latvijasradio.lsm.lv - RSS

Liepājas muzejā 28. novembrī atklās mākslinieces Lauras Dzērves personālizstādi „Tēvzemei un dzīvībai”. Autore drosmīgi un tieši savos multimediālos un tekstilmākslas darbos atspoguļo sāpīgus un neērtus jautājumus, pievēršot uzmanību demogrāfijas krīzei, alkoholismam, padomju mantojumam un citām smeldzīgām tēmām. Autori raksturo kontrasti - smalks izšuvumi ar zīmīgiem attēliem, kas raksturo sabiedrības ēnas puses.

Kopā ar mākslas vēsturnieci, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāju Gintu Gerhardi-Upenieci viesojamies Monsas Mākslas muzejā Beļģijā, kur šobrīd skatāma vērienīga starptautiska izstāde "Dziesma par zemi. Deivids Hoknijs", kurā ar divām Johana Valtera un Vilhelma Purvīša gleznām piedalās arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

***

Izstāde "Deivids Hoknijs. Dziesma par zemi" (David Hockney. Le chant de la terre), kas Monsas Mākslas muzejā (Beļģija, CAP/Le Musée des Beaux-Arts de Mons) apskatāma līdz 2026. gada 25. janvārim, veidota kā savdabīgs vizuāli muzikāls ceļojums, kurā apvienota glezniecība, dzeja un mūzika, un kura vadmotīvs ir Gustava Mālera (Gustav Mahler‎, 1860–1911) monumentālā simfonija-kantāte "Dziesma par zemi".

Idejas autore ir Orsē muzeja Parīzē goda kuratore, mākslas vēsturniece Izabella Kāna (Isabelle Cahn), kas pazīstama kā 19. gadsimta otrās pusēs – 20. gadsimta sākuma mākslas eksperte un daudzu starptautisku izstāžu kuratore.

Monsas izstādes koncepcijas pamatā ir slavenā britu mākslinieka Deivida Hoknija (David Hockney, 1937) gleznu kolekcija, kuru vidū īpaši izceļas iespaidīgas lielformāta un uz iPad radītās kompozīcijas. Līdzās šai centrālajai figūrai ekspozīcija tematiski izgaismo Vincenta van Goga (Vincent van Gogh, 1853–1890), Konstantīna Menjē (Constantin Meunier, 1831–1905), Alberta Edelfelta (Albert Edelfelt, 1854–1905), Edvarda Munka (Edvard Munch, 1863–1944) un citu ievērojamu autoru daiļradi.

Projekts pēta saikni starp cilvēku un dabu: zemi, laukiem, gadalaikiem, ziediem, vientulību un dzeju, piedāvājot izvērstu emocionāli piesātinātu stāstu sešās sadaļās: "Alma mater", "Vientuļnieks rudenī", "Pavasara reibums", "Flourescenses", "Četri gadalaiki" un "Perspektīva Deivida Hoknija darbos", ko papildina trīs imersīvās telpas.

Katrā zālē notiek saspēle starp glezniecību, mūziku un tekstu, atspoguļojot Mālera skaņdarbu "Dziesma par zemi ("Das Lied von der Erde"). 1907.–1908. gadā sacerētā simfonija ir veltījums dabai, tās trauslajam skaistumam un dzīvības spēkam. Izstādē tas atklājas kā kopīga tēma – universāls gars, kas caurvij darbus, savieno māksliniekus un pavada apmeklētāju gan vizuālā, gan skaņas instalāciju pasaulē.

Arvien tuvāk nāk laiks, kad Sabiedriskā medija labdarības maratons "Dod pieci!" Doma laukumā stikla studijā aicinās palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem. Monopolā aprunājamies ar rehabilitācijas centra "Poga" vadītāju Ilzi Ošāni.

Rīgā, Doma laukumā, pamazām iekārtojas Ziemassvētku tirdziņš, un nu jau arī tradicionāli blakus tirdziņam savas aprises ieguvusi Sabiedriskā medija labdarības maratona "Dod pieci!" šī gada stiklus. Gada izskaņa vienmēr saistās ar došanu un palīdzēšanu, bet ir cilvēki un organizācijas, kuri negaida, bet meklē iespējas palīdzēt visa gada garumā. Viena no atpazīstamākajām un lielākajām labdarības organizācijām Latvijā ir "Ziedot.lv", kas spējusi kļūt par tiltu starp tiem, kuriem nepieciešama palīdzība, un sabiedrību. 

Šī gada labdarības maratona "Dod pieci!" uzmanības lokā būs sabiedrības mazkustīgums, bet līdzekļi tiks vākti bērniem un jauniešiem ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem. Šādiem bērniem un jauniešiem jau 10 gadus ir iespēja vērsties arī rehabilitācijas centrā "Poga", kas kā bezpeļņas fonds ik dienu cenšas gādāt par iespēju bērniem stiprināt savu varēšanu un apgūt jaunas iemaņas, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnvērtīgāku iekļaušanos sabiedrībā. 

Ilze Ošāne ir rehabilitācijas centra "Poga" vadītāja un "Ziedot.lv" komunikācijas vadītāja. Sarunājamies par to, kā Latvijas sabiedrība mainās un vai ziedošana var atrisināt to, ko nespējam paveikt ikdienas darbu kārtībā. 

Ir kādas vērtības, kuras, strādājot gan "Ziedod.lv", gan "Pogā" un redzot Latviju tomēr plašākā tvērumā, kas mums kā sabiedrībai vēl ir jāmācās?

Ilze Ošāne: Mani pašu ikdienā strādājot pavada zemapziņā sajūta, ka es gribu pret citiem attiekties tā, kā es gribētu, lai pret mani attiecas. Tas varbūt arī liek katru darbību izvēlēties, ko tu gribi veikt. 

Tāpat attiecībā par kolēģiem "Ziedot.lv", kur esam tikai dāmas, atļaujamies gan humoru, gan viena otru kritizēt, zinot, cik katra spēj turēt. Ar "Pogas" kolēģiem, kas ir jau lielāks kolektīvs, kur ir abu dzimumu un tomēr tie ir ārsti, speciālisti, tur tā distance mazdrusciņ ir lielāka. Bet ikdienas darbs kopā ar kolēģiem ir tāds, ka mēs cenšamies būt kā viena liela ģimene. 

Un cik bieži tomēr gribas nomest visu: mūsdienās datoru aizver ciet un pateikt - es šito vairs negribu?

Ilze Ošāne: Tādi mirkļi uznāk. Tas pēdējos gados sasaucas ar veselību. Tajā mirklī nodomāju, ka visa ir par daudz, veselība uzliek uz pauzes, tu saaukstējies vai saslimsti. Tas arī iedod to pauzi, lai atjaunotos, un tad jau var atkal.

Vai kādreiz ir izdevies Latvijas sabiedrības ziedošanas spēju un apjomus salīdzināt ar citām valstīm? Vai to vispār var izdarīt? 

Ilze Ošāne: Noteikti. Pret iekšzemes kopproduktu mēs esam mērījuši gan Ukrainas ziedojumus, un mēs ilgus gadus bijām pirmajā vietā iepretim Polijai, Vācijai un Rietumeiropas valstīm. Ja skatāmies no "Ziedot.lv" puses, kas ir ikgadējais gada pārskats, es teiktu, ka

mēs esam ārkārtīgi dāsni un dodoša sabiedrība, kura nāk palīgā līdzcilvēkiem, kuri grūtībās nonākuši.

Vai ziedošanai ir sezonāls raksturs?

Ilze Ošāne: Pēdējā laikā mēs no "Ziedot.lv" puses tik ļoti to neizjūtam, jo ziedo visu cauru gadu un atsaucās līdzcilvēki tām problēmām, kas ir aktuālas sabiedrībā. Ja kāds onkoloģijas pacients lūdz palīdzību dzīvību glābjošām zālēm pavasarī, tad līdzcilvēki ziedo, nevis gaida gada nogali. Bet gada nogale ir īpašāka varbūt uzņēmumiem, kuri pārskata savas peļņu un tad izvēlās daļu no tās ziedot labdarībai. Es teiktu tā, ka visu gadu ziedo un gada beigās pienāk papildus ziedojumi klāt.

Vai tu tici, ka kādreiz varētu būt tāda situācija, ka paliek pāri?

Ilze Ošāne: "Ziedot.lv" vadītājai Rūtai Dimantai ir teiciens: ja būs visas problēmas atrisinātas, tad labdarības organizācijām būs pašlikvidācija. Tas ir mērķis, uz ko iet, lai vairs nebūtu jāpalīdz un mēs būtu atrisinājuši problēmas. Šobrīd mēs vēl neesam tādā stadijā, bet varam uz kaut ko tiekties.

Kas ir tava Ziemassvētku sajūta? Pēdējos gadus, kopš esi saistīta ar "Ziedot.lv", tas nav tikai pasēdēt mājās pie eglītes.

Ilze Ošāne: Droši vien, ka decembris ar savu labestību, ko mēs ikdienā redzam un dzirdam no telefona zvaniem un e-pastiem, kur cilvēki un uzņēmumi interesējās par ziedošanas iespējām, tas rada tādu ļoti izteiktu Ziemassvētku sajūtu. 

Pirms kādiem diviem gadiem no vienas skolas vedu Ziemassvētku dāvanas. Mašīnā biju salikusi Ziemassvētku dāvanas tik daudz, ceru, ka ceļu policija neklausīsies, ka es knapi spoguļus redzēju. Tad man bija sajūta, ka tā laikam jūtas Ziemassvētku vecīši vai tie īstie, kuri spēj to to prieku radīt. Tās nebija manis radītas dāvanas, bet man sajūta kā  kurjeram bija ļoti izteikta. Tik forši!

Labo darbu dīleris varētu būt apzīmējums tavai pozīcijai šādā situācijā. Bet ko tu pati gribētu saņemt Ziemassvētkos?

Ilze Ošāne: Ja mēs no tādām vērtībām skatāmies, tad

es šobrīd uztraucos par drošības sajūtu. Es negribētu, ka manas dzīve dzīves laikā un manu bērnu dzīves laikā ienāktu karš un tā nedrošības sajūta. Es teiktu, ka droši vien, drošība ir tā, ko man gribētos.

Raidījumā skan:

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Siltās grīdas mūsdienās kļūst aizvien populārākas, tās aizstāj klasiskos radiatorus un nodrošina vienmērīgu telpas apsildi, uzlabo mikroklimatu un atbrīvo papildus vietu. Piedāvājam būveksperta padomus un ieteikumus par siltās grīdas konstrukciju, betonēšanas un ieklāšanas darbiem.

1.jautājums. Kādai jābūt gaisa temperatūrai, lai ieklātu betona klona grīdu? Betonu paredzēts ieklāt virs siltās grīdas caurulītēm. Vai šobrīd to var darīt? Pie kādām gaisa temperatūrām iespējamas plaisas? Kādi vēl nosacījumi būtu jāievēro?

2.jautājums. Vēlos ierīkot vienstāva, 50 kvadrātmetru vasarnīcā siltās grīdas. Grīdas „pīrāgs”: blietēta grunts, 10cm noblietētas šķembas, 1-2cm grants, plēve, 70mm ekstrudētais putuplasts, 4mm stiegrojuma siets ar aci 150x150mm un estrich betona slānis. Jautājumi:

2.1. Vai „pīrāgs” ir pareizs?

2.2. Vai stiegrojuma sietu varu likt pa tiešo uz putuplasta? Vai arī nepieciešama kāda atstarpe? Ūdens apsildes caurulītes siesies klāt pie stiegrojuma sieta.

2.3. Kāds būtu minimālais estrich betona slāņa biezums, ja caurules diametrs būs 16mm?

3.jautājums. Notiek mājas renovācija. Mājas vidū atrodas ķieģeļu skurstenis ar dieviem dūmvadiem. Skurstenis vairs netiks izmantots kā dūmvads. Vai šādu skursteni var izmantot priekš vannas istabas un virtuves tvaika nosūcēja, kā arī istabā ierīkot ventilācijas kanālu gaisa apmaiņai?

4.jautājums. Daudzdzīvokļu namā nācās siltināt stūra dzīvokļa ārējās sienas, jo tās sāka pelēt un bija aukstas. Kā risinājumu izvēlējos apšūt sienas ar 60mm kokšķiedras plāksnēm. Tas deva gaidīto efektu - sienas kļuva siltākas un vairs nepelē. Tagad vēlos plāksnes apdarīt ar stiklašķiedras tapetēm vai arī uzklāt "šķidrās tapetes" uz celulozes bāzes. Kādu gala apdares materiālu no šiem Jūs ieteiktu? Kādi ir abu materiālu plusi un mīnusi? Kāda būs šo apdares materiālu saderība ar kokšķiedras plāksnēm? Kādi vēl ir apdares materiālu varianti?

Самые важные темы дня и актуальные интервью, взгляд со стороны и комментарии от первоисточников - слушайте каждый день в программе “Подробности”.

Сегодня в выпуске:

План Трампа по Украине: Госсекретарь Рубио заявил о "значительном прогрессе" в переговорах.

Конфликт вокруг региональных перевозок усиливает напряжение в коалиции.

Эксперты призывают демонтировать рельсы в направлении России и Беларуси.

Как увеличить мощность кредитования: итоги конференции в Банке Латвии.

Самойлова и Граудиня стали чемпионками мира по пляжному волейболу, у Латвии - первое золото в истории.

Заполняемость латвийских гостиниц в праздничные недели может достичь 70-80%.

Обо всем этом поговорим в программе Латвийского радио 4 «Подробности» после новостей в 17.00

No 23. novembra vakara līdz 24. novembra agrām rīta stundām Nacionālie bruņotie spēki (NBS) radaru sistēmās novērojuši vairākus gaisa objektus, kas dažādos intervālos, šķērsojot Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu, ielidoja Latvijas gaisa telpā. Valsts robežsardze, saņemot pirmos signālus no Lietuvas partneriem, sadarbībā ar Valsts policiju uzsāka objektu pārtveršanas pasākumus un naktī notvēra astoņus metereoloģiskos gaisa balonus (meteozondes) ar nelegālajām cigaretēm, informēja Iekšlietu ministrijā (IeM). 

Situāciju komentē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība). Viņš norāda, ka pārtvertas astoņas meteozondes ar nelegālām cigaretēm.

Liela daļa komersantu maldina pircējus atlaižu laikā, secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada "Melnās piektdienas" un Ziemassvētku atlaižu monitoringā. Dati liecina, ka 96% no pērn šajā laikā pārbaudītajiem atlaižu piedāvājumiem bija maldinoši. PTAC jau šobrīd veic pastiprinātu interneta veikalu uzraudzību un gaidāmajā "Melnās piektdienas" akcijā aicina veikt pārdomātus pirkumus, lai par preci nepārmaksātu.

Latvijā fiksēti vairāki cigarešu kontrabandistu baloni no Baltkrievijas.

Miera plānu kara izbeigšanai Ukrainā apspriež Eiropas valstu līderi, ASV valsts sekretārs līdz šim panākto raksturojis kā milzīgu progresu.

Jūrmalas domi turpmāk vadīs līdzšinējais vicemērs Jānis Lediņš no Latvijas Zaļās partijas.

Līdzšinējais Jūrmalas mērs Gatis Truknis kļūst par jaunizveidotās Stratēģiskās plānošanas komitejas priekšsēdētāju.

Liela daļa komersantu maldina pircējus atlaižu laikā, secinājis PTAC pērnā gada “Melnās piektdienas” un Ziemassvētku atlaižu monitoringā.