Pēcpusdiena

Eiropas Savienības valstu līderi Briselē turpina diskutēt par to, kādam būtu jāizskatās nākamajam bloka daudzgadu budžetam, kas būs spēkā no 2028. līdz 2034. gadam.

Saeimas komisija kritizē LSM zīmola maiņu; aicina jautājumu kvalitatīvi pārrunāt uzņēmumā.

Gatavojoties Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra pārbūvei, noslēdzies nozīmīgs posms – uz līdzās esošo stacionāru “Gaiļezers” pārcelta pēdējā no onkoloģijas centra nodaļām – Hematoloģijas nodaļa.

Līdzdalības budžeta darbību Latvijā pētnieki vērtē neviennozīmīgi.

Augšdaugavas un Krāslavas novadu pašvaldības pieprasījušas Valsts meža dienestam piešķirt medību atļaujas divu vilku nomedīšanai.

Doma laukumā norisinās tradicionālais Zāļu tirgus.

Ministru prezidents varēs bez konkursa izraudzīties Valsts kancelejas direktoru. Tā šodien, pagaidām vēl ne gala lasījumā, grozot Civildienesta likumu, lēmusi Saeima.

Plašu rezonansi sabiedrībā raisījusi ziņa par Latvijas Sabiedriskā medija zīmolu maiņu.

Jauna sistēma uzņemšanai Rīgas vidusskolās atvieglošot pieteikšanos un vietu sadali.

Situācija Ukrainā un Eiropas Savienības daudzgadu budžets – tie ir divi svarīgākie temati Eiropas Savienības valstu līderu samitā šovakar un rīt Briselē.

Kā risināt neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu kārtējā sastrēguma problēmu pie Stradiņa slimnīcas – par to pēc dienesta celtās trauksmes sākušas spriest iesaistītās puses.

Sākusies desmitā Latvijas Jaunatnes olimpiāde.

Gatavošanās 15. Saeimas vēlēšanāsm rit pēc grafika, vienlaikus saglabājas atsevišķi riski un uzmanības centrā ir arī vēlēšanu drošība, gatavība iespējamām krīzes situācijām un sabiedrības informēšana.

Visaktīvāk pret militārajiem riskiem savu īpašumu vēlas apdrošināt lauksaimnieki.

Krīze Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā daļēji ir atrisināta – lielākajai daļai tirgotāju ierādītas jaunas tirdzniecības vietas.

3x3 sieviešu basketbola izlase turpina Eiropas kausa kvalifikāciju Rumānijā.

Rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās varēs nobalsot jebkurā vietā Latvijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. To šodien, 17. jūnijā, atbildīgajā Saeimas komisijā vēlreiz apliecināja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Problēmas ar vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādi gatavošanās procesā līdz šim radījušas vislielākās problēmas. Tagad atbildīgās apgalvo, ka darbi norit atbilstoši grafikam, taču vienlaikus atsevišķi riski saglabājoties.

Lai mazinātu riskus un stiprinātu uzticēšanos vēlēšanu procesam, valdība aprīļa beigās vēlēšanu sistēmu izstrādi šogad izņēmuma kārtā nodeva valsts kapitālsabiedrībām – "Latvijas Mobilajam telefonam", "Tet" un "Latvijas Valsts mežiem".

Kopš darbu pārņemšanas visi būtiskie termiņi ir ievēroti un atsevišķi darbi pabeigti pat agrāk nekā sākotnēji plānots. To šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē uzsvēra Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis.

Vienlaikus viņš atzina, ka saglabājas atsevišķi riski – sarežģītāka, nekā sākotnēji plānots, izrādījusies daļa Vēlēšanu informācijas sistēmas papildinājumu izstrādes , kandidātu sarakstu iesniegšanas laikā iespējami atsevišķi sistēmas darbības traucējumi, bet referendumu funkcionalitātes attīstība var radīt integrācijas un drošības riskus. Pusvācietis norādīja, ka visi šie riski tiek pārvaldīti ar pastiprinātu uzraudzību un papildu testēšanu, tāpēc šobrīd bažām pamata neesot.

Ģeopolitiskā spriedze un karš Tuvajos Austrumos turpina mest ēnu pār pasaules ekonomiku. Latvijas Banka jaunākajās Latvijas un eirozonas ekonomikas prognozēs secina, ka ekonomikas izaugsme eirozonā un Latvijā būs lēnāka, bet inflācija – nedaudz augstāka nekā iepriekš gaidīts. Vienlaikus centrālā banka uzsver, ka situācija nav salīdzināma ar 2022. gada enerģētikas krīzi, taču nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. 

Lai gan pēdējos mēnešos būtiski pieaugušas naftas cenas, dabasgāzes cenas joprojām ir vairākas reizes zemākas nekā 2022. gadā. Arī pārtikas cenu kāpums vairs nav tik straujš, tāpēc pašlaik nav pamata gaidīt tik lielu inflācijas lēcienu, kāds piedzīvots pirms četriem gadiem. Tā vērtē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Pēc viņa teiktā, lielākais izaicinājums šobrīd ir augstā ģeopolitiskā nenoteiktība. Tās dēļ arī Eiropas Centrālā banka lēmumus par procentu likmēm pieņem katrā sēdē atsevišķi, izvērtējot jaunākos ekonomikas datus un situācijas attīstību.

Latvijas Banka prognozē, ka eirozonā inflācija tuvākajā laikā īslaicīgi pieaugs, bet vēlāk pakāpeniski atgriezīsies pie 2 % mērķa. Vienlaikus ekonomikas izaugsme būs lēnāka, nekā prognozēts iepriekš. Augstākās energoresursu cenas pagaidām vēl nav izraisījušas plašu cenu un algu kāpumu, jo uzņēmumi daļu izmaksu pieauguma sedz paši, nevis pilnībā pārceļ uz patērētājiem.

Tomēr Mārtiņš Kazāks brīdina, ka riski joprojām ir augsti.

Latvijas Banka jaunākajās Latvijas un eirozonas ekonomikas prognozēs secina, ka ekonomikas izaugsme eirozonā un Latvijā būs lēnāka, bet inflācija – nedaudz augstāka nekā iepriekš gaidīts.

Pagarinās samazināto akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai līdz gada beigām.

Vetārstu un lauksaimnieku organizācijas aicina apturēt grozījumus ar kuriem iecerēts noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne.

Laikā no 3. līdz 6. klasei Latvijas skolēnu vidējais zināšanu līmenis strauji krītas rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā, bet uzlabojas tekstpratībā.

Kulbergs par “airBaltic” biznesa plānu: Diezgan konkrēts, precīzs un varētu būt iespējams.

Eiropas Savienība šodien gatavojas spert nozīmīgu soli Ukrainas un Moldovas iestāšanās procesā. Šovakar Luksemburgā tiks atvērta pirmā iestāšanās sarunu sadaļa ar abām valstīm.

Pērn Latvijā samazinājās gan patērētāju parādu portfeļa kopsumma, gan arī parādu lietu skaits ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē.

NMPD direktore: Ilgie neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto sastrēgumi pie Stradiņa slimnīcas vairs turpināties nevar. Citādi mēs apdraudam pacientiem iespēju tikt pie neatliekamās palīdzības.

Pēdējo 25 gadu laikā dzīves līmenis Latvijā ir pietuvinājies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidējam rādītājam, taču joprojām pastāv strukturālas problēmas, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajā Ekonomikas pārskatā par Latviju.

Organizācija norāda, ka izaugsmi veicinātu valsts finanšu un administratīvās kapacitātes uzlabošana, veselības rezultātu stiprināšana un ātrāka zaļā pārkārtošanās.

OECD: Valsts pārvaldes un veselības aprūpes rezultātu uzlabošana veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā.

To, kā ministriem veicas ar trīs prioritāro darbu izpildi, vērtēs ne tikai valdības pilnvaru beigās, bet vismaz reizi mēnesī.

Ukraina paredz papildu līdzekļus aizsardzībai.

Populārāka kontrabandas prece Latvijā joprojām ir cigaretes, savukārt legālo cigarešu tirgū arvien vairāk iespiežas viltojumi un nezināmas izcelsmes bezdūmu nikotīna izstrādājumi.

Ministri spriež par priekšlikumiem dronu raisītā kaitējuma kompensēšanas mehānismam.

Ukrainā ražotā raķete „Flamingo” veikusi sekmīgu uzbrukumu Krievijas militārajai rūpnīcai Čeboksaros. Šis ir sākums ukraiņu vietējā ražojuma raķešu plašākai pielietošanai. 

Eiropas Savienībā stājas spēkā migrācijas pakts, bet daudzas valstis vēl nav ieviesušas prasības vietējos likumos.

Būvniecības valsts kontroles birojs, izvērtējot Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona tehnisko stāvokli un būves drošumu, ir nolēmis no aizliegt paviljona turpmāku ekspluatāciju.

Stingrāka migrācijas kontrole, plašāka trešo valstu pilsoņu uzraudzība un jaunas prasības integrācijai. Šobrīd Saeima galīgajā lasījumā lemj par jaunu Imigrācijas likumu.