latvijasradio.lsm.lv - RSS

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске:

Предложенный США "мирный план" для Украины сокращен до 19 пунктов.

В Сейме - дискуссия о спорных поправках к Закону о труде, касающихся оплаты сверхурочных и расторжения коллективных договоров.

В Риге планируют начать взимать квартплату за аренду муниципальных квартир.

В Сейме обсудили результаты централизованных экзаменов и обоснованность освобождения от них.

Черная пятница: обман покупателей или реальная экономия?

Заполняемость латвийских гостиниц в праздничные недели может достичь 70-80%.

No eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits pagājušajā mācību gadā, izrādās, ir krietni mazāks par sākotnēji lēsto. Valsts izglītības attīstības aģentūra norāda, ka aizvadītajā centralizēto eksāmenu sesijā no pārbaudījumiem atbrīvoti teju 700 skolēnu, nevis ap 3000. Izglītības un zinātnes ministrija gan pauž, ka tas nemazina šo problēmu, tādēļ plānots veidot kvalitatīvāku atbrīvojumu piešķiršanas sistēmu. Tikmēr bērnu psihiatri norāda, ka pamata problēma ir ilgtermiņa izglītības atbalsta trūkums skolēniem ar mācību grūtībām.

Saeimas Izglītības komisijā spriež par skolēnu atbrīvojumiem no eksāmeniem un to izsniegšanas kārtību. Gan ārsti, kuri patlaban izsniedz atbrīvojumus, gan Izglītības ministrija iepriekš atzinusi, ka ne vienmēr atbrīvojuma īstais iemesls ir jauniešu veselības problēmas.

Deputāti iepriekš vēstulē atbildīgajām ministrijām aicināja sagatavot skaidrākus kritērijus atbrīvojumu piešķiršanā. Valsts izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle gan precizēja, ka atbrīvoto skolēnu skaits esot mazāks, nekā iepriekš lēsts. Par aizvadīto mācību gadu iepriekš izskanēja dati, ka ārsta atbrīvojumu no eksāmeniem bija saņēmuši ap 3000 skolēni, bet patiesībā tie bijuši vien ap 700.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns gan norāda, ka ar Veselības ministriju patlaban apspriež iespēju izveidot ārsta konsīliju Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kas nodrošinātu vienotu izvērtēšanu. Plānots ieviest detalizētākus nosacījumus atbrīvojumiem no eksāmeniem, kur liela loma būšot pašu skolu izvērtējumam, ar kuru skola tālāk vērstos pie ārstu konsīlija.

25. novembrī ceļā dodas palīdzības krava Ukrainai. Tā sarūpēta no saziedotajiem līdzekļiem teju 250 tūkstošu eiro apmērā Latvijas Sabiedriskā medija labdarības akcijā “Domās un darbos kopā ar Ukrainu”. 

Sarūpēto devās aplūkot kolēģe Anna Apīne.

Viss par ziedojumiem iegādātais ir ražots vai pielāgots Latvijā. Divas motorlaivas, 10 nakts redzamības iekārtas, 10 mobilā dzeramā ūdens filtrēšanas sistēmas. Arī trīs kvadracikli. 

Ziedojums nonāks pie Ukrainas armijā karojošajām robežsardzes un Nacionālās gvardes vienībām, armijas izlūkiem un mehanizētajām vienībām, piemēram, 24. atsevišķās mehanizētās brigādes 120. atsevišķā izlūkošanas pulka un 74. atsevišķā izlūkbataljona karavīriem, laivas izmantos 36. brigādes jūras kājinieki. Savukārt Sumu apgabala militārā administrācija saņems divus Latvijā ražotus konteineru ģeneratorus piefrontes slimnīcu enerģijas nodrošināšanai.

Ceļā uz Ukrainu dodas palīdzības krava, kas sarūpēta par LSM labdarības akcijas līdzekļiem.

Ukraina pozitīvi vērtē atjaunināto miera plānu; tas ietver arī Kijivas prioritātes.

Eksperti: trūkst valstiskas stratēģijas Latvijā studējošo ārvalstnieku iekļaušanai darba tirgū.

Atbildīgās iestādes kļūdījušās datos: no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits ir krietni mazāks.

Darba devējiem un arodbiedrībām joprojām nav vienota skatījuma par Labklājības ministrijas rosinātajām izmaiņām Darba likumā.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) ir diagnoze, kas plašāk izplatīta zēnu vidū, taču speciālisti norāda, ka tā skar arī meitenes. Tiesa, to ir grūtāk atpazīt un tāpēc arī tā retāk tiek noteikta. Kāpēc tā un ko tas nozīmē pašam bērna un ģimenei?

Ģimenes studijā skaidro psihiatrs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā Ņikita Bezborodovs, psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga un klīniskā psiholoģe, UDHS biedrības pārstāve Dana Skara.

Raidījumā ne reizi vien esam izvaicājuši specālistus par to, kas ir UDHS un kā tas izpaužas. Katrā šādā sarunā vienmēr saņemam komentārus, ka runa ir par vienkārši neaudzinātiem jeb, vēl prastāk sakot, izlaistiem bērniem, defektīvu jauno paaudzi un tamlīdzīgi. Bet jau 1902. gadā zinātnes žurnālā "Lancet" publicēta angļu ārsta Džordža Fridriha Stīla lekcija, kurā aprakstīts uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms, kurā minēts, ka pamatā tam ir bioloģiski iemesli un tas ir aprakstīts. Un Stīls, dēvēts arī it kā par britu pediatrijas tēvu, pirmais esot atzīmējis, ka UDHS biežāk raksturīgs tieši zēniem. Ir arī meitenes un sievietes, kam šī diagnoze ir uzstādīta, taču, iespējams, tā viņām tiek noteikta retāk vai varbūt arī paliek neatpazīta. Kāda ir meiteņu dzīves specifika ar UDHS un kas par to jāzina vecākiem?

Priekšlikumi nākamā gada budžetā par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) finansējumu uzjundīja diskusiju arī par Mediju atbalsta fonda darbību, kas darbojas SIF ietvaros. Jāatzīst, ka arī pašu mediju starpā ne tuvu nav vienprātības par to, kā šim fondam jādarbojas ideālajā variantā, daudz strīdu ir bijis arī iepriekš. Bet līdzās tam arī no citām pusēm izskan jautājumi, vai un kā valstij jāatbalsta privātie mediji? Krustpunktā mēģinām rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Diskutē Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sekretārs Gatis Liepiņš (Jaunā Vienotība) un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība). 

Šoreiz uz "pusdienu galda" raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas viena no ekonomiski vislielākajām un politiski visdinamiskākajām valstīm Dienvidamerikā – Argentīna. Kopš Havjēra Mileja nākšanas pie varas 2023. gada nogalē, tur ir piedzīvotas daudzas straujas ekonomiskas pārmaiņas. Kāda tad šobrīd ir situācija Argentīnā, kāpēc Latvijā vajadzētu tai pievērst uzmanību, un ko mēs varam no tās mācīties?

Mileja nākšana pie varas bija tāda kā politiskā vētra Argentīnā. Viņš sevi pieteica kā pilnīgu alternatīvu līdzšinējām politiskajām elitēm, pat sevi dēvējējot par „anarhokapitalistu”. Viņa solījums valstij – nogriezt tēriņus kā ar motorzāģi. Bet, lai saprastu šo revolūciju, ir svarīgi atskatīties uz to, kas notika pirms tam.

Pirms Mileja nākšanas pie varas Argentīna bija kritiskā situācijā. Tā bija izsmelta – gan burtiski, gan simboliski: ikgadējā inflācija 2023. gada beigās sasniedza 200%; puse iedzīvotāju bija nonākuši zem nabadzības sliekšņa; valsts budžets gadiem bija deficītā; centrālā banka drukāja naudu, lai segtu izdevumus; korupcija bija dziļi iesakņojusies valstī.

Politiskā elite – Peronisti, kas desmitgadēm dominēja varā – šķita atrauta no sabiedrības realitātes.

Tieši šajā kontekstā Milejs parādījās kā „sistēmas grāvējs”. Viņa kampaņa bija vienlaikus teatrāla un brutāli konkrēta. Viņš solīja dolārizāciju, centrālās bankas likvidāciju, masīvus tēriņu samazinājumus. Viņš runāja ne tikai pret valdību, bet pret valsts struktūru kā tādu. Un acīmredzot, sabiedrība bija gatava šim šokam.

Jau pirmajos mēnešos Milejs sāka ekonomisko „šoka terapiju”. Viņš samazināja valsts budžeta izdevumus par vairāk nekā 5% no IKP, apcirpa subsīdijas elektrībai, degvielai un transportam, iesaldēja valsts algu palielinājumus, apstādināja publiskos projektus un samazināja reģionālo atbalstu. Šo pasākumu rezultātā valsts budžets 2024. gada pirmajos mēnešos sasniedza pārpalikumu – pirmo reizi vairāk nekā 15 gadu laikā.

Mineapoles Federālo rezervju bankas galvenais ekonomists Huans Pablo Nicolini stāsta par Argentīnas ekonomisko situāciju un Mileja reformu ietekmi uz bezdarbu.

22. novembrī "Dirty Deal Teatro" pirmizrādi piedzīvojusi izrāde "Raganas", kas balstīta Dainas Tabūnas tāda paša nosaukuma romānā, kas klajā nācis 2023. gadā un nominēts gan Eiropas Savienības Literatūras balvai, gan Latvijas Literatūras gada balvai. Plašāk par šo iestudējumu sarunājamies ar režisori un dramaturģi Martu Elīnu Martinsoni. 

Alma ir reāli zemā punktā. Nesen viņu pametis draugs, un abām viņas māsīcām jau apnicis par to runāt. Turklāt liekas, ka Almas jaunajā dzīvoklī spokojas, bet pārvākties nav iespējams, jo tad nāktos pakāst depozītu. Viena māsīca iesaka Almai pamēģināt psihoterapiju – droši vien prātīga doma, bet izklausās pārāk ilgi, dārgi un nomācoši. Otra piedāvā izsaukt dziednieci no TV šova. Alma tādām lietām īsti netic, tomēr piekrīt tik un tā.

Tā aizsākas viņas klejojumi pa mūsdienu raganības pasauli, kas ved gan uz sieviešu-dieviešu sanāksmēm, gan strīdiem ar taro kārtīm, gan buršanos caur sava dzimtas koka samezglojumiem. Bet kaut kur visam pa vidu paveras vārti, kas ļauj Almai ielūkoties citos laikmetos un satikt savas līdzinieces, kuras arī – katra citu iemeslu dzīta – sper pirmos soļus maģijā.

Dramaturģija: Daina Tabūna, Marta Elīna Martinsone

Lomās: Sandija Dovgāne, Alise Dzene, Rihards Zelezņevs