latvijasradio.lsm.lv - RSS

Stāsta vēsturnieks Vidvuds Bormanis; pārraides producente – Inta Zēgnere

Senās Rīgas trīs brīnumi ir Svētā Kristapa statuja pie pilsētas vārtiem, plostu tilts pār Daugavu un zvans Svētā Jēkaba baznīcas torņa ārpusē.

Plašajā kultūrvēsturiskajā skicē, kas veltīta Rīgas simboliem, 1907. gadā izdevumā "Rigasche Almanach" Artūrs Pelhavs galīgi nostiprināja minēto Rīgas simbolu trijotni.

Šādi "brīnumi" jeb īpatnējas iezīmes acīmredzot bija katrā Hanzas pilsētā. Tie kalpoja kā pierādījums, ka cilvēks tur ir bijis un tos redzējis. Īpaši svarīgi tas bija ceļojošajiem mācekļiem – vanderzeļļiem, kuriem bija jāapgūst jaunās amata prasmes, apmeklējot kādu citu darbnīcu citā pilsētā un apgūstot jaunus meistarstiķus.

Agrāk, kad liela daļa cilvēku neprata lasīt, tieši šādā veidā notika jaunu prasmju apgūšana. Tādējādi viņi varēja pierādīt, ka tiešām bijuši kāda citā pilsētā un mācījušies, nevis sēdējuši kādā krogā un plītējuši... Un tieši tāpēc, zinot Rīgas brīnumus, viņi varēja pierādīt, ka bijuši Rīgā!

Ceļojošajiem zeļļiem tika rīkotas īpašas pārbaudes, jautājot: "Vai trīs Rīgas brīnumus redzējāt? Kādi tie ir?" Ja zellis Rīgā bija patiešām bijis, tad varējis tos nosaukt.

Nav iespējams paiet garām vienam no Rīgas simboliem – Lielā Kristapa skulptūrai.

Šodien Rīgai gan ir divi Lielie Kristapi: kad Rīga sāka svinēt 800 gadu jubileju, tika izgatavota precīza Kristapa kopija, kas tagad atrodas stikla paviljonā 11. novembra krastmalā pretī Rīgas pilij. Savukārt oriģinālais Lielais Kristaps atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

Pirmā Rīgas Kristapa statuja esot izgatavota jau 1510. gadā vai pat vēl agrāk. Sākotnēji statuja atradās Lastādijā pie vecās pārceltuves, apmēram mūsdienu 13. janvāra ielas galā.

Tagadējās koka statujas oriģinālo versiju zviedru Vidzemes laikā 1693. gadā izgatavoja pilsētas galvenais tēlnieks Mihails Brinkmans, un tā atradās pie Kārļa vārtiem pašreizējās Alksnāja ielas galā. 1824. gadā statuja vētras laikā apgāzās, nositot kādu kareivi, un vēlāk to drošības pēc ievietoja īpašā namiņā.

Pēc Rīgas nocietinājumu nojaukšanas statuju pārcēla uz Kaņepāju tirgus rajonu, bet vēlāk – pie Sarkanajiem spīķeriem. Latvijas Brīvības cīņu laikā Lielā Kristapa statuja tika stipri bojāta, un 1923. gadā tās atliekas pārveda uz Doma baznīcas krusteju Rīgas pilsētas muzejā.

1997. gadā koktēlnieks Gints Upītis Lielā Kristapa skulptūru izgatavoja no jauna, un atjaunoto Lielo Kristapu uzstādīja bruņustikla paviljonā Daugavmalā.

Ar lielo Kristapu ir saistīta teika par Rīgas dibināšanu. Taisnības labad jāsaka, ka tāda pati teika ir arī par Viļņas dibināšanu – kā nekā Šventasis Kristoforas ir Viļņas patrons un attēlots Viļņas ģerbonī.

"Tad nu reiz senos laikos Daugavas krastā dzīvojis liels vīrs, kas strādājis par pārcēlāju. Kādā vētrainā naktī Kristaps izdzirdis mazu puisēnu raudam – bērns gribējis tikt pāri upei. Kristaps uzsēdinājis viņu uz pleca un sācis nest. Ejot pāri braslam, viņš sajutis milzu svaru sev uz pleciem. Tomēr Kristaps pārgājis pāri, bet no noguruma saļimis un aizmidzis otrā upes krastā. Kad pamodies, puisēna vairs nav bijis, bet tā vietā bijusi kaudze ar naudu. Par to naudu tad Kristaps uzcēlis Rīgu."

Šī jaukā leģenda saistīta ar kristīgo tradīciju par Svēto Kristoforu un Jēzu Kristu. Tāpēc viņam arī šāds  vārds – "Christophoros", ko no grieķu valodas tulko kā "Kristus nesējs".

1701. gadā, kad plosījās Ziemeļu karš, pāri Daugavai tika uzcelts tā saucamais plostu tilts no koka, kas tolaik bija vissarežģītākā koka konstrukcija Rietumeiropā, kas uzcelta pāri 500 līdz 600 metru platai upei. Tas bija tehnikas brīnums Eiropā!

To uzcēla pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XII rīkojuma, lai viņa karaspēks varētu sasniegt Spilves pļavas, kur tobrīd atradās Polijas-Lietuvas un Saksijas karaspēks.

Pēc kaujas tas palika Rīgas pilsētas īpašumā un to izmantoja vasaras mēnešos, bet ziemā demontēja un novietoja Vējzaķusalas līcī. Tas tika saukts arī par Laivu tiltu, jo balstījās uz noenkurotām koka laivām. 1705. gada pavasarī plūdi tiltu aiznesa uz jūru. 1714. gadā tika uzcelts jauns tilts. Tas balstījās uz plostiem, tāpēc tika dēvēts par Plosta tiltu.

To no upes noņēma vēlā rudenī un uzstādīja atpakaļ tūlīt pēc ledus iešanas pavasarī.

Tilta konstrukciju laika gaitā vairākkārt pilnveidoja, līdz tas kļuva par vispāratzītu paraugu labi būvētam plosta tiltam pāri lielai, platai upei. 18. gadsimtā tas tika saukts par vienu no "trim Rīgas brīnumiem".

Plosta tilts bija maksas tilts. No maksas bija atbrīvoti kājāmgājēji, kā arī armijas, policijas, ugunsdzēsēju, ārstu un garīdznieku transports. 1892. gadā to pamazām pa posmiem sāka aizstāt ar pontoniem, līdz 1896. gadā atklāja Pontonu tiltu.

Arī šodien, kad ejam garām Svētā Jēkaba katedrālei, paceļot acis augšup, var ieraudzīt mazu tornīti, kura ārpusē karājas zvans, un jau no 14. gadsimta zināms, ka tāds zvans tur ir bijis.

Pilsēta leģenda vēsta, ka tas klusi iezvanoties ikreiz, kad garām paiet neuzticīga sieva. Nav gan skaidrs, kas notika, ja garām pagāja neuzticīgs vīrs...

Jēkaba katedrāles zvans nosaukts 4. gadsimtā dzīvojušā bīskapa un mocekļa Svētā Blāzija vārdā. Viņš bija pabeidzis filozofijas un medicīnas studijas, strādājis par ārstu. Redzēdams cilvēku lielo pieķeršanos laicīgajai pasaulei, Blāzijs, sekojot Kristus aicinājumam, kļuva par dvēseļu ārstu un veltīja savu dzīvi kalpošanai Dievam. Blāzijs mira mocekļa nāvē. Šodien svētais Blāzijs tiek piesaukts kā dziedinātājs no kakla slimībām, jo bija izglābis kādu zēnu no nosmakšanas.

Iedzīvotāju biedrība un sabiedrībā zināmas personas aicina neapbūvēt Mazo Arkādiju Pārdaugavā. Arhitekti to redz kā kultūrvēsturisku un aizsargājamu vietu un aicina pašvaldību to pārņemt savā īpašumā, īpašniekiem ierādot vietā citu platību. Rīgas domē saka, ka pilsētai nav līdzekļu, lai šo teritoriju veidotu par parku.

Mazā Arkādija ir apzaļumots skvērs starp Mazās Nometņu, Kokles un Ojāra Vācieša ielām Pārdaugavā. Zeme pieder privātpersonai un šajā teritorijā atļauta mazstāvu dzīvojamā apbūve. Attīstītājs vēlas saņemt būvatļauju darbu sākšanai, bet pašvaldībā prasa papildu izvērtējumu.

Lietuvā darbiņš kaķītim, Ziemeļkorejas vaibs Baltajā namā un mēnesis, kad Hermanis atgriezīsies politikā.

0:00 Ievads: priecīgus Ziemassvētkus, draugi!

"Noliktava" atgriezīsies janvāri! 

Atbrīvojot politieslodzītos, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko cer gūt gan ekonomiskus labumus, gan izrauties no starptautiskās izolācijas, tomēr tas neliecina par viņa režīma uzvedības maiņu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja baltkrievu politoloģe, cilvēktiesību aktīviste un organizācijas „Christian Vision for Belarus” koordinatore Natālija Vasiļjeviča.

Viņasprāt, Eiropas Savienībai (ES) pagaidām nevajadzētu sekot Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pēdās un atcelt daļu no Baltkrievijai noteiktajām sankcijām.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Otrā pasaules kara sekas bijusi viena no centrālajām tēmām, ko šogad aktualizējis Okupācijas muzejs. Ar to sasaucas arī izstāde ”Aiz dzeloņdrātīm”, ko muzejā atklās 19. decembrī un kas vēstīs par latviešu karavīru likteņiem pēc Otrā pasaules kara, kad liela daļa no viņiem nonāca karagūstekņu nometnēs gan Rietumos, gan Padomju Savienībā.

Izstādē būs skatāmi karavīriem piederējuši priekšmeti un citas vizuālas liecības, varēs iepazīt arī ļoti personiskus stāstus par to, kāda bija karagūstekņu nometņu ikdiena un apstākļi.

Vairāk nekā 25 000 latviešu karavīru Otrā pasaules kara beigās nonāca Rietumu sabiedroto gūstā. Savukārt daļa no Kurzemē esošajiem aptuveni 23 000 latviešu leģionāru nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Šis skaits jau vien norāda uz kara ļoti postošo ietekmi mūsu tautai, bet izstāde dos iespēju aiz šiem skaitļiem ieraudzīt ļoti personiskus stāstus un cilvēku likteņus, kurus visus vienoja dzīve aiz dzeloņdrātīm, neskatoties uz to, vai viņi nokļuva Eiropā vai Padomju Savienībā, stāsta izstādes kurators Artūrs Romeiko.

Izstādē būs apskatāmas dažādas vizuālas liecības par karagūstekņu nometņu apstākļiem un ikdienu. To vidū būs Jura Barkāna dienasgrāmata, kurā rakstīto tekstu papildina arī ilustrācijas. Juri Barkānu 1943.gadā iesauca Vācu Darba dienestā, bet nedaudz vairāk kā pēc gada mobilizēja Latviešu leģionā. Pēc kara beigām viņš bija ieslodzīts karagūstekņu nometnēs Žagarē, Lietuvā un Moršanskā, Krievijā.

Būs apskatāmi arī laikraksti, ko bijušie karavīri izveidoja Zēdelgemas karagūstekņu nometnē Beļģijā. Tur tieši pirms 80 gadiem - 1945.gada decembrī – tika dibināta arī organizācija ”Daugavas Vanagi”, kuras sākotnējais mērķis bija palīdzēt karavīriem un viņu ģimenēm, un kura darbojas līdz pat mūsdienām. Arī par to vēstīs izstāde.

Tajā būs trīs arī ļoti personiski stāsti. Viens no tiem – Arvīda Knopkena stāsts, kurš pēc kara beigām nonāca padomju karagūstekņu nometnē.

Izstādē būs iespēja ieklausīties arī paša Arvīda Knopkena balsī, arī stāstā par to, ka dzīve nometnē sākās ar to, ka gūstekņiem uzreiz atņēma viņiem piederošas lietas, vispirms pulksteņus.

Izstādē varēs uzzināt arī Artūra Pormaļa un Nikolaja Līdakas stāstus, kuri atradās Rietumu karagūstekņu nometnēs.

Izstāde ”Aiz dzeloņdrātīm. Otrā pasaules kara sekas: latviešu leģionāri – karagūstekņi Latvijā, Eiropā un Padomju Savienībā” Okupācijas muzejā apskatāma līdz nākamajā gada martam.

Valdība šonedēļ apstiprināja izmaiņas vairākos ar būvniecību saistītos Ministru kabineta noteikumos. Līdz ar to no 2026. gada 6. janvāra Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) varēs iesniegt vienu iesniegumu un faktiski ar vienu klikšķi visus procesus, kas saistīti ar būvniecības pabeigšanu un maksājumiem, izdarīt ātrāk un lētāk. BIS sistēma fiziskām personām, kas nav būvnieki, un to aizpilda pirmo reizi, joprojām ir visai sarežģīta un būtu jāpadara intuitīvāka, ērtāka un vienkāršāka. Jaunos noteikumus vērtē nekustamā īpašuma attīstītāji.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka stāsta, ka no nākamā gada zemes īpašnieks Būvniecības informācijas sistēmā varēs noformēt vienu iesniegumu, lai nodotu būvi ekspluatācijā, reģistrētu datus Kadastrā un nostiprinātu īpašumtiesības zemesgrāmatā.

Nekustamo īpašumu attīstītāja „Kamoos Real Estate” valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna stāsta, ka šogad uzņēmums tirgo 140 jaunus dzīvokļus, bet turpmāk plāno katru gadu pārdot no 150 līdz 200 dzīvokļiem. Viņš vērtē, ka plānotās izmaiņas ir tikai pirmais solis un process jāturpina.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes loceklis Ints Dālderis izmaiņas būvniecības pabeigšanas noteikumos vērtē pozitīvi, bet jāskatās, kā pieņemtie lēmumi strādās dzīvē.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore sola, ka no nākamā gada aprīļa tiks vienkāršots process, lai ierakstītu ēku zemesgrāmatā un tiks arī turpinās darbs, lai vienkāršotu normatīvo regulējumu arī daudzdzīvokļu māju būvētājiem un attīstītājiem.

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске:

В Латвии стремительно выросла заболеваемость гриппом - почти достигнут максимум прошлого сезона.

Эстония усиливает патрулирование после незаконного пересечения границы российскими пограничниками.

Сейм поддержал педложение об отказе от указания источника финансирования в строительстве.

10 тысяч участников из 27 стран - самая масштабная акция протеста фермеров прошла сегодня в Брюсселе.

Салют в Риге - только в определенные часы. Дума приняла новые правила.

Сегодня завершается благотворительный марафон Dod pieci!

Обо всем этом поговорим в программе Латвийского радио 4 «Подробности» после новостей в 17.00.