Šoreiz raidījumā "Sidraba birzs" svinam Kuldīgas Kultūras centra jauktā kora "Ventava" 55. jubileju un ielūkojamies "Kormūzikas balvas 2025" pasniegšanas ceremonijā.

12. janvārī ar atmiņu vakaru savu 55. jubileju svinēja Kuldīgas Kultūras centra jauktais koris "Ventava". Dinas Dūdiņas-Kurmiņas veidotajā sižetā sirsnīgi vārdi tiek veltīti kora dibinātājai un ilggadējai vadītājai Marutai Rozītei (1940-2024). Sarunā ar kora "Ventava" diriģenti Evu Putniņu, kormeistari Mārīti Vāveru, kā arī dziedātājiem Anitu Orniņu, Ilonu Kleperi un Valdi Šmitu uzzinām, kāpēc daudzu dziedātāju mājās goda vietā atrodas keramikas rūķi un kādam jābūt korista mutes atvērumam... 

Tikām Ventspils koncertzālē "Latvija" īpaša svētku atmosfēra valdīja 24. janvārī, kad notika "Kormūzikas balvas 2025" pasniegšanas ceremonija. Šogad – trešo reizi, aizvien plašāku nozīmi iegūstot arī ārpus Rīgas. Pretendentus balvai pieteikt var ikviens, un šogad izskatīšanai tika iesniegti 107 pieteikumi, no kuriem komponista Ērika Ešenvalda vadītā žūrija izraudzījās uzvarētājus astoņās kategorijās un lēma par Mūža ieguldījumu godināt diriģentu Jāni Erenštreitu.

"Vēlos pateikt lielu paldies koru vadītājiem un dziedātājiem par nozīmīgo ieguldījumu sabiedrības veidošanā - visupirms jau pašu mājās, mazpilsētā, pagastā vai lielpilsētā! Kora aktivitātes gan koristus, gan līdzcilvēkus ceļ un iedvesmo, dod iespēju iesaistīties un kļūt sabiedriski drosmīgākiem, dod iespēju līdzdarboties jaunradē un nākamību veidojošos pasākumos," uzsver Ēriks Ešenvalds.

Raidījumā diriģents Mārtiņš Klišāns intervijā Ievai Zeidmanei stāsta par darbu žūrijā; diriģents Jānis Erenštreits atklāj, ko viņam nozīmē diriģēt J. Vītola "Gaismas pili"; jauniešu kora "Kamēr..." diriģents Jurģis Cābulis atgādina, kāds korim bijis aizvadītais gads; diriģents Edgars Vītols priecājas ne vien par saņemto balvu, bet arī par Jāņa Erenštreita apsveikuma vārdiem; Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktā kora "Laiks" diriģente Ilze Balode atzīst, ka Liepāja ir lieliska vieta, kur darboties korim.

Kas ir mūsu lielākie ienaidnieki un kāpēc ar tiem ir jāsadzīvo? Un kas atrodas tur, kur mūsu nav. Par to domājam ar Grētu. Lasām Alises Melvinas "Peli un upi" ("Jāņa Rozes apgāds") un Sāras Kekeleienas "Pēnelopi un lielo drēbju haosu" ("Latvijas Mediji").

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. un 5. stāva zālēs atklāta izstāde "Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā", piedāvājot gūt plašāku ieskatu pilsētas, literatūras un mākslas attiecībās 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs un iepazīstinot ar  latviešu rakstnieku un mākslinieku pieredzi trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē.

Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Līdzīgi – arī izstādes apmeklētāji varēs pastaigāties starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un pētot tā vizuālo valodu.

Izstādē skatāmi pilsētvides tēlojumi glezniecībā, grafikā un literāros tekstos – no krāšņiem nakts skatiem un pilsētas pūļa ainām līdz nomaļu, strādnieku rajonu un ikdienas dzīves fragmentiem.

* Ieva Kalnača, izstādes koncepcijas līdzautore, LNMM Projektu vadības nodaļas vadītāja;

* Dr. art. Aija Brasliņa, izstādes koncepcijas līdzautore, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāja;

* Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone, izstādes koncepcijas līdzautore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore;

* Artis Ostups, izstādes koncepcijas līdzautors, dzejnieks, literatūrkritiķis, žurnāla “Punctum” redaktors;

* Dr. philol. Kārlis Vērdiņš, izstādes koncepcijas līdzautors, dzejnieks, literatūrzinātnieks;

* Dace Džeriņa, izstādes iekārtotāja, māksliniece.

„Kad man bija 13 gadu un es pirmo reizi apmeklēju igauņu dziesmu svētkus, tad sajutu vēlmi tajā visā ieplūst un saplūst ar to," saka Valmieras teātra aktieris un Latvijas Igauņu biedrības valdes loceklis Januss Johansons.

Sarunā ar aktieri Janusu Johansonu lūkojam viņa igaunisko mantojumu dzīvē, teātrī un dzejā.

Bet viesošanās laikā Rīgas Igauņu pamatskolā kopā ar skolotāju Iviku Keiseli un viņas audzēkņiem izzinām ko vairāk par igauņu tradīcijām, dziesmām un ēdieniem.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit – večerinka, bals ci balle. Lobuok – večerinka!

Večerinka ir klasiskais variants. Večerinka ir vairuok ar laukim saistams saīts, večerinkuos varēja byut pošu tautys muzykants. 

Kū civilizaceja tuļuok īt iz prīšku, tū sabīdriskī sareikuojumi sovu formatu maina. „Balle” jau ir jaunuoku laiku. Tautā soka „bals” – itys sareikuojumu veids mums īguoja nu Pīterpilīšu, kuri taidus balus reikuoja.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki.

Itūreiz par grupys „Varang Nord” albumu „Mygla” (2025), kas ir grupys nūbrīdušuokais dorbs leidz šam, apvīnojūt folkmetala i melodiskuo death metal skanis ar izteiksmeigu akordeona spēli, rodūt episku, reizem kinematografisku nūskaņu. Desmit kompozicejis pīsaskar dobys, poguonu vierteibu i mitologejis temom, eipašu nūskaņu albumam pīškir gostu muziķu pīsadaleišona.

Anita Zarāne ir muzykys pedagoge i kordirigente, kura vīnoj bolsus i cylvākus Latgolā – jau 25 godus voda Daugovpiļs nūvoda kulturys centra „Vārpa” jauktū kori „Latgale”, Daugovpiļs Vaļsts gimnazejā jau 30. godu ir muzykys školuotuoja i voda jauktū kori „Dveiņuva”.

Tikū Anita Zarāne sajēme „Kormuzykys goda bolvu 2025” kai „Goda dirigente” publikys bolsuojumā. Sovulaik Anitys vadeituo sasadzīduošona Daugovpiļs Vaļsts gimnazejā sajāmuse ari Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks 2012” kai „Lobuokais latgaliskais pasuokums školā”.

Saruna ar Anitu Zarāni par muzyku kai aicynuojumu, par kora muzykys tradiceju kūpšonu Latgolā, par bolvom i par ituo laika izaicynuojumim kormuzykā.

Anitys Zarānis dirigentis ceļš iz profesionalū muzyku īsasuoce kai najaušeiba: „Beidzūt muzykys školu Leivuonā, draudzine soka – stuošūs Daugovpiļs muzykys vydsškolā vejūļnīkūs, tu nagribi īt ar mani? Nu, īsim! Tai es īsastuoju kordirigentūs Daugovpiļs muzykys vydsškolā. I tai muns ceļš ari suocēs – kai dzīdojūt pi Terēzis Brokys sīvīšu korī „Rūta”, piec tam Daugovpiļs Universitatē pi Terēzis Brokys ari godu vuicūtīs dirigiešonu.”

Tok ceļa turpynuojums ir pīpiļdeits i atbiļdeigs. Anita Zarāne sovu kori „Latgale” sajāmuse kai duovonu nu sovys školuotuojis, ilggadejuos kora dirigentis i dzīšmu svātku gūda viersdirigentis Terēzis Brokys. 

Bolva ir bolva, bet kors ir dzeivi cylvāki!”

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Jāņa un Baibas Stepiņiem Cēsu novada Drabešu pagasta Kārļu muižā. Viņi pirms 20 gadiem bijušajā Kārļu muižas kalpu mājā izveidoja nelielu lauku viesnīcu ar pieciem numuriem. Tagad trīs ēkās ir 15 numuriņi un saimnieks Jānis Stepiņš kopā ar Pārslu Pētersoni uzrakstījis 400 lappušu biezu grāmatu "Kārļu muiža: laiki un likteņi", kurā izpētīta pagasta, muižas un to īpašnieku vēsture trīs gadsimtos. Saimnieki orientējas uz individuāliem tūristiem no Rietumeiropas, bet izrādās, ka Latvijas sēnes brauc iepazīt arī tūristi no Japānas.