"Es vēlreiz gribu uzsvērt šo Gustava Mālera definīciju par simfoniju: viņš saka, ka simfonija ir pasaule, kurai sevī jāietver viss. Laikam es nevaru uztaisīt izrādi, kura savā veidā sevī neietver visu – visu pasaules modeli, visumu, cilvēku/dievu, dzīvību/nāvi, mīlestību/melodrāmu. Es nevaru katru šo tēmu atsevišķi uztaisīt. Man liekas, ka tām ir jāpārklājas," teic teātra un kino režisors Viesturs Kairišs. Raidījumā "Kultūrdeva" viņš stāsta par savu jaunāko Šekspīra lasījumu Dailes teātra izrādē "Sapnis vasaras naktī", par darbu ar aktieri, meklējot iekšējo uzdevumu gan skatuves, gan ekrāna stāstos, kā arī izteic solījumu savai – latgaliešu – kultūrai.