Šī svētruna izaicina mūsdienu apsēstību ar produktivitāti, sniegumu un pašuzlabošanu, atgādinot, ka kristīga dzīve nesākas ar “darīt vairāk”, bet ar palikšanu Kristū. Balstoties Jāņa 15. nodaļā, tā atklāj, ka patiesi augļi – miers, mīlestība un izaugsme – nav mūsu pūļu rezultāts, bet attiecību sekas. Tā aicina pārvērtēt, no kāda avota mēs dzīvojam, strādājam un kalpojam ikdienā.

Rakstu vieta - Jāņa 15:4-9

Daudzas lietas mūsu dzīvē mēdz mainīties un izrādīties daudz trauslākas, nekā mēs domājām. Šādā neziņas laikā Jēzus sevi sauc par "pasaules gaismu" — tas ir uzticams un nemainīgs pamats, uz kura mēs varam balstīt savu dzīvi. Viņš apsola, ka tiem, kas Viņam seko, nebūs "jāstaigā tumsā", kas nozīmē, ka pat vissmagākajos brīžos mums būs drošs ceļvedis, siltums un cerība. Šī gaisma nav tikai virziens, bet gan "dzīvības gaisma" — tā sniedz īstu dzīves pilnību un garīgu atdzimšanu gan šodien, gan mūžībā. Lai gan izkāpšana no ierastās tumsas prasa drosmi un uzticēšanos, tā ļauj mums augt un ieraudzīt risinājumus tur, kur agrāk viss šķita bezcerīgs.

Rakstu vieta - Jāņa 8:12

Logos jeb Vārds nav tikai bezpersonisks pasaules kārtības princips, bet gan pats Dievs, kurš Jēzū Kristū tapa miesa, lai pilnībā atklātu Tēva godību un patiesību. Šī iemiesošanās nav tikai noslēdzies vēsturisks notikums, bet gan turpinās caur Svēto Garu, Kristum burtiski un pastāvīgi mājojot ticīgajos cilvēkos, nevis tikai apciemojot tos kā īslaicīgam viesim. Šis "Kristus jūsos" noslēpums sniedz dievišķās godības cerību, jo Dievs izvēlas mājot salauztos cilvēkos, lai caur viņu vājumu un dzīvēm atklātu savu gaismu, kārtību un mīlestību pārējai pasaulei

Rakstu vieta - Jāņa 1:14-18

Jēzus Kristus ir patiesā gaisma, kas nāca pasaulē kā tās Radītājs, taču pasaule un Viņa paša ļaudis Viņu nepazina un neuzņēma, jo tie tiecās pēc politiskas varenības un brīnumiem, nevis Kristus piedāvātā izlīguma ar Dievu. Tiem, kuri Viņu uzņem un tic Viņa vārdam, tiek dota iespēja kļūt par Dieva bērniem un piedzimt no augšienes, kas ir Dieva dāvāta žēlastība un sirds pārvērtība, nevis paša cilvēka pūliņu vai gribas rezultāts. Šī jaunā dzīve Kristū nozīmē vecā atstāšanu un kļūšanu par jaunu radījumu, aicinot ticīgos būt par izlīguma vēstnešiem, kuri uzņemto patieso gaismu atspoguļo tālāk apkārtējā pasaulē

Rakstu vieta - Jāņa 1:9-13

Ir labi šajā tumšajā Adventa laikā uzkavēties pie gaismiņu rotājumiem ar karstvīna vai kakao krūzi rokās un priecāties par svētku noskaņu. Pavisam kas cits ir parakāties savas dvēseles tumšākajos nostūros, ļaut tur iespīdēt Dieva gaismai un nākt pie Pasaules Ķēniņa grēku nožēlā un pielūgsmē.

Rakstu vieta - Jāņa 1:5-8

Izpratne, no kurienes mēs nākam, veido izpratni par to, kas esam, un uz kurieni ejam. Jēzus ir gaisma, kas nevis apgaismo ceļu, pa kuru mēs gribam iet, bet gan vada mūs pa ceļu, pa kuru mums vajag iet.

Rakstu vieta - Jāņa 1:1-4

Sirds pieķeras lietām un vietām, bet vienīgā patiesi drošā vieta, kur sirdij pieķerties, ir Dieva klātbūtne.

Rakstu vieta - Lūkas 21:20-28

Dievs ir izdarījis visu, lai mēs varētu ieiet apsolītajā zemē un tajā mājot mūžīgi. Droši vien vēl neviens no mums nav pilnīgi tajā iegājis. Mums katram ir vēl kāds elku stabs, ko nogāzt un kāds grēks, no kura atbrīvoties, tomēr mums katram ir izvēle – doties uz priekšu un iekarot apsolīto zemi, vai arī nobīties no visā tā darba apjoma un grūtībām, kas gaida priekšā, un palikt ārpus Dieva apsolījuma.

Rakstu vieta - 5. Mozus 8:1-10

Mēs esam miruši šai pasaulei, un no tās mēs vairs nevaram iegūt nekādu paliekošu piepildījumu. Dzīvība neslēpjas ne pasaulīgās izklaidēs, ne garīgās apcerēs, bet gan tajā, ka dzenamies pēc Dieva Valstības.

Mēs bieži vēlamies dzīvot viegli, taču Jēzus aicina mūs brīvprātīgi ņemt savu krustu un sekot Viņam. Tas nenozīmē vienkārši pieņemt grūtības vai ciešanas, kas dzīvē gadās, bet apzināti izvēlēties darīt to, kas ir grūti, sāpīgi un prasa upuri, tāpēc ka paklausām Kristum. Mūsu krusts ir gatavība maksāt cenu par Viņa aicinājuma piepildīšanu.

Rakstu vieta - Marka 8:31-3