Ar tālruņa starpniecību viesojamies Kalnišķos – dienvidos no Liepājas, kur dzīvo un 19. jūlijā 80. jubileju atzīmē pieredzes bagātā arfiste Dagnija Eihena – ilggadējā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķe un arfu grupas koncertmeistare, kuras profesionālā dzīve vairāk nekā pusgadsimta garumā saistīta ar mūziku.
Sarunā ar Rūtu Paulu viņa atskatās uz savu ceļu no Liepājas mūzikas skolas līdz LNSO, stāsta par arfas spēles aizsākumiem un atklāj, kas šodien palīdz saglabāt dzīvesprieku un interesi par pasauli.
No vijoles un kokles līdz arfai
Dagnijas Eihenas muzikālais ceļš sākās Liepājā. Sākotnēji viņa apguva vijoles un kokles spēli, taču liktenīgs izrādījās piedāvājums mācīties arfu jaunizveidotajā Liepājas Mūzikas skolas klasē.
Toreiz jaunā mūziķe pat nebija redzējusi šo instrumentu dzīvē: "Kad 1960. gada oktobrī pirmo reizi to ieraudzīju, saķēru galvu un nesapratu, ko es tagad darīšu. Pedāļi un stīgas, ārprāts!"
Tomēr sākotnējais apjukums drīz vien pārauga aizrautībā, kas noteica visu turpmāko dzīvi. Viņa bija viena no pirmajām audzēknēm Liepājas mūzikas skolas arfas klasē, kur par skolotāju kļuva Dzidra Braže.
Sapnis par darbu orķestrī
Par darbu simfoniskajā orķestrī Dagnija sapņoja jau bērnībā. Viņas tēvs muzicēja, un viņa stāsti par orķestra dziļi iespaidoja meiteni.
Svarīgu pieredzi deva muzicēšana Liepājas Simfoniskajā orķestrī, kas palīdzēja apgūt orķestra darba pamatus jau studiju gados.
Vēlāk sekoja darbs Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kur aizritēja 30 gadi. Dagnija Eihena bija ne vien orķestra arfiste, bet arī LNSO arfu grupas koncertmeistare. Viņa atceras gan daudzveidīgo repertuāru, gan sadarbību ar izciliem diriģentiem un kolēģiem, gan koncertdzīves intensitāti.
"Man patika viss, ko ceļ priekšā! Man vispār patika orķestrī spēlēt, tas man bija pāri visam," viņa saka, atceroties orķestra gadus.
Līdztekus darbam orķestrī Dagnija Eihena pievērsusies arī pedagoģiskajam darbam. Sarunā viņa atceras savu audzēkņu salidojumu Liepājā un ar gandarījumu stāsta, ka viņas personīgā arfa joprojām kalpo jaunajai paaudzei, jo instruments nodots lietošanā jaunam mūziķim.
Kamermūzika un vēlme atklāt jauno
Līdzās darbam simfoniskajā orķestrī nozīmīga vieta Eihenas dzīvē bijusi arī kamermūzikai. Viņa muzicējusi kopā ar flautistiem, fagotistiem un citiem kolēģiem, kā arī piedalījusies ierakstos Latvijas Radio.
Runājot par muzikālo gaumi, arfiste atzīst, ka viņai vienmēr paticis atklāt ko jaunu.
"Atkal kaut ko jaunu iepazīt man vienmēr patīk," saka mūziķe, kura arī šodien rūpīgi seko līdzi Latvijas mūzikas dzīvei, apmeklē koncertus, lasa mūzikas izdevumus un interesējas par kolēģu gaitām. Īpaši viņa seko arfistes Ievas Šablovskas darbībai.
Dzīve pēc skatuves
Lai gan aktīvā koncertdzīve palikusi pagātnē, Dagnija Eihena nebūt nesūdzas par garlaicību. Viņa dzīvo Dienvidkurzemes pusē, rūpējas par māju un dārzu, nūjo, lasa grāmatas un seko kultūras notikumiem. Īpaša vieta ikdienā ir arī diviem kaķiem.
"Es baudu dzīvi, es daru visu, ko es gribu," saka jubilāre.
Par lielāko prieku viņa uzskata ģimeni, kas vienmēr ir līdzās. Šis gads dzimtā īpašs arī ar to, ka gaidāms kupls pieaugums – pasaulē nāks četri jauni ģimenes locekļi.
"Ja vajag, palīdz," par savējiem saka Dagnija Eihena.
Sarunas noslēgumā viņa saglabā sev raksturīgo optimismu: "Vēl nevar zināt, kur mani dzīve aiznesīs!"
