Spējai pateikties nav vien cilvēciska, bet arī dziļa garīga dimensija. Kāpēc Bībelē ir tik daudz piemēru par pateicību – gan Vecajā, gan Jaunajā derībā, ļoti daudz par pateicību ir arī psalmos. Mēdz sacīt, ka Dieva slavēšana un pateicība ir ļoti spēcīga lieta situācijas izmaiņai uz labu. 

Par pateicību un spēju pateikties runā arī psihologi. Ir dzirdētas arī teorijas par to, ka cilvēks, kurš ir pateicīgs un spēj pateikties, it kā savā dzīvē piesaista un vairo ap sevi visu labo – labas lietas un labus notikumus. Arī otrādi – ir apgalvojumi, ka tie, kas saka "viss ir slikti", vairo ap sevi konkrēto slikto realitāti.

Par pateicību runājam kopā ar Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītāju Alvi Sauku, draudzes vecāko Egilu Šmagri un Rīgas Reformātu draudzes mācītāju Ungaru Gulbi.

Bīskaps Meinards – pirmais Livonijas bīskaps, kurš 12. gs. beigās ieradās pie lībiešiem Daugavas lejtecē, sludināja vēsti par Kristu. Šogad aprit tieši 840 gadu kopš viņš kļuva par bīskapu un kopš Ikšķilē tika uzbūvēta pirmā mūra baznīca, kuras drupas mēs skatām joprojām.

14. augustā Aglonā plaši tika svētki Svētā Meinarda svētki, notika arī svētceļnieku svētā mise, kurā vairāk nekā tūkstoš svētceļotāju, kas uz Aglonu bija devušies kājām, liecināja par savu pieredzi. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants, mācītājs Jānis Kungs, kurš par mācītāju tika ordinēts pavisam nesen, 14. augustā, Svētā Meinarda svētkos, un Salaspils un Ogres katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs. Visus viesus studijā vieno šī mūsu zemei svarīgā vēsturiska personība – Svētais Meinards.

Ir ceļi, kurus mēro kājām, un ir ceļi, kurus mēro ar sirdi. Viens no šādiem ceļiem Latvijā ved uz Aglonu. Kā mēs zinām, daudzas grupas jau ir šobrīd ceļā no dažādām vietām, un kā sīki un mazi strautiņi, un kā lielāki tie dodas pretī mērķim, kā allaž, lai satiktos jau 14. augustā Svētceļnieku misē un sniegtu savu liecību. Bet šie cilvēki jau savu liecību sniedz arī pa ceļam, jo viņi sastop tik daudz cilvēkus, viņi runā, ir šis dialogs, viņi redz Latviju pilnīgi no cita skatupunkta. Par to arī saruna raidījumā.

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir bīskaps un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Uzklausām arī svētceļniekus. Bet vispirms par pašu svētceļojuma būtību. Kāpēc, pārvarot grūtības, ir jādodas ceļā? Tas nav viegli.

Raidījumu Pāri mums pašiem aizvadām kopā ar cilvēku, kuru pamatoti dēvē par Latvijas sirdsapziņu un godaprātu. Ticības liecinieci un paraugu, kā jebkuros apstākļos nelocīties svešas varas priekšā un neliekuļot, lai izdzīvotu. Lidija Lasmane. Ttrīsreiz apcietināta - pirmoreiz 21 gada vecumā par nacionālo partizānu atbalstīšanu, otro reiz - par Padomju Savienībā aizliegtas literatūras izplatīšanu un 1983. gadā - par aktīvu darbošanos Gaismas akcijā, apcietinājumā kopumā pavadot 14 gadus. 28. jūlijā Lidija Lasmane nosvinēja savu 101. dzimšanas dienu un turpina svinēt dzīvi katru dienu, iedvesmojot arī mūs. Viesojamies pie Lidijās mājās.

Raidījumā Pāri mums pašiem mēģinām noskaidrot, kāpēc tik daudzos gadījumos Dievs attiecībās ar cilvēku izvēlas runāt netieši, it kā caur puķēm, izvēloties runāt līdzībās, pie tam arī tādās, kuru saturs sākotnēji pat nav līdz galam izprotams.

Svētajos Rakstos ir daudz interesantu līdzību, daudz dziļi apslēpta satura, kuram tā uzreiz nemaz nav iespējams tikt klāt. Pie tam runa nav tikai par populārajiem stāstiem, ko Jēzus stāstīja cilvēkiem, par sējēju, par sēklu, par vīna dārzu, par gudrām un negudrām jaunavām, par viņu eļļas lukturiem un vēl daudzas citas brīnišķīgas līdzības. Bet pievērsīsimies līdzībām par Debesu valstību, par ko Jēzus ir daudz runājis apslēptā formā. Gribas sacīt: Bet Viņš taču ir no šīs Valstības nācis? Tas nozīmē, ka Viņš cilvēkiem varēja pastāstīt brīnumainas lietas, kā tur izskatās. Viņš varēja radīt vēlēšanos tur nokļūt, pēc tās ilgoties kā pēc vislielākās laimes. Tomēr Jēzus izvēlas runāt diezgan noslēpumainās līdzībās. Runā par pērli, par dārgu mantu. Kāpēc tā?

Stāsta Salaspils un Ogres katoļu draudzes prāvests priesteris Ilmārs Tolstovs.

Raidījumā Pāri mums pašiem saruna par drošību. Šķiet, nav tāda cilvēka, īpaši šajā reģionā, kuram šis jautājums nebūtu svarīgs. Arī mācītājiem bieži tiek uzdots jautājums: kā visdrošāk rīkoties, arī kā saklausīt Dieva padomu un par to, cik apdraudēti mēs esam. Drošība - kur to atrast šajos laikos un ko par to saka Svētie Raksti? 

Raidījuma viesis ir Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiski militāri reliģiskajos jautājumos, Ikšķiles baptistu draudzes mācītājs, kurš ilgus gadus ir bijis arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, Elmārs Pļaviņš. 

Mūsu vēlme būt drošībā ir gluži loģiska. Bet kā to atrast? Un kur to atrast laikā, kas ir tik nedrošības pilns? Elmārs Pļaviņš ir daudz pieredzējis kā kapelāns Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, bijis kopā ar karavīriem arī ļoti nospriegotās situācijās, arī daudzās starptautiskās misijās, tai skaitā Afganistānā, Irākā, Kosovā un vēl citur. Droši vien šādās situācijās karavīri īpaši vēršas pēc padoma, pēc atbalsta. Taču, lai to spētu sniegt, ir jābūt pašam spēcīgi garīgi piepildītam un stabilam, lai, redzot kaut kādas ekstremālas situācijas, vienkārši būtu spēks citiem palīdzēt. Kā to ir iespējams iegūt? Kā tu to esi ieguvis, kas tas ir par procesu, kas tevī ir risinājies?

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis - Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs. Mums ir svarīgs un nozīmīgs iemesls tikties tieši šajā svētdienā, jo jau nākošajā nedēļā Vasarsvētku draudžu apvienības svinēs savu simtgadi kopš darbības Latvijā. Runājam arī par to, kā šī kustība radās, no kā tā izauga pirms sasniedza Latviju?

Kā iespējams vairot ticību, augt ticībā, vairot paļāvību uz Dievu? Un kādas garīgas konsekvences no tā varētu izrietēt?

Apustuļa Jēkaba vēstulē ir interesanti un nozīmīgi vārdi: "Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš lūdz Dievu, tas visiem dod dāsni un bez pārmetumiem. Un viņam tiks dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo tas, kas šaubās, līdzinās jūras vilnim, ko vējš dzenā un svaida. Un tāds cilvēks lai nedomā, ka viņš no kunga ko saņems. Viņš ir divdomīgs vīrs, nepastāvīgs visos savos ceļos."

Apstājamies pie rakstu vietas – "ja tev trūkst gudrības", un par to runājam raidījuma, kura viesi ir Rīgas Reformātu bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka, draudzes vecākais Egils Šmagris un Rīgas Reformātu draudzes mācītājs Ungars Gulbis.

Sarunā pievēršamies Spānijai. Tieši šodien, 21. jūnijā, Spāniju ir skāris pirmais karstuma vilnis, kad tūristi un vietējie iedzīvotāji Madridē centās tikt galā ar gaisa temperatūru, kas sasniedza pat 40 grādus pēc Celsija, un varas iestādes aicināja aktualizēt jautājumus par ūdens resursiem, tāpat kā novērst ugunsgrēkus un kā pilsētas pielāgot šiem ekstremālajiem laika apstākļiem. Savukārt futbola faniem interesanta būs ziņa, ka Spānijas komanda nupat uzvarēja Saūda Arābiju pasaules kausā futbolā. Tepat Latvijā, mākslas muzejā Rīgas Birža, atklāta spāņu mākslinieka  Lido Riko izstāde ar nosaukumu "Atklāsme". Savukārt jūnija sākumā visas pasaules uzmanība bija pievērsta Romas pāvesta Leona XIV pirmajai apustuliskajai vizītei, kas risinājās Spānijā no 6. līdz 12. jūnijam. Starp citu, iepriekšējā vizīte bija notikusi pirms 15 gadiem, kad Spāniju apmeklēja pāvests Benedikts XVI. Tie, kuri sekoja notikumiem, redzēja, ka visa Spānija gatavojas šai vizītei, cik piepildītas ir gan Madrides, gan Barselonas ielas un laukumi. Un, to redzot, ik pa brīdim tomēr gribas apšaubīt apgalvojumu par sekulāro Eiropu, kas ir zaudējusi ticību. 

Ir daudz iemeslu, lai parunātu par Spāniju. Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir bīskaps un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un Marija Diaza no Spānijas, kura Latvijā jau dzīvo 20 gadus. Marija ir saistīta ar žēlsirdības kustību "Caritas", viņa ir brīvprātīgo darba vadītāja.

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, aicinām doties uz Okupācijas muzeju un ieskatīties izstādē "Ticēt un kalpot", kas stāsta par okupācijas varas represijām pret garīdzniekiem, pret ticību, kā arī cilvēku garīgo spēku, ko viņi saglabājuši arī ļoti smagos pārbaudījumu laikos. 

Padomju vara sistemātiski cīnījās pret kristietību, tai skaitā represējot garīdzniekus, kurus uzskatīja par potenciāliem režīma pretiniekiem, jo viņiem bija autoritāte sabiedrībā un viņi pārstāvēja vērtības, kas nebija pakļautas komunistiskās partijas kontrolei. Tāpēc daudzi priesteri un mācītāji tika arestēti, izsūtīti, ieslodzīti darba nometnēs vai pakļauti pastāvīgai novērošanai. Tika slēgtas baznīcas, klosteri, ierobežota pieeja reliģiskai literatūrai un skolās veicināta ateistiska audzināšana, lai jaunajai paaudzei iznīcinātu pamatu, kas ir balstīts Dieva likumos un arī Dieva svētībā. Visticamāk, arī šodien mēs vēl baudām šīs noziedzīgās darbības sekas. 

Dodamies uz Okupācijas muzeju, kur kopā ar izstādes "Ticēt un kalpot" veidotāju Aiju Ventaskrasti iepazīstam dažu garīdznieku dzīvesstāstus, saprotot, ka viņi ir vien nedaudzi no tiem simtiem garīgo kalpotāju, kas piedzīvoja smagas represijas.

Savukārt Okupācijas muzeja krājuma galvenā glabātāja Taiga Koknēviča rūpīgi glabā muzejam uzticētos priekšmetus kā daļu no cilvēku liecībām. Uzklausām arī muzejam dāvāto priekšmetu stāstus.