Pāri mums pašiem

Raidījumā Pāri mums pašiem runājam par klusumu. Ne par klusumu ēterā, ko reizēm raidījumu vadītāji redz sapņos, ka šķiet, ka nav ko raidīt, nav mūzikas, nav diska, nav ierakstu, kaut kas ir pazudis. Šovakar mēs runāsim par klusuma dažādiem aspektiem. Un pret klusumu acīmredzot ir divējāda attieksme: ir cilvēki, kuri ilgojas pēc klusuma, un ir cilvēki, kuri no tā izvairās. Sāksim tieši ar šo pirmo momentu. Kāpēc notiek šī izvairīšanās? Mēs taču dzīvojam tik dinamiskā laikmetā, visu laiku ir ziņas. Mums faktiski būtu vajadzīgs kaut kāds detoks. Bet tas nav tik vienkārši. Kāpēc?

Raidījuma viesi: Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Oskars Smoļaks un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kapelāne Kristīne Dzelzīte.

Raidījumā runājam par to, kā emocijas ietekmē mūsu ticības dzīvi. Pazīstamais amerikāņu psihologs un cilvēka sejas izteiksmju pētnieks Pols Ekmans norādīja uz sešām bāzes jeb pamatemocijām: prieks, bailes, skumjas, dusmas, pārsteigums un riebums. Vai arī varētu saukt - nepatika. Vai jums tomēr nešķiet dīvaini, ka cilvēkam, kurš radīts pēc Dieva tēla un līdzības, šajā emociju komplektā ir tikai divas emocijas, kas, varētu tā sacīt, uzlabo garastāvokli, un visas pārējās nu, drīzāk samaitā nekā uzlabo?

Raidījuma viesi - Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un šīs draudzes vecākais Egīls Šmagris.

Šodien ir zīmīga svētdiena daudzās nozīmēs. Protams, tiek apspriesti nupat aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti, Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika svinēti arī Pļaujas svētki. Bet vēl ir kāds notikums, kuru svin visā pasaulē, tā ir Svētā Asīzes Franciska astoņsimtgade. Tātad ir apritējuši 800 gadi kopš šī neparastā un izcilā svētā došanās uz debesīm.

Ko mēs zinām par Asīzes Francisku? Mākslas vēsturi studējošie droši vien atceras Džoto darinātās freskas. Mūziku mīlošie atcerēsies kaut vai Franča Lista darbus, kas ir veltīti Svētajam Franciskam. Zalcburgas festivālā šovasar pirmizrādi piedzīvoja izcilā franču komponista Olivjē Mesiāna vienīgā opera "Svētais Francisks". Vēl daudz pēc tam tika runāts par šo notikumu, jo uz skatuves parādījās īstas aitiņas, īsti dzīvnieki, un šīs Franciska dzīves ainas tika izspēlētas ļoti reālistiskā veidā. Pilnīgi iespējams, ka visspilgtāko priekšstatu par viņu mēs kādreiz esam guvuši no Franko Dzefirelli filmas "Brālis - Saule, māsa - Mēness", kas uz ekrāniem parādījās, šķiet, vairāk nekā pirms 50 gadiem. Bet katram no radījuma viesiem ir savi iemesli, kāpēc Svētais Francisks un franciskāņu ordenis, kas kopš 12. gadsimta ir plaši sazarojies, ir īpaši. Kāpēc un ar ko jūs ir uzrunājis Svētais Francisks un kā viņš ir izmainījis jūsu dzīves ceļu?

Radīījuma Pāri mums pašiem viesi ir publicists Arnis Šablovskis, Latvijas Konsekrētās dzīves institūta viceprezidente Ginta Mākulēna un un kapucīnu tēvs, kurš kalpo Rīgas Svētā Alberta baznīcā, Jānis Savickis.

Sarunai raidījumā Pāri mums pašiem izvēlējāmies patiešām neaptveramu tematu, uzstādot jautājumu, ko reiz Poncijs Pilāts vaicāja Jēzum: "Kas ir patiesība?" Vārds patiesība tik bieži parādās diskusijās, viedokļos, sarunās, un visbiežāk tik un tā katrs paliek pie savas patiesības. Vai tiešām patiesību ir tik daudz? Un, ja tā, tad kāpēc Jēzus uzņēmās atbildību sacīt: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība?"

Sarunājas Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis un Salaspils un Ogres draudžu priesteris Ilmārs Tolstovs.

Apstāsimies pie šīs patiesības izpratnes. Pirms dažiem gadiem filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārcis Kūlis izdeva grāmatu, kuras nosaukumā tiek uzdots jautājums "Finis veritatis? Par patiesību un meliem". Tas ir pamatīgs pētījums, kas skar sabiedrības attieksmi pret patiesības meklējumiem dažādos laikos, varētu sacīt, no sendienām līdz pat mūsdienām. Apstāsimies tieši pie mūsdienām, pie laika, kurā mēs dzīvojam un ko autors ir nosaucis par "maldu laikiem".

Kā jums šķiet, vai tiešām mēs dzīvojam maldu laikā, melu laikā? Vai patiešām ir tik traki, ka "finis veritatis", ka esam tuvu robežai, kur patiesība sāk pazust?

Sestdien, 19. septembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē par priesteriem tika ordinēti trīs diakoni no Nigērijas – Stenlijs Kaosisočukvu Meneke (Stanley Kaosisochukwu Meneke), Paskāls Trinitass Činečerems Mbanugo (Paschal Trinitas Chinecherem Mbanugoh) un Džūda Tadejs Nzubečukvu Nsofors (Jude Thaddeus Nzubechukwu Nsofor). Turpmāk šie garīdznieki kalpos Latvijā – zemē, kas ir tik ļoti atšķirīga no  viņu dzimtenes Nigērijas. Kāpēc šie jaunie priesteri piekrita doties misijā un kādi bija pirmie pārsteigumi Latvijā – par to runājam raidījumā Pāri mums pašiem, kura kopā ar jauniesvētītajiem garīdzniekiem piedalās arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Tiekamies Tēva dienā, tāpēc sveicam visus tēvus. Tāpēc arī saruna par tēviem, par sajūtām, kas rodas, kad vīrietis kļūst par tēvu. Jautājam arī raidījuma viesiem, ko šodien nozīmē būt par tēvu, jo gadsimtu gaitā izpratne par to krietni mainās. 

Raidījumā Pāri mums pašiem sarunājas enerģētikas speciālists, divu bērnu tēvs Roberts Grants, atvaļināts Latvijas armijas virsnieks, četru bērnu tēvs Deniss Miglāns, mācītājs, piecu bērnu tēvs un vectētiņš, kustības "Ceturtais musketieris" vadītājs , mentors Mārcis Zīverts un izņēmējs, četru bērnu tētis Artis Krasts.

Raidījuma Pāri mums pašiem sarunā pievēršamies tam neredzamajam un arī noslēpumainajam procesam, ko varētu nosaukt par sirds pārveides noslēpumu, ko mūsos paveic Dievs, taču ne bez mūsu līdzdalības. Visā pasaulē daudzos gadsimtos ir bijuši cilvēki, kuru nesavtīgo rīcību patiešām var apbrīnot - kā ir iespējams būt tik ļoti Dieva mīlestības piepildītam, darīt gluži neiespējamas lietas. 

Viens piemērs. 5. septembrī svinējām Svētās Mātes Terēzes no Kalkutas piemiņas dienu. Un diez vai katrs no mums tā spētu - dzīvot starp absolūtajiem nabagiem, pamestiem bērniem uz ielas, mirstošiem cilvēkiem un izdarīt šādu izvēli bez nekāda nodrošinājuma. Kā tas ir iespējams?

Rraidījuma viesi ir Rīgas Svētā Franciska draudzes priesteris Kārlis Miķelsons un un Garkalnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Aigars Vančenko.

Raidījumā mēģinām noskaidrot, kur ir radusies māņticība. Šajā sfērā dažādu uzskatu un apgalvojumu ir ļoti daudz. Piemēram, ticējums par melno kaķi, kurš pārskrien ceļu, bet ne tikai. Māņticības formas ir tik dažādas un, jāteic, patiešām izdomas bagātas. Ja nokrīt dakšiņa, ciemos ieradīsies viešņa, ja nazis, tad ciemiņš būs vīrietis. Kur nu vēl skaidrojumi par skaitli 13, sveicināšanos pāri slieksnim un daudz ko citu. Tomēr dažkārt māņticības formas nav skatāmas vienīgi sadzīvē, bet savu vietu atradušas arī ticīgu cilvēku dzīvē.

Vai jums kā mācītājiem ir nācies saskarties ar sadzīvē izplatītām māņticības formām? Varbūt kādreiz jūs paši, kad vēl gājāt uz skolu un ieraudzījāt melnu kaķi, katram gadījumam izvēlējāties citu maršrutu vai nekāpāt no gultas ārā ar kreiso kāju, lai diena būtu veiksmīga?

Raidījuma Pāri mums pašiem viesi - Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un priesteris, televīzijas "EWTN Latvija" vadītājs Rihards Rasnacis.

Spējai pateikties nav vien cilvēciska, bet arī dziļa garīga dimensija. Kāpēc Bībelē ir tik daudz piemēru par pateicību – gan Vecajā, gan Jaunajā derībā, ļoti daudz par pateicību ir arī psalmos. Mēdz sacīt, ka Dieva slavēšana un pateicība ir ļoti spēcīga lieta situācijas izmaiņai uz labu. 

Par pateicību un spēju pateikties runā arī psihologi. Ir dzirdētas arī teorijas par to, ka cilvēks, kurš ir pateicīgs un spēj pateikties, it kā savā dzīvē piesaista un vairo ap sevi visu labo – labas lietas un labus notikumus. Arī otrādi – ir apgalvojumi, ka tie, kas saka "viss ir slikti", vairo ap sevi konkrēto slikto realitāti.

Par pateicību runājam kopā ar Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītāju Alvi Sauku, draudzes vecāko Egilu Šmagri un Rīgas Reformātu draudzes mācītāju Ungaru Gulbi.

Bīskaps Meinards – pirmais Livonijas bīskaps, kurš 12. gs. beigās ieradās pie lībiešiem Daugavas lejtecē, sludināja vēsti par Kristu. Šogad aprit tieši 840 gadu kopš viņš kļuva par bīskapu un kopš Ikšķilē tika uzbūvēta pirmā mūra baznīca, kuras drupas mēs skatām joprojām.

14. augustā Aglonā plaši tika svētki Svētā Meinarda svētki, notika arī svētceļnieku svētā mise, kurā vairāk nekā tūkstoš svētceļotāju, kas uz Aglonu bija devušies kājām, liecināja par savu pieredzi. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants, mācītājs Jānis Kungs, kurš par mācītāju tika ordinēts pavisam nesen, 14. augustā, Svētā Meinarda svētkos, un Salaspils un Ogres katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs. Visus viesus studijā vieno šī mūsu zemei svarīgā vēsturiska personība – Svētais Meinards.