Tikko klajā nākusi rakstnieka un publicista Andra Grīnberga grāmata ”Kaucmindes pakavs”, kas vēsta par vienu no Latvijas kultūrvēstures pērlēm – Kaucmindes pili un tās dramatisko likteni gadsimtu gaitā. Greznā muiža Latvijas pirmās brīvvalsts laikā kļuva par mājvietu nacionālajam lepnumam – Kaucmindes mājturības skolai. Padomju gados Kaucmindes vārdu mērķtiecīgi centās izdzēst no tautas atmiņas. Bet šobrīd pils piedzīvo lēnu, bet cerīgu augšāmcelšanos no drupām.

Andra Grīnberga grāmatai dotais nosaukums ”Kaucmindes pakavs” norāda gan uz pils unikālo arhitektonisko formu, kas ir pakavveida pusloks, gan uz pakavu kā mūsu tautai īpašu simbolu.

Pālēnu dzimtai savulaik piederošā Kaucmindes muižas kungu māja uzcelta 18. gadsimta beigās, bet unikālo pakavveida formu tā ieguva 20. gadsimta sākumā pēc vērienīgas pārbūves. Saistībā ar agrāro reformu Pālēnu dzimtai muižu atsavināja, un starpkaru laikā līdz padomju okupācijai tajā darbojās leģendārā Kaucmindes mājturības skola – nacionālā lepnuma un izsmalcinātības simbols.

Padomju laikā to pārveidoja par Saulaines sovhoztehnikumu un Kaucmindes vārds tika mērķtiecīgi izskausts no oficiālās aprites un publiskās telpas.

Padomju ideoloģijai tik nevēlami tas bija, jo 20 gadus pastāvējusī prestižā Kaucmindes mājturības skola bija kas daudz vairāk par skolu, tā bija kā simbols Latvijas neatkarībai un latviskajai identitātei. Un meitenes tajā ieguva patiešām ļoti labu un daudzpusīgu izglītību, līdzās praktiskajām iemaņām arī eksaktās un humanitārās zinības.

Atmodas laika lielās cerības par Kaucmindes gara atdzimšanu ātri izplēnēja – pēc neatkarības atjaunošanas pils nonāca privātīpašnieku rokās, tika nolaista un bija tuvu pilnīgam sabrukumam. Taču pirms diviem gadiem muižu savās rokās pārņēma arhitekte Aiva Dreimane-Ozolzīle, un pils sākusi lēnu, bet cerīgu augšāmcelšanos, par ko arī vēsta grāmata.

Tās pirmie atvēršanas svētki notika Zinātņu akadēmijā, un akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš uzsvēra grāmatas īpašo aktualitāti tieši šodien.

Ceturtdien, 23.jūlijā, grāmatai ”Kaucmindes pakavs” būs atvēršanas svētki Kaucmindes pilī, bet 31.jūlijā – Jēkabpils Tautas namā. Grāmata iznākusi izdevniecībā ”Latvijas Mediji”.

"Jāatzīst, mūsu politiķi šobrīd attiecībā uz jauniešiem piekopj politiku – sveši bērni ir. Viņi to ar saviem darbiem uzskatāmi apliecina," vērtē "OPEN radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis.

Viņš norāda, ka šī ir karstākā vasara centra pastāvēšanas laikā un grūtībās nonākušu jauniešu ir ļoti daudz. Klaišis atzīst, ka jaunieši, kas nonākuši grūtībās, iesaistās aizliegtu vielu tirdzniecībā, lai nopelnītu iztikai, un nereti nonāk arī daudz lielākās problēmās. 

--

Bērni, kuri dzīvo uz ielas, Latvijā nav tikai pagātnes stāsts vai citu valstu problēma. Tie ir bērni un pusaudži, kuri dažādu iemeslu dēļ lielu daļu sava laika pavada uz ielas, tirdzniecības centros, parkos vai kāpņu telpās, bieži bez pieaugušo atbalsta un uzmanības. Speciālisti saka – bieži vien šie bērni nav neredzami, bet mēs vienkārši viņus izvēlamies nepamanīt. Tikmēr priekšvēlēšanu laikā politiķi daudz runā par demogrāfiju, ģimenēm un drošību, taču cik bieži dienaskārtībā nonāk tie bērni, kuri jau šodien ir vislielākajā riskā?

Vai darbnespēja varētu būt arī daļēja, nevis tikai simprocentīga? Piemēram, ja pamazām atveseļojoties, pacients atgūst savas darbspējas par 10, 20 vai vairāk procentiem, varbūt šādā apmērā arī varētu strādāt slimošanas laikā? Par to diskusiju sabiedrībā vēlētos rosināt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure.

Pašreizējais regulējums Latvijā neparedz daļējas darbnespējas noteikšanu, taču tāda pastāv atsevišķās Eiropas valstīs. 

Latvijā kā darbinieki mēs esam vai nu simtprocentīgi darbspējīgi vai simprocentīgi darbnespējīgi. Citas iespējas nav – darbnespējas laikā, kad saņem slimības pabalstu, nedrīkst būt ienākumi, proti, strādāt nedrīkst. Un tieši par ilgstošākām slimošanām, uzklausot slimnieku, arī onkoloģijas pacientu, stāstus, aizdomājusies Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure. Viņasprāt, esošā darbnespējas kārtība nav pilnvērtīga.

Kopā ar Juri Smaļinski no "Lauku ceļotāja" esam Gaujas krastā un runājam par laivošanu, nozīmīgākajām apskates vietām Gaujas krastos un kempinga ētiku ikvienam.

Vai Latvijas laukos jāaudzē tikai govis un kazas? Kurzemes pusē aplokos ganās strausi un kazas. Saruna Monopolā par izvēli darīt ar saimniecības "Nornieki" vadītāju Pēteri Gobzemi.

Čelliste Gunta Ābele, kura ikdienā dzīvo Šveicē, šovasar atgriezusies Latvijā, lai debitētu kamermūzikas koncertā Rīgas Domā kopā ar ērģelnieci Vitu Kalnciemu. Franču komponistu mūzikas programma 39. Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā "Rīgas Doms" 22. jūlijā mūziķei ir īpašs notikums – tajā savienojas bērnības atmiņas, ilggadēja muzikāla draudzība un iespēja muzicēt kopā ar leģendārajām Doma ērģelēm.

Lai gan Gunta Ābele jau daudzus gadus dzīvo Bernē, viņa atzīst, ka katra atgriešanās Latvijā aizvien ir emocionāla. “Vienmēr, no lidmašīnas ieraugot Latvijas mežus un jūru, ir īpaša sajūta sirdī.” Rīgā laiks rit citādi nekā ikdienā Šveicē – jāpagūst satikt ģimeni, draugus un piedzīvot pilsētu.

Ar Vitu Kalnciemu čellisti vieno sena pazīšanās, kas sākās Jēzus baznīcā, kur bērnībā viņa kā Emīla Dārziņa mūzikas skolas audzēkne regulāri muzicēja dievkalpojumos. Tieši tur radās apbrīna par ērģelnieces improvizācijas prasmi.

“Kad pirmo reizi spēlēju Šveicē baznīcā, man bija pilnīgs kultūršoks. Man likās – tā, kā spēlē Vita, tā spēlē visi. Izrādījās, ka tā nemaz nav.”

Rīgas Doma koncerts būs Guntas debija kamermūzikā šajā dievnamā. Viņa uzsver, ka muzicēšana līdzās varenajām ērģelēm rada pavisam citu skanējumu: “Ar tādu varenu instrumentu kā ērģeles čellam vienkārši jāskan – tur nav citu iespēju.”

Programmā skanēs Kamila Sensānsa, Gabriela Forē, Sezāra Franka un Olivjē Mesiāna darbi. Pēc mūziķes teiktā, katrs koncerts ar ērģelēm ir unikāls, jo katrā baznīcā ir cits instruments un katrs ērģelnieks izvēlas savas skaņu krāsas: “Katru reizi veidojas pilnīgi cita skaņu pasaule.”

Īpaša vieta programmā atvēlēta Mesiāna darbam "Slavinājums Jēzus mūžībai". “Ja nu Rīgas Doms un franču mūzika, tad noteikti gribēju šo skaņdarbu. Tas ir ārpus realitātes, savā pasaulē,”

stāsta Gunta Ābele. Savukārt franču mūziku kopumā viņa raksturo kā īpaši niansētu, plūstošu un harmoniski smalku.

Lai arī vasara citiem ir atpūtas laiks, mūziķes kalendārs joprojām ir piepildīts. Drīz pēc koncerta Rīgā viņa muzicēs kopā ar dzīvesbiedru Dolomītu kalnos Itālijā, bet rudenī turpinās koncertus kopā ar “Latvian Piano Trio” un citiem latviešu mūziķiem Šveicē. “Jo vairāk un dažādākos sastāvos spēlē kopā, jo vairāk saproti otru pat bez teikšanas.”

Šogad čelliste nosvinējusi arī apaļu jubileju. Viņa atzīst, ka gadi devuši lielāku pieredzi, īpaši pedagoģiskajā darbā, taču nav mazinājuši aizrautību. “Varbūt esmu kļuvusi drusciņ gudrāka, bet dzīvi un mūziku joprojām mīlu.”

Vai Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus varētu rīkot viens organizators, nevis divas ministrijas? 21. jūlijā Saeimas atbildīgās komisijas sēdē Kultūras ministrija piedāvāja divus iespējamos variantus, kā varētu izveidot vienotu organizācijas modeli. Ministrija sola – izkoptās latviešu tradīcijas un svētku saturs paliks nemainīgs.

Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir kultūras ministra pakļautībā, savukārt Skolu jaunatnes svētkus rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Šāda dalīta atbildība rada problēmas – tā uzskata Kultūras ministrijā, piebilstot, ka katriem svētkiem tiek veidota jauna organizatoru komanda, bet viņu iegūtā pieredze netiek nodota nākamajiem rīkotājiem. Izmaiņas ir vajadzīgas arī tāpēc, ka pieaug prasības, kas attiecas, piemēram, uz drošību un kārtību.

Ungārijas OTP banka iegādāsies "Luminor" banku un ieies Baltijas tirgū – tiesa, tikai gadījumā, ja darījumu apstiprinās regulatori. Vērtējot darījumu, gan Igaunijas uzraugs, gan Eiropas Centrālā banka ņems vērā visus apstākļus, tostarp OTP bankas darbību citos tirgos – arī tāda veida tirgos, kuri Latvijai ir nepieņemami. Tas, ka OTP Group turpina darbību Krievijā pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā radījis bažas publiskajā telpā. Potenciāla darījuma summa pašlaik netiek atklāta.

Skaidrojam, kā tieši regulatori vērtēs darījumu, ko tas nozīmē Latvijas banku sektoram un ekonomikai, un vai darījumā ir arī kāds politiskais aspekts.

Nepilnās četrās minūtēs un bez plašām diskusijām valdība šodien sēdē ir apstiprinājusi savu rīcības plānu.

Baltijas banku tirgū plāno ienākt Ungārijas OTP banka, iegādājoties „Luminor Bank”.

Francijas parlaments balso par sociālo tīklu lietošanas ierobežojumiem jauniešiem.

Saeimas komisijā ziņo par vienotu organizatoriskā modeļa izveidi Dziesmu un deju svētkiem.

"Daugavas" stadionā Liepājā vēl vērtē postažu pēc "Prāta vētras" koncerta, divi futbola klubi palikuši bez mājas laukuma