latvijasradio.lsm.lv - RSS

Kā sabalansēt dzīvi un karjeru, kā pieņemt novecošanu, kad visapkārt valda jaunības kults – par šiem un citiem aktuāliem jautājumiem aizdomāties rosinās Ināras Sluckas jauniestudējums Nacionālajā teātrī ”Viss par Ievu”.

Izrādes darbība notiek kāda Brodvejas teātra aizkulisēs, kur augstu vilni sit intrigas un cīņas par statusu, kurās ļoti labi var atpazīt arī sabiedrībā kopumā notiekošos procesus.

Izrādes pamatā ir amerikāņu aktrises un literātes Mērijas Orras luga, kas Latvijā vēl ne reizi nav iestudēta. Pasaulē tā pazīstama arī kā literārais avots godalgotajai Džozefa Mankeviča Holivudas kinofilmai ”Viss par Ievu”. Iestudējuma pirmizrāde būs sestdien 

На памяти жителей Екабпилса еще свежо крупное наводнение, произошедшее здесь менее трёх лет назад. Теперь они надеются, что подобного не произойдет, - обновленная дамба защитит город. Этот проект, включающий в себя укрепление дамбы, обустройство противопаводковой системы и благоустройство прилегающей территории, обошелся почти в 17 миллионов евро. Насколько были обоснованы такие затраты, сейчас расследует Европейская прокуратура. Подробности в сюжете корреспондента LSM+ Сергея Герасимова.

Stāsta muzikologs, Mākslas zinātņu doktors, bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors (1992‒1995) Arnolds Klotiņš

1992. gada jūlija rītā pa Vecrīgas ieliņām devos uz Radiomāju – uz amata kandidātu politisko izjautāšanu. Bet kandidātu uz amatu, ko sauca superlatīvā vārdā par ģenerāldirektoru, gan bija daudz mazāk nekā mūsdienās – tikai divi.

Mani bija ieteikusi Komponistu savienība, un otrs bija radio Brīvā Eiropa bijušais darbinieks no Minhenes. Izvēle krita uz mani, un arī Saeimas apstiprinājumā bijām tikai divatā – divatā ar ilglaicīgo Latvijas Radio inženieri, leģendāro Aigaru Semēvicu. No Saeimas deputātu puses agresīvākie bija mūžīgie jautājumi par Radio attieksmi pret krievu auditorijas apkalpošanu.

Tūlīt pēc apstiprināšanas Saeimā bija jādodas pāri ielai uz Radiomāju, kuras ieeja vēl bija barikāžu akmens bluķu apkrauta. Valdība gaidīja no Radio radikālas pārmaiņas, bet iespaids bija tāds, ka Radio darbinieku vairākums strādā kā agrāk labi ieeļļota mašīna un pēc pārmaiņām netīko. Mans tuvākais palīgs un vietnieks bija minētais inženieris Aigars Semēvics, ļoti draudzīgs, izdarīgs cilvēks, un pārmaiņas bija viņa sirdslieta.   

Mūsu Radio attiecības ar valsts varu iedibinājās dīvainas. Bija jāizliekas, ka esam patstāvīgs sabiedriskais radio, ko finansē sabiedrība pati, un tātad nevaram gaidīt no valdības nekādu īpašu atbalstu, un tomēr valdības pakļautībā bijām.

Gandrīz vienīgās, toties nepārtrauktās attiecības ar valdību uzturēja nemitīgā finansējuma izkaulēšana, sevišķi budžeta pieņemšanas laikā. Finanšu jautājumu Radio darbībā papildus dramatizēja tas, ka mums bija jāfinansē tehniski raidošā iestāde, kurai piederēja radio viļņi, raidītāji, antenas un tā joprojām. Tas bija Valsts Radio un Televīzijas centrs, kurš noteiktu un nepārsūdzamu raidīšanas samaksu saņēma no Radio budžeta, nevis no valsts budžeta. Tas nozīmē, ka trūcīgajam Latvijas Radio budžetam bija katru gadu jārēķinās ar šo pastāvīgo atskaitījumu.               

Ikreiz kaulējoties par finansējumu, valdībai nebija grūti mums pārmest sliktu darbu – ar ieganstu, ka tas atspoguļojoties raidījumu reitinga kritumā. Taču toreiz šis kritums bija neizbēgams privāto raidorganizāciju savairošanās dēļ. Tās varēja celt savus reitingus, iztopot klausītājam, nevis dodot tam patiesi vajadzīgo, kā pieklājās darīt mums.

Mūsu radio finansiālā mazspēja nepārtraukti izvirzīja eksistenciālo jautājumu par Radio sastāvdaļu un koncertējošo vienību "būt vai nebūt".

Pienāca brīdis, kad bija jāizvēlas par Radio kora vai Radio bigbenda algošanu, jo abus turpmāk uzturēt nebija iespējams.

Radio bigbends bija nonācis vadības krīzē, uzaicinājām tam uz laiku pat viesdiriģentu no Somijas, sarīkojām viņa iestudētās programmas koncertu Lielajā ģildē, tomēr ekskluzīvi koncerti nevarēja kļūt par ikdienu, un bigbenda vadības krīze turpinājās. Nolēmām no bigbenda atteikties un paturēt Radio štatā kori.

Šis koris meklēja arī pats ceļus savas eksistences uzturēšanai – ar privātiem koncertbraucieniem uz ārzemēm īrētos autobusos un dažkārt caurām naktīm. Atstājām Radio korim šo eksistences iespēju, neprasot gandrīz nekādas dividendes no viņa pieticīgajiem ienākumiem. Tikai tā tas izdzīvoja.

Visai sarežģīta bija Radio saskare ar jauno mārketinga nozari – ar reklāmu. Visupirms kā starptautiskā kapitālisma greznu kārdinājumu mums nācās izjust kādas Francijas reklāmas aģentūras piedāvājumu pārņemt savā aprūpē visu Radio reklāmas nozari. Tās pārstāvji vairākkārt ar savu ierašanos šķietami pagodināja Rīgu, aicināja Radio vadību atraktīvās vizītēs uz Parīzi, lai par katru cenu iegūtu Radio reklāmas saimniecību savās rokās. Pēc iepazīšanās ar situāciju šo piedāvājumu noraidīju.

Taču reklamēšana kā ienākumu avots kārdināja arī atsevišķās radio struktūras, raidījumu redaktorus. Nebija taču grūti raidījumā tīši vai arī it kā neviļus bilst labu vārdu par kādu firmu, ja par to varēja saņemt pa banknotei.

Bieži vien uzaicinātie raidījuma dalībnieki par sevis reklamēšanu piedāvāja tā saucamo bartera darījumu. Tad nebija runa par naudu. Atceros gadījumu, kad barters tika piedāvāts visam Radio kā iestādei – proti, kāds cilvēks par savas firmas reklamēšanu piedāvāja vērtīgu un citā ceļā diezin vai iegūstamu Radio aparatūru.

Nelikumīga bartera gadījumi, ko atsevišķas redakcijas sākumā uzskatīja par gluži dabīgu lietu, bija izskaužami vienīgi ar leģitīmas Radio reklāmas sistēmas iedibināšanu – galu galā izveidojām Reklāmas daļu ar savu darbības nolikumu, cenām, savu budžetu un ienākumu procenta atskaitījumu Radio budžetā.

Bet pietiks runāt par naudu! Citā reizē stāstīšu, kā gāja ar disciplīnas ievērošanu Radio darbā tajos gados, kad brīvība noslīdēja līdz visatļautībai, un arī par garo ceļu līdz programmas "Klasika" ieviešanai.

Katru gadu darba tirgu pamet aizvien lielāks cilvēku skaits nekā tajā ienāk. Demogrāfiskās bedres dēļ nodokļu maksātāju skaits sarūk. Jau tuvākajā nākotnē nāksies domāt, ko mainīt esošajā pensiju sistēmā, lai varētu uzturēt nākotnes pensionārus. Tāpat aktuāls ir jautājums – vai tā saucamā Z paaudze un mileniāļi nākotnē pensiju vispār saņems.

Skaidrojam, kādi ir risinājumi, lai reaģētu uz demogrāfiskā riska ietekmi uz pensiju sistēmu.

Pašlaik vecuma pensiju saņem vairāk nekā 430 tūkstoši iedzīvotāju. Katru gadu darba tirgu pamet aizvien lielāks skaits cilvēku, nekā tajā ienāk un šī plaisa palielinās. Tas nozīmē, ka nākotnē varētu samazināties sociālās iemaksas valsts budžetā un jādomā, kur ņem naudu nākotnes pensionāru uzturēšanai.

Saeimas Tautsaimniecības komisija šodien plāno turpināt darbu pie Transporta enerģijas likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam. Ar jauno normatīvu paredzēts veicināt zaļās enerģijas plašāku izmantošanu transportā.

Taču šiem mērķiem ir augsta cena, tajā skaitā ar būtiski lielākiem tēriņiem nākamajos gados būs jārēķinās autobraucējiem, kas savās mašīnās lej fosilo degvielu. Iebilžu ir daudz, tāpēc likumprojekts iestrēdzis Saeimā, lai gan valdība to apstiprināja jau gandrīz pirms pusotra gada.

Šodien Salacgrīvā atklās un pilnībā satiksmei atvērs jauno tiltu pār Salacu. Nokalpojušā tilta vietā jauns tika būvēts tikai pēc vairākus gadus ilgušiem skandāliem, tajā skaitā Igaunijas lūguma Latvijai skaidrot nespēju sakārtot starptautiskās nozīmes autoceļa "Via Baltica" daļu.

Salacgrīvas pašvaldība ilgstoši aizbildinājās ar naudas trūkumu, līdz to pēc teritoriālās reformas no Limbažu novada pārņēma valsts. Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde stāsta, ka kopumā pārbūves darbi izmaksāja 15 miljonus eiro pirms nodokļu nomaksas, un pusi sedza no Militārās mobilitātes projekta. 

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē. Uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis min tiltu pār Ķekaviņu uz Rīgas apvedceļa un divus pārvadus uz Daugavpils šosejas.

Новости и актуальные темы дня в утренней передаче “Домская площадь” на Латвийском радио 4.

Unikāla reportāža no Čīles! Sandris Jūra dodas līdzi ekspedīcijai “ 37. paralēle”. Iedvesma nākusi no franču rakstnieka Žila Verna romāna “Kapteiņa Granta bērni”. Uzdevums doties pa 37. paralēli, šķērsot Andu kalnus un no Klusā okeāna krasta nonākt Argentīnā, pie Atlantijas okāna.