LV basketbols

Šis ir “Mūsējie ārzemēs Extra” jeb papildus saturs, ko laiku pa laikam piedāvāšu savā Patreonā un kas nebūs ierastās sarunas ar basketbolistiem. Izvēloties ziedot šim projektam 5EUR mēnesī, būs iespēja ne tikai klausīties sarunas ar basketbolistiem, bet patērēt arī šāda veida saturu.

Reaģējot uz Riharda Lomaža komandas maiņu - no Turcijas superlīgas pastarītes pievienojoties vienai no leģendārākajām Itālijas komandām un vienai no šī brīža Eirolīgas vadošajām komandām Boloņas “Virtus” - sazinājos ar itāliešu žurnālistu Čezari Milanti. Viņš publicējas prestižā Eiropas basketbola ziņu portālā Eurohoops.net. Čezare pastāstīja gan par to, kāpēc Boloņa ir basketbola pilsēta, par otru pilsētas klubu “Fortitudo”, par “Virtus” līdzjutējiem, par Banki efektu un to, kā tika uztverta Lomaža pievienošanās klubam un kāda varētu būt reālā Riharda loma komandā. 

Zemāk iespējams izlasīt šīs sarunas transkriptu.

Esmu gadiem ilgi sekojis Itālijas basketbolam un zinu Boloņas kā basketbola pilsētas statusu Itālijā. Bet skaidrs, ka, neesmu Itālijas basketbolam tik tuvu, cik tu. Kā tu aprakstītu to, ko basketbols nozīmē Boloņai?
- Itālija ir futbola zeme, bet Boloņā basketbols nozīmē visu. To sauc par “Basket City”. Tā droši vien ir vienīgā vieta Itālijā, kur vari ieiet bārā vai kafejnīcā un dzirdēt, kā veci onkuļi savā starpā runā par basketbolu. Tā ir vienīgā īstā pilsēta Itālijā, kurā bijušas divas tik panākumiem bagātas komandas. “Fortitudo” šobrīd ir sarežģītā situācijā otrajā līgā, bet tik un tā ir viena no labākajām komandām tur un mērķē uz atgriešanos A sērijā. Tikmēr “Virtus” ir viena no karstākajām komandām Eiropā, līdzās Madrides “Real”. Tā ir labākā komanda Itālijā uz šo brīdi. Tāpat šobrīd futbola komanda spēlē ļoti labi, un pilsētā var just [sporta panākumu nozīmi].

Šobrīd Boloņas derbijs nav iespējams, jo “Fortitudo” spēlē A2 jeb otrajā līgā. Kā viņiem klājas un kādas ir “Fortitudo” ambīcijas? Un galvenais - vai viņiem ir pietiekami resursu, lai šīs ambīcijas piepildītu?
- “Fotitudo” ir citādāka kluba ideja. “Virtus” šobrīd ir stabilā pozīcijā, lai gan izdzīvojusi sarežģītus laikus iepriekšējos gados, kad izkrita no A sērijas un bija tuvu tam, lai pārstātu darbību, kā tas noticis ar citiem lieliem klubiem Itālijā - Romas “Virtus”, Sjēnas “Mens Sana”. Ar [“Segafredo” vadītāja un kluba īpašnieka Masīmo] Dzaneti iesaisti situācija kļuvusi laba, tiek plānota jaunas arēnas būvniecība. “Virtus” ir veselīgā stāvoklī, kamēr “Fortitudo” daudzas reizes bijusi tuvu izzušanai - gan bankrota, gan korupcijas un tamlīdzīgu lietu dēļ. Komandu vienmēr izdevies saglabāt. Lai gan klubs nav labākajā vēstures brīdī, tas vienmēr izpārdod 5000 vietas savā “PalaDozza” arēnā, pat otrajā līgā. Tas parāda ambīcijas, pie komandas stūres ir panākumiem bagāts itāliešu treneris Atiljo Kaja, kurš vienmēr strādājis ar labām komandām A sērijā. Ambīcijas ir atgriezties A sērijā un to paveikt jau nākamajā sezonā. Pieredzēju klātienē līdz šim pēdējo Boloņas derbiju - tā ir vienreizēja pieredze, kurā vari just, cik svarīga ir šo klubu sāncensība pilsētā.

Twitterī redzēju video no lidostas, kurā “Virtus” fani sagaida komandu, atgriežoties no uzvaras pār “Partizan” Belgradā. Kāda ir “Virtus” fanu bāze? Vai tā ir lojāla arī komandai sliktākos brīžos?

- “Virtus” fani atšķiras no “Fortitudo” faniem. Pat otrajā līgā “Fortitudo” spēj gandrīz vienmēr izpārdot arēnu, fani vienmēr ir vienoti komandas atbalstīšanā. Fani, kas atbalstīja komandu Karltona Maiersa, Džanlukas Baziles un citu toreizējo zvaigžņu laikā, trenera Jasmīna Repešas laikā, spēlējot Eirolīgas finālā pret Telavivas “Maccabi” - viņi atbalsta komandu joprojām. Ar “Virtus” ir citādāk. Līdzjutēju vidū ir gan fani no senākiem laikiem, gan jaunāki atbalstītāji, deviņdesmitajos un divtūkstošajos dzimušie, kuriem atbalsts komandai sākās padsmitnieku vecumā ar kluba atgriešanos A sērijā, ar uzvarām Čempionu līgā un ULEB Eirokausā, ar Miloša Teodosiča, Marko Belinelli, Serdžio Skariolo un Lukas Banki parakstīšanu. Fanu atbalsts ir ļoti vienots starp dažādu paaudžu līddzjutējiem. “Virtus” spēlēs atmosfēra ir citādāka [nekā “Fortitudo” spēlēs], bet tā tik un tā ir vienreizēja. “Fortitudo” atbalstītāji pēc skaita ir mazāk, bet tie ir ļoti aktīvi, kamēr “Virtus” varbūt ir vairāk fanu, kas ir mazāk aktīvi. Taču, kad to prasa spēles situācija, arī “Virtus” mačos arēna trīc no skatītāju atbalsta. Bez maz vai kā “Maccabi” un “Partizan” mājas spēlēs, ja zini, par ko runāju.

Kāda bija kopējā sajūta par Banki stāšanos pie komandas stūres sezonas sākumā? Un vai tā ir mainījusies līdz šim brīdim?

- Skariolo vadībā visi uzskatīja “Virtus” par Eirolīgas vidusmēra komandu, sastāvs bija labs, bet ne labākais Eirolīgā. Kad Skariolo nomainīja Banki, mainījās visa psiholoģiskā pieeja. Pirmkārt, Banki spēja visus padarīt piezemētākus. Skariolo vienmēr gribēja kaut ko vairāk, taču klubs nevēlējās investēt lielākus līdzekļus. Tāpēc radās sarežģītas attiecības. Uzreiz varēja just, ka Banki mīl basketbolu un “Virtus” vēsturi. Viņš uzreiz izteica atzinību Skariolo un [iepriekšējam trenerim] Sašam Džordževičam, kuri atgrieza komandu Eirolīgā. Tas, kas Banki piedzīvojumu “Virtus” klubā padarījis īpašu, manuprāt, ir fakts, ka viņš atkal saveda tuvāk komandu un fanus. Ja tu šodien aiziesi pie “Virtus” fana un paprasīsi, lai viņš izvēlas - mamma, tētis vai Luka Banki, es neesmu drošs, ka visi izvēlēsies vecākus (smejas). Ar to es domāju viņa milzīgo ietekmi komandā. Runa ir, pirmkārt, par taktisko pusi - viņš piesaistīja [somu] asistentu Lasi Tuovi - Somijas izlases galvenais treneris ir “Virtus” asistents. Banki, kā jau tu zini, aizvadīja neticamu Pasaules kausu ar Latviju. Treneris, kurš spēja vienlaikus padarīt lietas vienkāršākas un efektīvākas. Piemēram, [“Virtus” amerikāņu garais spēlētājs] Džordans Mikijs tagad, spēlējot kā centrs, ir daudz efektīvāks [nekā iepriekš, spēlējot kā spēka uzbrucējs]. Marko Belinelli ir efektīvs ne tikai uzbrukumā, izskrienot no aizsegiem, bet arī aizsardzībā. Ifes Lundberga piemērs ir izcils. Luka pēc vienas no spēlēm izcēla, ka Lundbergs bija NBA spēlētājs, viens no labākajiem Maskavas CSKA spēlētājiem, kad tur spēlēja arī Daniels Hakets un Tornike Šengelija. Luka Banki ir šīs komandas varonis, visi viņu mīl. Viņš pagaidām nav pieļāvis nevienu kļūdu. Viņš cenšas iesaistīt visus komandas spēlētājus. Spēlē pret “Barcelona” viņš smagā brīdī laukumā laida pat Bruno Maskolo. Viņš spējis padarīt Isaju Kordinjē efektīvu bez bumbas. Banki ieradās ar pareizo attieksmi un enerģiju. Viņš pratis no spēlētājiem izdabūt visu labāko. Tiešām domāju, ka viss mainījās pēc Banki atbraukšanas. Iespējams, nebija daudz, ko mainīt, bet viņš izdarīja pareizos pielāgojumus.

Kas, tavuprāt, ir Banki panākumu noslēpums?
- Banki ir ļoti piezemēts, viņš mīl spēli un ir tās students. Beidzot viņš tiek pie atzinības, ko bija pelnījis. Izņemot īso pieredzi Bambergā, viņš bez iemesla astoņu gadu garumā bija ārpus Eirolīgas. Visi bija aizmirsuši par viņu, bet tagad, soli pa solim, bez liela trokšņa viņš ir spējis atgriezties. Nekad nedzirdēsi no Banki kritiku mediju vai kāda cita virzienā, viņš vienmēr atrod labus vārdus, ko publiski pateikt jebkurā situācijā. Tai pašā laikā, ja viņš jūt vajadzību tikt sadzirdētam, viņš no tā nebaidās. Viņš visu dara un runā skaidri, viņš ļāvis “Virtus” spēlēt lielisku komandas basketbolu. Banki pareizā veidā sagatavojas katrai spēlei. Tas ir viņa veiksmes noslēpums.

Kā fani un eksperti uztvēra Lomaža piesaistīšanu tagad, sezonas vidū?
- Līdzjutēji īsti nesaprata Lomaža piesaistīšanu. Džalīnam Smitam fanu prātā bija jākļūst par Miloša Teodosiča aizvietotāju, lai gan viņi ir dažādi spēlētāji. Lundbergam atgriežoties rotācijā, Smitam vairs tajā nebija vietas. Lai gan, neraugoties uz [zemo] statistiku, Smitam bija laba ietekme uz komandu. Manuprāt, Lomažs ir foršs papildinājums, jo viņa stils ir ļoti līdzīgs tam, kā spēlē Belinelli. Viņš ir lielisks metējs, varbūt ne tik uzticams aizsardzībā, bet dienas beigās viņam būs jāiesaistās spēlēs no soliņa un jātrāpa metieni īstajā brīdī. Nepārproti, viņš var būt agresīvs arī aizsardzībā, bet viņš nebūs aizsardzības speciālists, kāds ir, piemēram, [Alesandro] Pajola. Varbūt faniem ne visai patika viņa piesaiste, bet, manuprāt, viņš būs daļa no sistēmas. Rihards perfekti zina Luku [Banki], viņa pienesums jūsu izlasei Pasaules kausa kvalifikācijā bija milzīgs. Kā pats Lomažs teica preses konferencē pirms spēles pret Minhenes “Bayern”, viņš visu laiku seko Lukam un, lai gan tobrīd bija komandā tikai pāris dienu, viņam nekas no tā nebija jauns. Viņš jau zināja sistēmu, zināja Banki uzstādījumus - ka nav jābūt vienai zvaigznei, bet jāspēlē visiem kopā. Tas neizslēdz to, ka kāds šajā basketbolā var uzspīdēt - kā tas noticis ar Toko Šengeliju, izšķirošos spēļu brīžos ar Ifi Lundbergu, kā Isaja Kordinjē, spēlējot bez bumbas, vai kā Marko Belinelli, izskrienot no aizsegiem. Katrs zina savu lomu, un Lomažs runā tai pašā basketbola valodā, kādā runā Banki.

Kāda varētu būt Riharda loma komandā? Un kādiem jābūt priekšnosacījumiem, lai klubs gribētu ar viņu pagarināt līgumu arī uz nākamo sezonu?
- Lomažs saprot, ka viņam nebūs jāspēlē 30-35 minūtes, kā tas bija Turcijā. Viņam šeit būs 5-10 minūtes, bet tas ir pilnīgi normāli, jo šī ir Eirolīga, cits līmenis un cita vide, citi komandas biedri un citi pretinieki. Ticu, ka Lomažs ieradās ar pareizo attieksmi. Protams, viņš nevarēja atteikt “Virtus”, un Banki klātbūtne viņam noteikti palīdzēs iejusties šajā līmenī. Redzēsim, vai viņš spēlēs jau pret “Alba”. Man šis šķiet ļoti interesants komandas papildinājums, iespējams, par zemu novērtēts darījums. Ticu, ka sezonas beigās varēsim teikt, ka tas bija pareizais darījums pareizajā brīdī.

Ir ļoti agri domāt par to, vai vasarā varētu noslēgt jaunu līgumu ar Lomažu. Skaidrs, ka Banki turpinās būt savā amatā, lai kāds būs iznākums sezonas beigās. Domāju, ka komandas sniegums pirmajā sezonas daļā viņam jau ir devis pelnīto atzinību, kas ļaus palikt Boloņā. Ja Banki paliks, tā varētu būt laba iespēja komandā palikt arī Lomažam. Priekšnoteikumi, lai klubs gribētu viņu paturēt, būtu darīt pareizās lietas pareizajā laikā. Neviens negaida no viņa vidēji 10 punktus spēlē. Nezinu, kādas ir viņa ambīcijas - ja viņš grib palikt kā viduvējs Eirolīgas spēlētājs, “Virtus” droši vien ir laba vieta, kur palikt. Bet, ja Lomažu uzrunā tādas komandas kā “Alba”, “Žalgiris” vai ASVEL vai kāda Eirokausa komanda, kas gatavas dot lielāku lomu, tad kas to lai zina. Bet vispirms mums viņš jāredz spēlējam un tad varēsim sākt spriest, vai klubs viņu gribētu pagarināt.

“Virtus” vēsturē bijuši dažādi laiki. Kāda ir sajūta par pašreizējā īpašnieka Masīmo Dzaneti ēru? Cik ļoti viņš ir iekšā šajā projektā? Vai nav bail, ka viņam varētu beigties resursi, entuziasms vai vienkārši interese, lai noturētu līmeni un to celtu?
- Dzaneti ir daudz naudas, viņš ir basketbola fans, tāpat kā [modes magnāts, Milānas “Olimpia” īpašnieks] Džordžo Armani. Domāju, ka pienāks viņa ēras beigas, bet ticu, ka viņš parūpēsies, lai uz to brīdi klubs būtu labā stāvoklī. Arēnas celtniecībaa ir daļa no projekta. Viņam vienmēr ļoti svarīga ir arī sieviešu komanda, kas arī ir daļa no projekta nākotnes. Sieviešu basketbols un sieviešu sports turpina augt, to sāk skatīties aizvien vairāk, tāpēc Dzaneti grib, lai gan vīriešu, gan sieviešu komandas būtu interesanti skatīties. Noteikti varu apgalvot, ka klubam ir labi resursi, laba mārketinga nodaļa, iespējams, viena no labākajām Eiropā. Viņiem ir lieliska komunikācija, lielisks fotogrāfs Mateo Marki, kurš ir viens no labākajiem paasaulē un strādājis gan Formula 1, gan Ņujorkas “Knicks”. Dzaneti ir foršs džeks, kuram ir daudz naudas, un viņš nebaidās zaudēt naudu, jo [profesionāls] basketbols biznesa ziņā nav veselīga vide. Centra Antes Žižiča līgums pasaka daudz par to, ko klubs vēlas sasniegt šajā sezonā. Viņi redzēja iespēju un izmantoja to. Vakar Dzaneti saņēma vienu no lielākajām sporta balvām Itālijā par savu iesaisti “Virtus” klubā, kas ļāva atgriezties klubam Itālijas un Eiropas elitē. Ticu, ka “Virtus” saglabās tiesības spēlēt Eirolīgā. Viņš tic šim projektam. Šobrīd lietas notiek lieliski, un Dzaneti bija pietiekami drosmes nostāties pret tādu leģendāru treneri, kāds ir Serdžio Skariolo. Tagad ir viegli izteikt secinājumus, jo “Virtus” ar Banki pie stūres spēlē lieliski, bet, pat ja komanda pēc Skariolo aiziešanas slīdētu lejup, tāpat Dzaneti būtu jāizrāda cieņa.

Kas ir Pasečņika nākamais solis pēc sezonas ACB lejagala komandā? Vai Timma un Strēlnieks var atgriezties Eirolīgā? Kā Lomažam klāsies Boloņā? Vai Gražulis vēl var nonākt Eirolīgā? Kādi ir Roberta Blumberga griesti? Vai Šaras Jasikēvičs neierobežos mākslinieku Žagaru? Par mūsējie Eiropas Top10 līgās un tiem, kas maizi pelna arī zemāka līmeņa čempionātos - turpmākajās trīs stundās par basketbolu. 

Šī ir īpašā Vecgada epizode, kurā nesarunājos ar kādu basketbolistu par viņa pieredzi ārzemēs, bet gan iztirzājam mūsu leģionāru iespēto šajā 2023./24. gada pirmajā pussezonā. Darīsim to kopā ar Artūru Raudziņu. Pirms vairākiem gadiem līdzīgu epizodi ierakstījām Sportacentrs.com podkāstā, un tai bija labas atsauksmes, tāpēc šoreiz nolēmu atkal saukt uz sarunu Artūru, lai kopā izvērtētu mūsējo sniegumu ārzemēs. Artūrs aizvien ir saistīts ar basketbolu un veic ULEB Eirokausa delegāta pienākumus spēlēs Rīgā ar Prometey dalību. 

Edgars Lasenbergs ir latviešu basketbolists, kurš profesionāļa karjeras pirmsākumos spēlēja gandrīz ārzemēs Valgā, vēlāk akli paļāvās naudas vilinājumam Lietuvā, kas beidzās ar depresīvām pārdomām par savu vietu basketbolā vispār.

Skaistus brīžus izdevās piedzīvot Spānijas LEB Plata jeb pēc spēka 3. līgā, pārstāvot ambiciozu komandu ar budžetu, kas bija lielāks, nekā lielākajai daļai Latvijas klubu. Šosezon Edgars spēlē Austrijas superlīgā, pārstāvot Traiskirhenes Lions krāsas un ir patīkami pārsteigts par organizatorisko līmeni, komūnu, kādu klubs izveidojis. Spēlējot Austrijā regulāri izjūt tādu interesi par sevi, kādu sezonas laikā Latvijas-Igaunijas līgā ne tuvu nav izjutis.

EDGARS LASENBERGS
Karjera:
2012-13 LMT Basketbola akadēmija
2013-14 BK Valmiera
2014-17 Latvijas Universitāte
2017-18 Valka/Valga
2018-19 BK Ogre
2019-20 Pieno žvaigždes (Lietuva; otrās sezonas sākumā pameta komandu)
2020-21 BK Ventspils
2021-22 Ourense (Spānijas 3.līga)
2022-23 BK Ogre
2023-šobrīd Traiskirhenes Lions (Austrija)

Roberts Stumbris 30 gadu vecumā paspējis leģionāra gaitās pabūt sešu dažādu valstu klubos. Pirmie soļi ārpus dzimtās Latvijas tika sperti tepat Baltijā - Rakveres "Tarvas" vienībā Igaunijā pie interesanta igauņu trenera un kopā ar citiem latviešiem bet pieredzi visai dzīvei deva paša kļūda un diskvalifikācija par aizliegtu vielu lietošanu. Nākamā pieredze ārvalstīs bija Kēdaiņu "Nevežis" vienībā, kur sākotnēji lika dzīvot koju tipa dzīvesvietā, bet kluba vadība pat īsti negribēja, lai komanda labi spēlētu starptautiskajā arēnā.

Tieši ar vienu spēli Islandes čempionātā, kurā pretinieks ar roku ieķērās vīrieša mantībā, Robertam bija pietiekami, lai saprastu, ka tur nevēlas uzkavēties ilgāk. Polijā divās dažādās komandās izdevās sevi apliecināt laukumā, taču Glivicē Stumbris nespēja sadzīvot ar komandas biedru priecīgo noskaņojumu pēc draņķīgiem sniegumiem laukumā.

Itālijā Stumbris nonāca, pateicoties Latvijas izlases trenerim Lukam Banki, un ULEB Eirokausa klubā Brešā bija iespēja par velti atrādīties, bet piedāvājumam noslēgt īstermiņa līgumu Roberts atteica. Tas pavēra ceļu uz Itālijas pēc spēka 2. līgu un Trapani komandu, kas līdzās basketbolam ļāva spilgti iepazīt Sicīlijas kultūru.

Negaidīta iespēja ļāva debitēt A sērijā, kur nācās saskarties ar gudru, bet gados jaunu treneri, kurš vēl neprata savākt komandu, un viens no komandas biedriem atļāvās īpaši daudz...

Šo sezonu Stumbris pavada Nīderlandes klubā "Den Bosch", kur ir viens no līderiem un ikdienā brauc ar kluba piešķirto elektroauto. 

ROBERTS STUMBRIS
Karjera
2011-2012 Liepājas Lauvas
2012-2014 BK Jūrmala
2014-2016 Rakveres Tarvas (Igaunija)
2016-2017 BK Jēkabpils
2017-2018 Kēdaiņu Nevežis (Lietuva)
2018-2020 VEF Rīga
2020 KR Reykjavik (Islande, 1 spēle)
2020-2021 Rosa Radom (Polija)
2021-2022 GTK Gliwice (Polija)
2022 pirmssezona Pallacanestro Brescia (Itālija; 2 pārbaudes spēles)
2022-2023 Pallacanestro Trapani (Itālija-2)
2023 Pallacanestro Trieste (Itālija)
2023-šobrīd Heroes Den Bosch (Nīderlande)

Kristaps Janičenoks 7 no 20 profesionāļa sezonām pavadīja ārzemēs. 19 gadu vecumā uz viņu kā leģionāru lielu kārti lika Ļjēžas Euphony klubs, un Kristaps attaisnoja cerības, kļūstot par Beļģijas kausa ieguvēju un kausa MVP. Sekojot Rimanta Kaukēna pēdās, Kristaps pievienojās Bonnas "Telekom Baskets" komandai Vācijā, bet pēc tam sākās Janičenoka ceļojums pa Itāliju - sākot ar kultūršoku Sicīlijā, turpinot ar nesen Eirolīgā triumfējušo Boloņas Fortitudo un noslēdzot ar Itālijas 2. līgu...

41:10 ātrie jautājumi 

KRISTAPS JANIČENOKS
Karjera:
1999-2001 Brocēni LMT
2001 gatavojas studēt Dž. Vašingtona universitātē un spēlēt NCAA, bet plāni mainās...
2001-2003 Skonto
2003-2004 Liege Basket (Beļģija)
2004-2005 Telekom Baskets Bonn (Vācija)
2005-2006 Capo d'Orlando (Itālija)
2006 paraksta ilgtermiņa līgumu ar Boloņas Fortitudo. Pēc 2 spēlēm A sērijā un 2 spēlēm Eirolīgā tiek izīrēts
2006-2007 Teramo Basket (Itālija)
2007-2008 Fortitudo Bologna (Itālija)
2008 starpsezonā tuvu līgumam ar Barcelona, taču darījums nenotiek; rudenī nospēlē 3 spēles Barons/LMT rindās; decembrī paraksta līgumu Itālijas 2. līgā
2008-2010 Umana Reyer Venezia (Itālija-2)
2010-2014 VEF Rīga
2014-2017 BK Ventspils
2017-2019 VEF Rīga
------------
140 spēles Latvijas izlases rindās (6x piedalījies EuroBasket finālturnīros)
4x Latvijas čempions 

Pirmajā sezonā ārzemēs Ukrainā pelnīja vairāk, nekā vēlāk Ventspilī un PAOK. Lietkabelis rindās atvēzējās  Eirolīgai, Darussafakā kļuva par trenera nemīluli, Partizan rindās bija jāsadzīvo ar diktatoru Trinkjēri.

Sarunas vidū "ātrie jautājumi", kuros Žanis domās par superspēju, kādu vēlētos, atbildēs, vai sandales ar zeķēm ir O.K. un atklās, vai slavenie Žaņa pieraksti tiek veikti kladītē vai elektroniskajā ierīcē. 

Žanis karjeru noslēdza jau 29 gadu vecumā, un šajā sarunā padziļināti skaidro, kā pamazām nonāca līdz tai sajūtai, ka vairs negrib spēlēt basketbolu par naudu. Par komandām, kurās gāja labāk un kurās ne tik labi, kurās varēja nonākt, bet tā arī nenonāca un ainiņas no dažādiem spilgtiem brīžiem karjerā - tas viss gandrīz trīs stundu garumā visu klausītāju uzmanībai. 

Paldies, ka klausies! Iesaki arī citiem pievienoties "Mūsējie ārzemēs" klausītāju lokam! 

Brīvas un godīgas sarunas. 

Komandu maiņa sezonas laikā; Kāpēc atteica Bešiktaš; Par situāciju, kurā Karšiyaka gribēja izpirkt; Tīdžeja Pārkera atlaišana; Par to, cik tuvu bija spēlēšanai Ventspilī šosezon; Ļoti atklāti par savu pašreizējo klubu; Bijušā komandas biedra Jabuseles spēka paņēmiens - pārsteidza vai ne? 

Kārlis Šiliņš ir latviešu centra spēlētājs, kurš aizvada savu pirmo sezonu leģionāra statusā, pārstāvot Vācijas Bundeslīgas komandu “Gottingen”. Iepriekš īsi uzspēlējis “Barona” rindās, četrus gadus pavadījis ASV studentu basketbolā, bet iepriekšējās divas sezonas bija BK “Liepāja” vadošais spēlētājs. Šobrīd izdzīvo savu pirmo pieredzi leģionāra statusā. 

Sarunā Kārlis atklāj, kā nonāca Getingenē, kādi vēl bija iespējamie karjeras attīstības virzieni, kāda Vācijā ir ikdienas dzīve, cik liela ir mediju un līdzjutēju uzmanība, kādus apstākļus nodrošina klubs un kādu latvisku pārsteigumu piedzīvojis vienā no komandas treniņiem. 

Sarunas vidū rubrika "ātrie jautājumi", kur Šiliņam jāsaka pirmais, kas ienāk prātā. Piemēram, kā viņš vērtē savas autovadītāja iemaņas vai kam viņš dod priekšroku - Magdai no seriāla "UgunsGrēks" vai Kornēlijai no seriāla "Nemīlētie". 

15. novembra vakarā Kārlis izcēlās ar iespaidīgu double-double - 31 punkts un 13 atlēkušās bumbas FIBA Eiropas kausa spēlē pret Varēzi. Un tieši ar to arī sākām mūsu sarunu…