā, pierāda, ka centieni pasludināt kādu tautu par mazvērtīgāku kā attaisnojums savai agresijai diemžēl nav tikai pagātnes tumsonība, bet arī baisa šodienas realitāte, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā tapusi izstāde, kas citstarp jautā: kas notiek, kad ambīcijas zinātniski noteikt un politiski kontrolēt, kāda dzīvība ir vēlama, zaudē cilvēcību? Un kādi ir upuri cilvēku idejām par šķietami labāku nākotni? Izstāde "Nepieskaitāmie" tapusi lielā kopdarbā: trīs kuratori – Māra Traumane, Igors Gubenko un Kaspars Vanags, galvenā pētniece Anna Žabicka un vēl plaša radošā komanda.

Šī izstāde aptver ļoti daudz pagātnes liecību un aicina uz tām raudzīties šodienas kontekstā. Zinātnes centieni mūs padarīt arvien veselīgākus, ilgmūžīgākus un spējīgākus ir reizē vilinoši un riskanti. Sevis pašu labad daudzi gatavi riskēt uz nebēdu. Bet kas notiek, kad it kā „labākas nākotnes” vārdā cilvēks sāk lemt par to, vai un kādiem būs tiesības būt vai nebūt citiem? No izturīgāku ābeļu un pienīgāku govju selekcionēšanas līdz cilvēku piespiedu sterilizācijai – tik plašā amplitūdā par šo ideju runā izstāde "Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks". 

No zirgu pajūga līdz īpaši aprīkotam transportam, kas spēj uz lauku ceļa pieņemt gan dzemdības, gan reanimēt pacientu. Neatliekamās palīdzības iespējas simts gadu laikā ir piedzīvojušas teju neticamas pārmaiņas un labi, ka tā, jo šodien mūsu iespējas saņemt ātru mediķa palīdzību ir krietni lielākas nekā agrāk.

Tikai pirms nedaudz vairāk kā simts gadiem Jēkaba kazarmās ar zirgu pajūgu tika nogādāti sasirgušie un darboties sāka Ātrās ārsta palīdzības stacija. Tie bija mūsdienu neatliekamās medicīniskās palīdzības pirmsākumi. Kā gadu gaitā mainījies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbs? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Jūrmalas muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta pētnieks, Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs Rafaels Ciekurs.

Vasarā laikapstākļi mēdz būt viens no iemesliem, kāpēc notiek negadījumi un cilvēku gūst traumas. Biežāk arī notiek nelaimes. Tiesa, laikapstākļi var būt „bīstami” visos gadalaikos, ja ziemā tās ir slidenas ielas un ceļi, vasarā, protams, visas āra aktivitātes, ko ļauj siltāks laiks. Turklāt gaidāmajās Jāņu brīvdienās kļūs krietni vasarīgāks un tas ir laiks, kad cilvēki burtiski metas baudīt visu, ko vasara sniedz un aizmirst par drošību.

Tāpēc pirms svētkiem saruna ar Neatliekamās Medicīniskās palīdzības mediķi Aiviju Bankevicu. Viņa strādā mediķu brigādē Vidzemes pusē, Skrīveru apkārtnē. Ar 12 gadu pieredzi, kuros piedzīvojusi gan to, kā karstumā cilvēki jāglābj burtiski no dārza vagas, kurā strādājot ir pārkarsuši, gan to, kā sniegi un ledi neļauj nokļūt līdz pacientam.

Darba vide kā konkurētspējas instruments, nevis tikai drošības prasības. Kas slēpjas aiz šī teikuma, par to plašāk saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Henrijs Kaļķis un SIA "HR Laboratory" vadītāja, konsultante cilvēkresursu vadībā Katri Vintiša.

Izglītības un zinātnes ministrija līdz šim saskaņojusi pašvaldību lēmumus par aptuveni 40 skolu likvidāciju vai reorganizāciju no nākamā mācību gada. Izmaiņas skolu tīklā šogad ir straujas, jo jaunais skolu finansēšanas modelis paredz, ka valsts pilnībā vai daļēji atteiksies no skolotāju algu maksāšanas tajās skolās, kur skolēnu skaits neatbilst izvirzītajām prasībām. Ir vietvaras, kuras gatavas vismaz pagaidām saglabāt šādas skolas un pašas maksāt pedagogu algas. Daļa šo vietvaru gan vēl cer, ka klases līdz septembrim aizpildīsies atbilstoši prasībām vai arī Izglītības un zinātnes ministrija tomēr kaut nedaudz mainīs skolām izvirzītās prasības. Tāpēc pilnas skaidrības par to, cik lielā mērā pašvaldības iesaistīsies skolotāju algošanā, vēl nav. 

Latvijas Okupācijas muzejā šodien, 16. jūnijā, iepazīstinās ar jaunu organizāciju “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS”. Tā ir nupat dibināta sieviešu iniciatīva, lai stiprinātu sieviešu gatavību krīzēm, ārkārtas situācijām un militāra apdraudējuma gadījumiem. Organizācija iecerējusi veidot arī praktisku apmācību programmu sievietēm visā Latvijā. Viena no organizācijas dibinātājām ir Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandiere, pulkvede Antoņina Bļodone.

Latvijas Radio viņa pastāstīja, ka nodoms ir sākumā apkopot visas iespējas un interesi, un tad arī rīkot apmācības reģionos. Daļa no visa būšot veltīta pirmās palīdzības sniegšanai.

Valmieras teātris parakstījis vienošanos ar Borisa un Ināras Teterevu fondu par sadarbības turpināšanu nākamajās divās sezonās. Šīs sadarbības rezultātā no 2023. gada, kad tika atzīmēta teātra simtgade un tika noslēgta pirmā vienošanās ar fondu par atbalstu, tapuši jau trīspadsmit jauniestudējumi, pēdējais no tiem, kas skatītāju vērtējumam nodots pirms Līgo svētkiem – Rūdolfa Blaumaņa „Skroderdienas Silmačos”.