Ronaldam Briedim nav humoristiskās dzejas šī vārda tradicionālā nozīmē. Drīzāk var runāt par t.s. postironiju, resp. izteiksmes veidu, kurā nopietnību ir gandrīz neiespējami nošķirt no nenopietnības. Nav saprotams, vai dzejnieks joko vai runā nopietni. Briedis arī pats to ir publiski apliecinājis: “Mana attieksme pret ironiju ir vairākkārt nomainījusies un transformējusies postironiskā skatījumā – ironijā par pašu ironiju.”

Dzeja:

Ronalds Briedis - Kad Gangas krastos gongi dārd... (Dzejas disks ROBEŽSTŪMĒJS (2013))

Ronalds Briedis - Epicēdija nokritušam mēnesim (Dzejas disks INFLATIO POESIS (2008))

Pusjaunās un jaunās latviešu paaudzes priekšstatu par nopietnību un nenopietnību visai stipri ietekmējis tieši Kārlis Vērdiņš. Vērdiņš par dzejas sūtību izteicies: “Man interesanta ir tikai tāda dzeja, kurā ir, vismaz daļā, kāds izaicinājums.” Vērdiņu var uzlūkot par ironiski ciniska stila piekopēju. Ironija ir satīrisks izteiksmes līdzeklis, ar kura palīdzību tiek pieslēpta teksta īstā – izsmejošā jēga. Savukārt cinisms, kā pieņemts uzskatīt, ir dziļa nošķaudīšanās par sabiedrībā pieņemtām normām, arī par svētumiem un vērtībām, tās pazeminot un ironiskā kārtā devalvējot. Tā, piemēram, vairākas valodnieku, vēl jo īpašāk sieviešu valodnieču paaudzes, piekopa Jāņa Endzelīna pielūgsmi un gandrīz vai dievišķošanu. Vērdiņam šai vai gandrīz šai sakarā ir dzejolis "Pieaugušie" – par Kokas kundzi un Endzelīna garu, kas nolaidies pie viņas pa “mēness staru lejā”.

Ziņģe par Faustu (fragments)

Raini saķer notiesā

Raini ieliek cietumā

bet ko Rainis? šis neko

Faustu ņem un patulko

Raini rāj un trimdā dzen

Aspazija raud un sten

gadi nāk un gadi skrien

šis tik tulko tulko vien

Mūzika:

Sigma – Cik nemanāmi (K.Vērdiņa dzeja)

Stūrī Zēvele - Finiša taisne (K.Vērdiņa dzeja)

Postironijas piekopējs neokonstruktīvisma  garā būvētā dzejā. Pelšs dzejo kā literārajā, tā latgaliešu rakstu valodā, varētu teikt arī krieviski, ja pieskaita viņa pantos sastopamos lamu vārdus. Viens no postironiski veidotiem dzejoļiem veltīts Rainim viņa 150gadē, resp. Jānim Pliekšānam, rakstīts it kā viņa vārdā, vēršoties pie Eināra Pelša kā savas reinkarnācijas:

„myusu jaunu dīnu zjamis tyvai cīši:

tova – ančkini-ciši,

muna – jasmuiža

i genders tys pots (poetiska puiša)

i hamļeta pruots (tu bī or not tu bī)

i spaņs tev golvā yūtubī

i vuiceja myus daugavpiļs, reiga, krīveja

i vuords tovs kristeitais juoņs kai muns beja

uzvuorda skaņis tev munys až vysys (nav tik k, i, n, ā)

tu – ita as tik cytā kinā

beji pliekšāns pelšs niuļa

obi lobi (pus čangaļa pus čiuļa)”*

*nu muņim vuordim pīraksteja praiļu zāns einaraiņs einarāns.

Mūzika: K.Remonts - Uz katra stūra (Eināra Pelša dzeja)

Klāva Elsberga dzīves laikā paspēja iznākt divas viņa dzejoļu grāmatas “Pagaidīsim ausaino” (1981) un “Bēdas uz nebēdu” (1986). Elsberga, tāpat kā Māra Melgalva dzejas tekstus, komponējis Juris Kulakovs un tie kļuvuši par grupas “Pērkons” repertuāra nozīmīgu daļu. Daudzus no 1980. gados sarakstītajiem Elsberga dzejoļiem caurauž rūgta ironija, ko precīzi izsaka viņa paša divrinde: “Rūgts ir ne tikai analgīns,/ Bet arī dzīve ziniet.”

Mūzika:

Manta - Nāve jūras malā

Pērkons - Neatvadīsimies

Stūrī Zēvele - Neatsakos

Latviešu humoristiski satīriskajā dzejā tomēr ir arī pa kādai sievietei. 20.gs. sākumā tā bija Melnupju Marija, 20.gs. beigās satīrai pievērsās Inese Zandere, ko tagad pazīstam galvenokārt kā bērnu dzejas iemīļotu autori. Viņa pati, jautāta par smiešanās nepieciešamības biežumu un veidu, atbildēja tā: “Es pārāk daudz nesmejos, to var redzēt spogulī, mutes kaktiņi uz leju. Bet ir tāda lieta, ka valoda pati vedina runātāju uz asprātībām, gribi negribi - un atkal sanācis kāds joks, ko valoda pateikusi priekšā. Un man turklāt tā Zirņa kompānijas skola, tur toni uzdeva Juris Pakalniņš, un tas bija cirks, kino un māksla vienlaikus, katra tikšanās - īsts ļembasts, bija jāspēj improvizēt. Es neesmu aizspriedumaina, man ir augsts panesības slieksnis pret dažādiem stiliem, pret necenzēto,  cinisko, visam tikai jāzina īstā vieta un konteksts.” (Zandere, 2019) Zanderes minētais Juris Pakalniņš ir kinorežisors, bet Zirnis – visiem labi pazīstamais žurnālists Egils Zirnis.

Mūzika:

Sigma - Ja man saule (M: Sigma, Buravickis P., T: Zandere I.)

Andris Žebers (1958), īst. v. Andris Breže. Debijas krājums "Tetovējumi" (1988), kuru raksturo ironijas, epatāžas un sarkasma klātbūtne. Gandrīz ar 20 gadu starplaiku - 2007. gadā iznāk Žebera nākamās grāmatas ar zīmīgiem virsrakstiem "Šnabji" un "Blaknes".

Viena no Žebera ironeskām:

meitene vasaras kleitiņā

īsā kā japāņu haika

gadījās pretim man nāca

un bija tā glīta no vaiga

bet pagāju garām viņai

jo muļķim nekad nav laika

meitenei vasaras kleitiņā

īsā kā japāņu haika.

Mūzika:

Juuk - Vieta (Andra Žebera dzeja)

Gas Of Latvia - Meitenīte un pilsēta (Andra Žebera dzeja)

Gas Of Latvia - Uz noplukušas stacijas fona (Andra Žebera dzeja)

Dzejnieks un atdzejotājs no somugru valodām. Atdzejojis somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzeju: “Viņa, ietekmējoties no igauņu jaunajiem dzejniekiem, kuri raksta dienvidigauņu (veraviešu) valodā, sāka dzejoļus rakstīt savas vecāsmātes valodā.” Guntars Godiņš šim atdzejojumam izmantoja Vidzemes lībisko dialektu. Lībiskās formas un makšķernieka kaislības iedvesmots uzrakstījis arī humorgabalu izloksnē “Dzejols pa Dougou”.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņš līdz ar citiem toreiz jaunajiem dzejniekiem pievērsās satīras žanram: “Ironija, kas atrodama manas paaudzes dzejnieku darbos, bija savveida sports, cik tālu atļaus, kas izies cauri.”

1987.gadā sarakstījis dzejoli par konjunktūru:

Visos laikos šalko jūra,

visos laikos konjunktūra.

Atnāk paisums, aiziet paisums,

katram tiek savs savāds skaistums.

To, ko agrāk cēla gaisā,

ņem un iebāž dziļi maisā.

To, ko agrāk bāza maisā,

ņem un paceļ augstu gaisā.

Trīsreiz urrā, trīsreiz urrā!

Paiet laiks – un virsū čurā.

Mūzika:

Nielslens Lielsliens - Meitenes, audzējiet krūtis! (G. Godiņa dzeja)

Ieva Akuratere - Varbūt (U. Stabulnieka mūzika, G. Godiņa dzeja)

M.Melgalva dzejā atrodama viegla, smaga ironija, gan arī postironija, kurā sapludināts smejamais un nopietni tveramais, kurā ir parodiskums un epigrammu kodīgi sarkastiskais stils, arī groteska. Inese Zandere darīja zināmu līdz šim nepublicētu gaiša smaida rīmi, ko Egils Zirnis veltījis Melgalvam un viņa mīlestībām: “Ak Māri, ak Māri,/ Tu stāvi visam pāri,/ Pat savu miesas kāri/ Tu aizgaini kā spāri!”.

Mūzika:

Pērkons - Dzērājdziesmiņa (Māra Melgalva dzeja)

Pērkons - Mākslas darbi rodas mokās (Māra Melgalva dzeja)

E.Zirņa autorkontā ir viens no pirmajiem, ja ne pats pirmais postmodernistiskais latviešu dzejoļu krājums “Rudu lapsu kāsis” (1985). Kaut arī pēc šī krājuma publicēšanas Zirnis pārsvarā darbojies kā žurnālists, smalks intervētājs un aprakstnieks, dzeju, īpaši humoristiski satīrisko, viņš nav uzdevis.

Dažas no E.Zirņa a la tautasdziesmām:

odi koda skolotāju

trīcošām kājiņām

skolas bērni skatījās

mirdzošām actiņām

Zinu, zinu, bet neteikšu

Kas notika Jāņu nakti:

Jānis Līgu papardēs

Ar aifonu bildinājis.

Par gadskārtu Jānīts nāca

Jāņabērnus apraudzīt.

Šogad vairs neraudzīsi -

Mums ir datu aizsardzība!

Mūzika:

K.Remonts - Atceries, biedri! (M:Riekstiņš Juris, T:Zirnis Egils)

Mirdza Zīvere un Imants Vanzovičs - Nakts (M.Porietis Jānis, T:Zirnis Egils)

Zviedrijas latvietis. Kronberga oriģināldzejai piemīt plašas amplitūdas ironija un sarkasms, sākot no viegluma un beidzot ar raupju smagumu. Rihards Rīdzinieks ritmiskajā valodā izklāstītajā dzejas vēsturē par Kronbergu izsakās tā: “Kronbergam skaistums nav svarīgs, tālu viņš lidot un augstu/ vēlas ar valodas spārniem, mīlot ik latvisku skaņu.”

Mūzika:

Dundurs - Cietumnieku dziesma (Jura Kronberga vārdi)

Prusaku ansamblis - Galapunkts (Jura Kronberga vārdi)