Pēcpusdiena

Rūpes par pacientiem, solis ceļā uz labāku zāļu pieejamību vai priekšvēlēšanu laikā izziņota iecere, kuras efektivitāte vēl būs jāpierāda?

Veselības ministrija sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu līdz gada beigām īstenos pilotprojektu, kurā pacienti, izrakstoties no slimnīcas, ārsta nozīmētās antibiotikas līdz pat mēnesi ilgam ārstēšanas kursam saņems bez maksas. Mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu ārstēšanu pēc izrakstīšanās no slimnīcas un veicināt atbildīgu antibiotiku lietošanu. Bažas par projekta īstenošanu un aptieku neiesaistīšanu paudusi farmācijas nozare. Tikmēr Veselības ministrija noraida pārmetumus, ka pilotprojekts izziņots, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, uzsverot, ka pie šīs ieceres strādāts jau ilgstoši. 

Latvija ir starp Eiropas Savienības valstīm ar viszemāko ambulatoru zāļu kompensācijas līmeni, un daudzos gadījumos pieaugušajiem antibiotikas jāiegādājas par pilnu cenu. Vienlaikus pasaulē arvien biežāk runā par antibiotiku efektivitātes mazināšanos. To veicina gan nepabeigti ārstēšanās kursi, gan nepareiza antibiotiku lietošana.

Lai situāciju uzlabotu, starp Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu un Nacionālo veselības dienestu ir noslēgts līgums par pilotprojekta īstenošanu.

Tā laikā Stradiņa slimnīcas pacienti, kuri antibiotiku terapiju var turpināt mājās, zāles bez maksas saņems jau izrakstoties no slimnīcas, nedodoties uz aptieku. Ministrija cer, ka tas mazinās pacientu finansiālo slogu, samazinās risku pārtraukt ārstēšanos un uzlabos tās rezultātus.

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane skaidro, ka pilotprojekta ideja radusies pēc slimnīcu speciālistu ierosinājuma – nereti pacienti pēc izrakstīšanās nevar uzreiz iegādāties vajadzīgās antibiotikas vai saņemt recepti, tāpēc ārstēšana tiek pārtraukta. Feldmane uzsver, ka pilotprojekta laikā vērtēs, vai šāda pieeja pacientiem patiešām ir ieguvums un vai to nākotnē būtu vērts ieviest plašāk.

Revīzija: Ogres novadā konstatē sistemātiskas novirzes no pārvaldības kārtības un krāpšanas risku pazīmes iepirkumos.

Domnīca LaSER iepazīstinās ar jaunāko politikas pārskatu "Baltijas aizsardzības industrija. Vienoti mēs stāvam, sašķelti – krītam?".

Ukrainas parlaments premjerministra amatā apstiprināja 48 gadus veco Serhiju Korecki, kurš iepriekš bijis Ukrainas naftas un gāzes uzņēmumu "Naftogaz" un "Ukrnafta" vadītājs.

Juridiskais karš pret Baltijas valstīm ar mērķi veidot propagandas skatuvi un pierādīt, ka pat demokrātiskas valstis nespēj nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību – tā Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina komentē situāciju, ka Krievija plāno iesūdzēt Latviju un citas Baltijas valstis Starptautiskajā tiesā.

Pasaules kausā futbolā noskaidrotas finālistes - Spānija un Argentīna.

Ukrainai draud vēl viena smaga ziema. To šodien, 16. jūlijā, paziņoja Serhijs Koreckis, kuru parlaments - Augstākā Rada - apstiprināja premjerministra amatā. Koreckis uzsvēra, ka arī viņa vadītā ministru kabineta galvenā prioritāte būs stiprināt valsts aizsardzības spējas, lai pretotos Krievijas agresijai. Kamēr Augstākajā Radā notika balsojums, tikmēr galvaspilsētā Kijivā un citās Ukrainas pilsētās tūkstošiem cilvēku protestēja pret valsts prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu atbrīvot līdzšinējo aizsardzības ministru Mihailo Fedorovu. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā svētdienā negaidīti paziņoja par izmaiņām valdības sastāvā un par līdzšinējās premjerministres Jūlijas Sviridenko atlaišanu. Prezidents norādīja, ka viņam nav nekādu pretenziju pret Sviridenko, taču Zelenskis viņas nomaiņu pamatoja ar izmaiņām savā politiskajā stratēģijā.

Augstākā Rada aizvakar nobalsoja par Sviridenko atbrīvošanu no amatu, kurā viņa stājās pērn jūlijā. Līdz ar Sviridenko atbrīvošanu amatus zaudēja arī visi valdības ministri.

Serhijs Koreckis ir 48 gadus vecs. Viņš līdz šim nebija saistīts ar politiku. Koreckis kopš pagājušā gada vadīja Ukrainas lielāko naftas un gāzes uzņēmumu „Naftogaz”, bet iepriekš viņš vairākus gadus bija uzņēmuma „Ukrnafta” vadītājs.

Zelenkskis vakar oficiāli nominēja Korecki premjera krēslam. Viņš sacīja, ka Koreckis ir vislabāk sagatavotais kandidāts premjera amatam un tam, lai īstenotu prezidenta atjaunināto politisko stratēģiju.

Šodien Augstākajā Radā notika balsojums par Korecka apstiprināšanu amatā. Par viņa apstiprināšanu nobalsoja 289 Augstākās Radas deputāti; pret balsoja tikai viens.

Krāpšanas riski pašvaldības iepirkumos, necaurskatāma publisko līdzekļu pārvaldība un trūkumi pašvaldības naudas un mantas pārvaldībā. Tās ir tikai dažas no problēmām, ko Valsts kontrole konstatējusi revīzijā par Ogres novada pašvaldību. Par iespējamiem pārkāpumiem informētas arī tiesībsargājošās un citas uzraugošās iestādes. Pašvaldība lielāko daļu ieteikumu sola ieviest, taču daļai revidentu secinājumu nepiekrīt. Tikmēr opozīcija prasa atbildību, bet pašvaldību ministrs – skaidrojumus.

Valsts kontrole secinājusi, ka Ogres novada pašvaldībā publiskie līdzekļi ne vienmēr plānoti un izlietoti caurskatāmi. Lai gan iedzīvotāji kā prioritāti norādījuši ceļu sakārtošanu un uzņēmējdarbības attīstību, lielākais finansējuma pieaugums paredzēts kultūras infrastruktūrai, tostarp Ogres muzikālā teātra projektam. Turklāt gandrīz puse iecerēto projektu līdz šim nav īstenoti.

Revīzijā konstatēti arī trūkumi iepirkumos – nekvalitatīva dokumentācija, darbi uzticēti uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši iepirkumā, bet atsevišķos gadījumos saskatītas arī iespējamas krāpšanas riska pazīmes.

Tāpat revidenti konstatējuši nepietiekamu kontroli pār biedrībām piešķirtā finansējuma izlietojumu, interešu konflikta pazīmes, kā arī trūkumus pašvaldības aģentūru darbībā, atlīdzības izmaksā un parādu administrēšanā.

Valsts kontrole norāda, ka revīzijas laikā vairākkārt saskārusies ar grūtībām no Ogres novada pašvaldības saņemt pilnīgu informāciju un pieprasītos dokumentus.

--

Ogres novada pašvaldība revīzijai izraudzīta pēc Valsts kontroles risku izvērtējuma, ņemot vērā iepriekš saņemto informāciju no iedzīvotājiem, dažādām organizācijām un citiem avotiem, tostarp pašas Valsts kontroles pārbaudes. Šādas revīzijas nav neierastas un regulāri tiek veiktas arī citās pašvaldībās.

Deputāti komisijā atbalsta ieceri veidot īpašu fondu Latvijas austrumu teritorijas attīstībai; jālemj būs Saeimai.

Joprojām asas diskusijas par vēja parka ieceri Augšdaugavas novadā.

Lietuva un Polija brīdina par iespējamiem Krievijas provokāciju scenārijiem.

Modernas un drošas telpas, plašākas ārstniecības, aprūpes un diagnostikas iespējas – tas tiek solīts jaunā Plaušu veselības un infekcijas slimību korpusa pacientiem Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Ir sagatavoti priekšlikumi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iepirkumiem. Priekšlikumus izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija kopā ar IUB un Finanšu ministriju, atsaucoties uz premjera rezolūciju.

Lietuvas rīcībā ir izlūkdienestu informācija, kas liecina, ka Krievija varētu gatavoties provokāciju rīkošanai Baltijas reģionā. Par to intervijā ziņu aģentūrai BNS paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Lietuvas valsts galvas teiktais izskanēja laikā, kad Polija brīdinājusi, ka Krievija varētu plānot tā dēvēto „viltus karoga” operāciju.

Šodien, 15. jūlijā, publiskotajā intervijā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda faktiski apstiprināja iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu plānot ierobežota mēroga uzbrukumus Baltijas reģiona infrastruktūras objektiem, izmantojot gan konvencionālus ieročus, gan citus līdzekļus. Vienlaikus Nausēda atzīmēja, ka pašlaik nav informācijas par to, kad un kur šādi uzbrukumi varētu tikt īstenoti.

Pēc Nausēdas teiktā, ņemot vērā šo apdraudējumu, Lietuva pēdējā laikā ir būtiski pastiprinājusi kritiskās transporta un enerģētikas infrastruktūras objektu aizsardzību. Lietuvas prezidents uzsvēra, ka atbildīgās iestādes gatavojas plašam iespējamo uzbrukumu spektram, kuru mērķis varētu būt šo objektu darbības traucēšana.

Intervijā Nausēda neapgalvoja, ka Krievijas iespējamie uzbrukumi varētu būt vērsti tieši pret Lietuvu. Iepriekš Polija informēja par Rietumu drošības iestāžu bažām saistībā ar pieaugošo Krievijas provokāciju risku NATO austrumu flangā. Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis vakar apstiprinājis oficiālos Varšavas brīdinājumus. Pēc viņa teiktā, Krievija varētu gatavot tā dēvēto "viltus karoga" operāciju scenāriju, kurā tiktu izmantoti Ukrainas bezpilota lidaparāti.

Finanšu ministrijas revīzijā konstatētie pārkāpumi izraisa domstarpības starp ministrijām un biedrību.

Centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, nav būtiski mainījušies. Vidusskolā arī šogad nedaudz zemāks rezultāts bijis matemātikas eksāmenā.

Latvijas Sabiedriskā medija valde un darbinieki vienojušies saglabāt „Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzijas” zīmolvārdus – bet ne logotipus vai fontus.

Tramps: ASV pārņems Hormuza šaurumu savā kontrolē, iekasēs 20 % nodevu par kravu tranzītu.

Pasaules kausā futbolā šovakar pirmais pusfināls – Francija pret Spāniju.

Latvijas sabiedriskā medija valde un darbinieki vienojušies saglabāt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmolvārdus – nevis logotipus vai fontus. Valde apsolījusi tos nemainīt, savukārt darbinieki piekrituši līdz Saeimas vēlēšanām neuzstāt uz zīmolvārdu nostiprināšanu likumā. Bet attiecīgu likumprojektu SEPLP plāno iesniegt jau nākamā Saeimas sasaukuma izskatīšanai.

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbinieki spējuši vienoties ar Latvijas sabiedriskā medija valdi par to, ka „Latvijas Radio” un „Latvijas Televīzijas” zīmolvārdi tiks saglabāti arī nākotnē. Tas neattiecas uz logotipiem vai fontiem, bet uz pašiem nosaukumiem. Šādu solījumu bija devusi arī iepriekšēja LSM valde, uzsver LTV žurnālists Dāvids Freidenfelds, kas komisijas sēdē pārstāvēja darbinieku intereses.

Uzņēmums "Latvijas valsts meži" iegādājies zemi 5800 hektāru platībā, no kuriem 4800 hektāru ir mežs Ludzas novada Pasienes pagastā.

Brīvdienās trīs traģiskos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši seši cilvēki. Tāpat nedēļas nogalēs uz Latvijas autoceļiem regulāri tiek pieķerti dzērājšoferi.

Jānis Dombrava ir lauzis iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls".

Valsts policijas koledža šogad atzīmē divas jubilejas - 35 gadus kopš Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta Mācību centra izveides un 20 gadus kopš Valsts policijas koledžas dibināšanas kā policijas pakļautībā esošas izglītības iestādes.

Vakardienas spēcīgais negaiss un vēja brāzmas valsts dienvidaustrumu daļā radījušas nopietnus postījumus tieši Rēzeknes apkārtnē.

Vispirms ir jārūpējas par mūsu pašu pilsoņiem, nevis trešo valstu pilsoņiem. Tā savus nesenos lēmumus – atsaukt projektu par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu un lauzt sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" – skaidro iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Ministrs uzskata, ka valstij jāmaina līdzšinējā pieeja migrācijas politikā. Tikmēr viena no memorandu zaudējušajām biedrībām pārmetumus noraida, bet eksperti brīdina, ka šādi lēmumi var radīt bažas par valsts attieksmi pret pilsonisko sabiedrību un demokrātijas principiem. 

Lēmumu lauzt iepriekšējo iekšlietu ministru noslēgtos sadarbības memorandus ar biedrībām "Gribu palīdzēt bēgļiem" un "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" iekšlietu ministrs Jānis Dombrava pamato ar Iekšlietu ministrijas un Eiropas Savienības finansēto projektu izvērtēšanu.

Viņš apgalvo, ka vienā no izlases kārtā pārbaudītajiem projektiem Finanšu ministrija konstatējusi būtiskus pārkāpumus un secinājusi, ka piešķirtais finansējums varētu būt jāatmaksā pilnā apmērā. Vienlaikus ministrs norāda, ka tiek vērtēti arī citi projekti, kuros, viņaprāt, saskatāmas aizdomīgas aktivitātes un atsevišķos gadījumos varētu būt nepieciešama tiesībsargājošo iestāžu iesaiste. Kā piemēru viņš min projektus, kuros par integrācijas pasākumiem uzdotas tādas aktivitātes kā cilvēku vešana uz cirku.

Dombrava arī uzsver, ka organizācijām, kuras saņem Eiropas Savienības finansējumu, jāatbilst nevainojamas reputācijas un nacionālās drošības prasībām, taču vienai no organizācijām pirmajā instancē ir notiesājošs spriedums, kas, viņaprāt, izslēdz iespēju pretendēt uz šādu finansējumu.

Sižeta tapšanas laikā no biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” Latvijas Radio atbildi nesaņēma.

Savukārt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte uzskata, ka starp organizāciju un Iekšlietu ministriju izveidojies nopietns pārpratums. Viņas ieskatā ministra publiskie pārmetumi neatspoguļo biedrības faktisko darbu un daļa no izskanējušās informācijas nemaz neattiecas uz organizāciju.