latvijasradio.lsm.lv - RSS

Krievi Latvijā var dzīvot tikai tad, ja strādā par velti. Likumprojektus Latvija nevis izstrādā pati, bet saņem e-pastā angļu valodā jau gatavus. Bet valdība, kuru vada cilvēki ar dubultpilsonību, nolēmusi Latviju izpārdot, lai nosegtu valsts parādu. Izklausās neticami, taču tieši tādu Latviju rāda mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas valsts televīzijas sižetos. Kā tie top un kas ir eksperti, kas tur veido viedokli par Latviju? Evita Puriņa par to stāsta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā.

Daudzās svētku brīvdienas cilvēki bieži izmanto, lai dotos tuvākā vai tālākā ceļojumā. Ārlietu ministrija ir uzlabojusi konsulāro reģistru, padarot to vieglāk lietojamu. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka problēmas mēdz būt dažādas, sākot ar pazaudētiem dokumentiem, naudas trūkumu vai aizturēšanu.

Saliņa arī sacīja, ka uz eksotiskām valstīm drošāk braukt ar tūrisma kompāniju nekā individuāli.

Pašreizējā tempā dzimumu līdztiesības sasniegšanai Eiropas Savienībā būtu nepieciešami aptuveni 60 gadi, secināts jaunākajā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ziņojumā. Lai paātrinātu progresu, Eiropas Savienība šogad izziņoja jaunu sieviešu tiesību ceļvedi, kura mērķis ir veicināt sieviešu vienlīdzīgas iespējas sabiedrībā. Taču šiem centieniem paralēli pieaug arī kopiena, kas apgalvo, ka Eiropa īstenojot vīriešiem nelabvēlīgu politiku un ka vīrieši mūsdienu sabiedrībā tiekot apspiesti. Kādi ir šīs kopienas – tā dēvētās manosfēras – izplatītākie apgalvojumi un vai tie atbilst faktiem? 

Manosfēras apzīmējums galvenokārt attiecas uz tiešsaistes kopienu tīklu, kur vīrieši dalās savās pieredzēs un uzskatos par dzimumu lomām, attiecībām un vīrišķību. Tas ietver gan mentālās veselības atbalsta grupas, gan radikalizētas kopienas, kas izrāda naidu pret sievietēm, feminisma idejām un sociālo vienlīdzību. Šajās kopienās valda uzskats, ka mūsdienu sabiedrība diskriminē vīriešus, atņemot viņiem to „tradicionālās” lomas, liekot justies atstumtiem, un pie tā principā ir vainojamas sievietes.

“Euranet” pētījumā secināts, ka manosfēras ideju izplatīšanos tiešsaistē pastiprina dezinformācija un mākslīgā intelekta veidoti audiovizuāli materiāli, kas ir īpaši populāri jaunu vīriešu vidū. „Vīrišķības” ideju pieaugumu Eiropas pusaudžu vidū dokumentējis arī Beļģijas sabiedriskais medijs „RTBF”, izceļot „TikTok” ietekmi. Turklāt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) pagājušajā oktobrī publicētajā ģenerālsekretāra ziņojumā brīdināts, ka manosfēras izplatība sakrīt ar konservatīvu uzskatu pieaugumu jaunu vīriešu vidū.

Līdzīgi novērojumi pausti arī tirgus izpētes uzņēmuma „Ipsos” pētījumā, kas analizēja dažādu paaudžu attieksmi pret sieviešu lomu sabiedrībā trīsdesmit vienā valstī, tostarp arī desmit Eiropas valstīs. Tajā secināts, ka jauni vīrieši ir konservatīvāki nekā vecāko paaudžu pārstāvji un biežāk uzskata, ka sieviešu vienlīdzības veicināšana nozīmē diskrimināciju pret vīriešiem. “Euranet” pētījumā norādīts, ka pašreizējās tendences liecina, ka šādu uzskatu un ideju ietekme nākotnē, visticamāk, tikai pieaugs.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

9. decembrī iznāks Kristīnes Stakenas pirmā dzejoļu grāmata “Šis nav man žanrs. Māmiņdzeja”. Kā autore saka: “Kad pati kļuvu par mammu, rakstīju terapeitiski. Vienā brīdī sapratu, ka nevarēšu tālāk dzīvot, kamēr to neapkopošu un neatdošu tālāk.” Daļu no grāmatas peļņas Kristīne ziedos biedrībai, kas nodrošina pirmo emocionālo palīdzību jaunajām mammām.

Par grāmatu un tās vēstījumu plašāk stāsta Anna Apīne.

Kristīne Stakena ir strādājusi Latvijas Televīzijas Kultūras ziņās, TV3, arī par producenti Latvijas Radio 5, un, kā viņa pati saka, visu dzīvi rakstījusi, bet vienmēr slēpusies aiz citu tekstiem. Nu Kristīne ir sarakstījusi savu pirmo dzejoļu grāmatu “Šis nav man žanrs. Māmiņdzeja”. Tā ir ieskauta tumši sarkanos vākos, kur burtu mīklā apvilkti vārdi “Šis nav mans žanrs”. Grāmatas vizuālo noformējumu Kristīne uzticēja Helēnai Vernerei.

"Kad mēs ar redaktori Ēriku Bērziņu jau likām pēdējos štrihus, es aizsūtīju viņai grāmatu un teicu: Paskaties, ko tu jūti! Bez nekādiem norādījumiem, tāpēc ka es gribēju, lai katra cilvēka darbs pie šīs grāmatas ir viņa autordarbs vai viņas oda māmiņu būšanai, sajūtai par šo lomu un arī par maniem dzejoļiem."

Grāmatai ir trīs daļas un tās simbolizē bērna pirmo, otro un trešo dzīves gadu.

Neauglības ārstēšana ir medicīnas nozare, kurā darbojas pārsvarā tikai privātie uzņēmēji un kas saņem arī diezgan lielu valsts atbalstu – varāk nekā 2 miljonus eiro gadā. Valsts atbalsts pāriem, kas saskaras ar neauglības problēmu, tiek piešķirts no 2012. gada un to izmantojuši vairāk nekā 9000 pacientu. Kā zināms, Latvijā pērn piedzima 12 887 bērni, un tas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Demogrāfiskie rādītāji nav iepriecinoši arī citās Eiropas valstīs, tāpēc viens no populārākajiem medicīnas pakalpojumiem, ko Latvijā visbiežāk izmanto ārvalstu pacienti, ir tieši neauglības ārstēšana. 

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka 10% jeb pāris tūkstoši ārvalstu pacientu Latvijā ārstē neauglību un to skaits katru gadu palielinās.

Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijā sievietes par mammām kļūst vēlāk, kad iegūta izglītība un sasniegts stabils finansiālais līmenis. Reproduktīvās medicīnas centra „Embrions” vadītāja un galvenā ārste Zane Vītiņa skaidro – jo vecāka topošā mamma, jo dārgākas ārstēšanas izmaksas.

Ar neauglības ārstēšanu Latvijā nodarbojas sešas privātās medicīnas iestādes. „IVF” reproduktoloģe, ginekoloģe-dzemdību speciāliste Violeta Fodina vērtē, ka tā dēvētais medicīnas tūrisms palielinās, jo Latvijas klīnikas piedāvā dažādus inovatīvus risinājumus un augsta līmeņa ārstēšanu, līdz ar to labāk var palīdzēt pacientiem ar smagu anamnēzi.

Centra „Embrions” vadītāja Zane Vītiņa stāsta, ka garās rindas klīnikā vairāku mēnešu garumā liecina, ka neauglības ārstēšana ir ļoti būtiska arī Latvijas iedzīvotājiem. No 2012. gada Latvijā ieviesta valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai un šogad no valsts budžeta piešķirti 2,6 miljoni eiro, kas ļāva veikt 1110 medicīniskās apaugļošanas.

Tikko pieņemts nākamā gada budžets un tajā neauglības ārstēšanai paredzēti vairāk līdzekļi nekā līdz šim – 2,94 miljoni eiro un paplašināts arī pakalpojumu klāsts, tai skaitā apmaksāti vairāk nekā 2 medicīniskās apaugļošanas mēģinājumi, iekļauts arī plašāks medikamentu klāsts. Nākamgad lielākus pabalstus saņems arī ģimenes ar bērniem.

Satiekamies Adventes otrajā svētdienā, kas visā pasaulē iezīmē virzienu uz Kristus piedzimšanas svētkiem. Tomēr pasaulē šie svētki tiek gaidīti ļoti dažādi. Eiropā mums ir pierasts, ka ir Ziemassvētku tirdziņi. Filipīnās tiek gatavotas krāsainas zvaigznes formas laternas un īpaši uzsvars ir uz dievkalpojuma nozīmi. Indijā arī, izrādās, šis laiks ir nozīmīgs, bet tieši Goā un Kerolā, kur acīmredzot ir visvairāk kristiešu. Tur baznīcas rotā ar ziediem un lampiņām, un papīra zvaigznēm. Bet tās ir tikai ārējas zīmes, jo realitātē jūs, kuri nesen esat atgriezušies arī no kādas zemes Dienvidu Āzijā, piedzīvojāt varbūt, ko pa īstam nozīmē Kristus gaidīšana. 

Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs un mācītāja Baiba Ozolinkēviča, kā arī Madonas baptistu draudzes mācītājs un biedrības "Baltijas Globālā iniciatīva" vadītājs Pēteris Eisāns. 

Raidījuma viesi ir atgriezušies no Pakistānas, kur bija misijā.

Supervīzijas ir lielisks resurss, lai atrastu paņēmienus, kā labāk veidot attiecības darba vidē, līdzsvarotu dzīvi un iepazītu sevi. Par supervīzijām runājam raidījumā Vai tas ir normāli? ar psiholoģi un supervizori Ilzi Dreifeldi.

В Синем море жил-был маленький Рак. И жилось ему очень плохо, так плохо, что он никак не мог понять, почему море называют Синим - ему-то оно казалось совсем, совсем серым...