Pēcpusdiena

Vai ir nopietns pamats sagaidīt jaunu eskalāciju starp Krieviju un NATO valstīm Baltijas jūrā? Šāds jautājums rodas pēc ziņām par to, ka Krievijas varas iestādes ir nolēmušas vienpusējā kārtā mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā. Par to liecina valdības lēmuma projekts. Uz šādiem Krievijas plāniem jau reaģējušas vairākas valstis.

Saskaņā ar šo dokumentu, ko ir sagatavojusi Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievija grasās pasludināt par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem akvatorija daļu Somu līča austrumos, kā arī pie Karaļauču apgabala Baltijskas un Zeļenogradskas pilsētām. Šim nolūkam tiks mainītas ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona.

Ministrijas ieskatā pašreizējās jūras kartes, kas noteiktas 1985.gadā,nav pilnībā precīzas un neatspoguļo "pašreizējo ģeogrāfisko situāciju". Jāpiebilst, ka šis ministrijas dokuments ir nodots sabiedriskai apspriešanai un tas noticis praktiski vienlaicīgi ar taktisko kodolieroču pielietošanas mācību sākumu.

Tiek vēstīts, ka potenciāli izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra. Jāatzīmē arī tas, ka pagaidām tās ir neoficiālas ziņas, līdz ar to ir grūti precīzi spriest par kādiem plāniem un attiecīgi reakciju

Krievijas propagandas aģentūras TASS un "Ria Novosti", atsaucoties uz anonīmiem militāri diplomātiskajiem Krievijas avotiem, vēsta, ka Krievijai neesot nodoma robežas mainīt. Un pēcpusdienā paziņojums par šiem plāniem ir pazudis no Aizsardzības ministrijas mājaslapas.

Notiekošo komentē Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors.

Piemaksas ģimenes ārstu praksēm reģionos, papildu kolēģis pacientu uzrunāšanai un citiem palīgdarbiem, mentori jaunajiem mediķiem – ar šiem un vēl citiem pasākumiem plānots uzlabot ģimenes ārstu prakšu darbu un pieejamību pacientiem visā Latvijā. To paredz Veselības ministrijas kopā ar nozari veidotais primārās veselības aprūpes plāns, kam zaļo gaismu deva valdība. Plāna izpilde turpmākajos gados gan būs atkarīga arī no valsts budžeta iespējām.

Ģimenes ārstu prakšu uzlabošanas iespējas izvērtētas apmēram pusgadu ilgušās apspriedēs. Plāns paredz paaugstināt finansējumu ģimenes ārstu praksei, noteikt ārstam izdevīgākus aizvietošanas nosacījumus atvaļinājumu gadījumos, papildināt veicamo manipulāciju klāstu. Viens no galvenajiem uzdevumiem – mazināt rindas pie ģimenes ārsta un lai pacienti vairāk veselības problēmu risina ģimenes ārsta praksē nevis dodas uz slimnīcu. Tāpēc jau no 1. jūnija darbu ģimenes ārstu praksēs darbu sāks palīgi, atslogojot ārstus no uzdevumiem apzvanīt pacientus, uzturēt datubāzi.

Šodien, 21. maijā, pretī Ministru kabineta ēkai notika vairāk nekā divas stundas ilgs, ļoti skaļš pedagogu pikets, ko rīkoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), lai protestētu pret jauno darba slodzes aprēķināšanas modeli, ar kuru ministrija iepazīstināja pagājušajā nedēļā.

Ar pedagogiem runāt ieradās ne vien nozares ministre Anda Čakša, bet arī premjere Evika Siliņa, un piketā ieklausīties atsteidzās pat ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

LIZDA vadība turpinās ar ministrijas pārstāvjiem disktutēt par atalgojuma modeli.

Piemaksas ģimenes ārstu praksēm reģionos, papildu kolēģis pacientu uzrunāšanai un citiem palīgdarbiem, mentori jaunajiem mediķiem – ar šiem un vēl citiem pasākumiem plānots uzlabot ģimenes ārstu prakšu darbu un pieejamību pacientiem visā Latvijā.

Ukrainā viesojas Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Šodien, 21. maijā, Latvijā ieradās Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, lai apmeklētu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas laikā Lielvārdē esošos vācu karavīrus, kā arī tiktos ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu (Progresīvie).

Apstiprināts, ka helikoptera katastrofā gājuši bojā Irānas prezidents Ibrahims Raisi, ārlietu ministrs, prezidenta apsardzes priekšnieks un citi – kopumā deviņicilvēki. Irānas augstākais līderis ājatolla Alī Hamenei šodien, 20. maijā, par prezidenta pienākumu izpildītāju jau apstiprinājis pirmo viceprezidentu Mohammadu Mokbaru. Tuvāko 50 dienu laikā Īrānā jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.

Zinot to, cik liela ietekme lielvalstij Irānai ir reģiona un pasaules politikā un to, ka ir gājis bojā viens no šīs valsts līderiem, vaicājām Mārim Andžānam Ģeopolitikas pētījumu centra direktoram un Hārvarda Universitātes viespētniekam, cik liela var būt šī notikuma nozīme?

Savukārt neizpratni izraisījusi Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela izteiktā līdzjūtība par Irānas prezidenta un ārlietu ministra nāvi. Ne mazāk kritiski tiek uztverts arī Eiropas Komisijas dotā atļauja izmantot savu satelīta sistēmu, lai palīdzētu meklēt avarējušo helikopteri. Ir žurnālisti, kas šo redzot, tagad prāto, kāda līdz ar to varētu būt Briseles reakcija, ja nomirtu Krievijas autoritārais vadītājs Vladimirs Putins.

Rīgā, Līvu laukumā, aptuveni 100 cilvēki piedalījās piketā pret Eiropas parlamenta priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā.

Apstiprināts, ka helikoptera katastrofā gājuši bojā Irānas prezidents Ibrahims Raisi, ārlietu ministrs, prezidenta apsardzes priekšnieks un citi – kopumā deviņi cilvēki.

Ukrainas armija kontrolē vairāk nekā pusi Vovčanskas pilsētas.

Valsts kanceleja izsludinājusi atkārtotu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatu..

Izraēlas un Hamās līderus Starptautiskā kirmināltiesa grib izsludināt meklēšanā.

Sabiedrisko elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) noraidīja padomes locekļa Jāņa Eglīša priekšlikumu mainīt sabiedrisko mediju pasūtījuma vadlīnijas, nosakot, ka ES priekšvēlēšanu debates var rīkot tikai latviešu valodā vai kādā no ES valodām.

SEPLP nolēma noraidīt Eglīša ieteikumu grozīt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas, jo tas nozīmētu iejaukties Latvijas Televīzijas programmu veidošanā.  

Lēmums pieņemts, padomes vairākumam, proti, padomes locekļiem Jānim Siksnim un Sanitai Uplejai-Jegermanei, balsojot "pret", paziņojumā medijiem informēja SEPLP.

SEPLP padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis norādīja, ka nav noticis nekas jauns, jo Latvijas Televīzija ir rīkojusi šādas debates visās iepriekšējās vēlēšanās, tai skaitā arī 2022.gada rudenī, kad bija Saeimas vēlēšanas. Protams, šobrīd sabiedrības nostāja ir mainījusies pret krievu valodas izmantošu publiskajā vidē, līdz ar to notiek šādas diskusijas un iebildumi.

Piektdien pie SEPLP ēkas tika pieteikts pikets pret SEPLP krievu valodu sabiedriskajos medijos. Piketa laikā bija sanākuši 9 cilvēki. Viena no piketētājām bija Dace, kura skaļi pauda savu viedokli, norādot uz sabiedrības daļu, politiķu un valdības bailēm atzīt faktus un nostāties latviešu pusē.  

Viens no piketa organizatoriem Morics Menģelsons skaidro, ka vēlas panākt sarunu aizsākumu jo ir pret debatēm krievu valodā, un arī pret SEPLP, kuri ir atbildīgi par sabiedrisko pasūtījumu. Viņš norāda, ka pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā situācija ir mainījusies:

Ar šo piketi nebeidzas, jo jau nākamajā pirmdienā pie SEPLP ēkas būs zibakcija. Lai gan debašu laikā varēs runāt latviski, tulkojums vienalga tiks nodrošināts krievu valodā un tas nav pieņemami, uzsver viena no piketa organizētājām Ina Druviete

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā līdzsvarot pedagogu slodzes. Arodbiedrībai būtiski iebildumi.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome spriež par priekšvēlēšanu diskusijām krievu valodā.

Igaunijā noslēdzas mācības "Spring Storm 2024".

Drošības konferencē Tallinā spriež par Rietumu spējām turpināt atbalstīt Ukrainu.

VARAM darba grupā diskutē, kā mežsaimniekiem pilnveidot kompensāciju sistēmu par dabas liegumiem.

Izraēla Starptautiskajā Krimināltiesā atbild uz tai izvirzītajām apsūdzībām genocīdā pret palestīniešiem.

Dienvidkurzemē nepieļaus katalizatoru rūpnīcas būvniecību, attīstītājs, visticamāk, tiesāsies.

Latvijas Televīzijas paziņojums rīkot Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā radījis plašu rezonansi sabiedrībā un politiķu vidū. Partijas "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība jau paziņojušas, ka debatēs nepiedalīsies. Turpretī partijas "Latvija pirmajā vietā" un Zaļo un zemnieku savienība atbalsta to, ka sabiedriskais medijs lēmis informēt arī mazākumtautību pārstāvjus. Savukārt "Apvienotais sarakstais" vēlas vispār aizliegt organizēt debates krievu valodā. Ko par to domā eksperti un kā rīkoties?

Ekonomikas debatēs Saeimā iezīmē ceļu turpmākai ekonomikas izaugsmei.

Nerimst domstarpības par Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā.

Atentāta mēģinājumā ievainotā Slovākijas premjerministra Roberta Fico veselības stāvoklis ir stabilizējies, taču joprojām ir ļoti smags.

Satversmes tiesa nolēma vēl nepasludināt spriedumu lietā par izglītību tikai valsts valodā privātās izglītības iestādēs, bet gan to atsākt izskatīt. 

Krievijas nodarīto postījumu dēļ situācija elektroapgādē Ukrainā pasliktinājusies tiktāl, ka visā valstī sākti plānveida elektrības atslēgumi ne tikai rupnieciskajiem patērētājiem, bet arī iedzīvotājiem.