Pēcpusdiena

Zāļu rezerves, kas domātas kritiskajām situācijām, slimnīcās šobrīd ir sagatavotas tikai daļēji, vēsta NMPD pārstāvji. Turpinās iepirkumi, bet paralēli tam Latvijā izveidots arī saraksts no vairāk nekā 200 zālēm, kuras ir visvairāk nepieciešamas katastrofu vai citu apdraudējumu gadījumā. Toties to iepirkumam nav noteikts finansējuma avots, kas liedz iegādāties tās jau no nākama gada. Līdz ar to atbildīga Saeimas komisija nolēma vērsties pie premjeres Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības", lai šī un citas saistītas problēmas tiktu atrisinātas. 

Zāļu rezerves ir daļa no Valsts katastrofu medicīnas noteikumiem, bet paši šie noteikumi ir novecojuši, jo neiekļauj aktuālāko drošības risku - militāro apdraudējumu, par kuru runā gan Latvijā, gan arī Eiropā. Par veselības aprūpes darbību katastrofu gadījumā ir atbildīgs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Dienesta vadītāja Liene Cipule saka, ka darbs pie jaunā teorētiska ietvara notiek, arī Ukrainas pieredze palīdz saprast, kā darboties un ko attīstīt, bet tomēr militāra apdraudējuma definīcijas trūkums apgrūtina sagatavošanas procesu. Bet Cipule stāsta, ka darbs pie zāļu rezervju veidošanas notiek. Tās tiek veidotas visās slimnīcās. Bet tiek veidotas arī papildus rezerves, gadījumam, ja slimnīcās tās pietrūkst, stāsta Cipule.

Kā nodrošināt vienotāku atbildi uz alianses gaisa telpas pārkāpumiem - to lemj NATO valstu aizsardzības ministri.

“Latvija ies Eiropas vai Turcijas ceļu?” Saeimas komisijā turpinās diskusijas par iespējamu izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atņēmis valsts pilsonību Odesas mēram Hennadijam Truhanovam. Tas praktiski nozīmē arī vēlētā Odesas mēra atcelšanu no amata. 

Zāļu rezerves slimnīcās, kas domātas kritiskajām situācijām, šobrīd ir sagatavotas tikai daļēji, vēsta NMPD pārstāvji.

Latviešu valodas nostiprināšanā vēl daudz darāmā, to atzina deputāti un eksperti, kuri Saeimā apsprieda ziņojumu par valsts valodas situāciju un iecerēm tās attīstīšanai un stiprināšanai.

Valdība akceptē valsts nākamā gada budžetu ar deficītu 3,3% no IKP.

Valdība atbalsta izmaiņas Dabas resursu nodokļa likmēs, kas paredz jaunu nodokli neapstrādātai koksnei un lielāku nodokli kūdras nozarei.

Neskatoties uz panākto vienošanos, kas ļauj NATO valstīm iegādāties Ukrainas vajadzībām ieročus no ASV rezervēm, kopējais militārais atbalsts Ukrainai vasaras izskaņā piedzīvojis strauju kritumu.

No 17. oktobra dzelzceļa līnijā Rīga-Tukums gaidāmas būtiskas izmaiņas pasažieriem.

Latvijas vīriešu futbola izlase šovakar Daugavas stadionā aizvadīs Pasaules kausa kvalifikācijas maču, pretiniekos - šī sporta veida izgudrotāju mantinieki Anglijas futbola izlase.

Masu demonstrācija, slēgtas lidostas un traucēta sabiedriskā transporta satiksme – tā ir daļa no 14. oktobra nacionālā streika Beļģijā.

Ministru kabinets sēdē 14. oktobrī akceptēja valsts 2026. gada budžeta projektu, kura prioritātes ir drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība. Nākamā gada budžetā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā, kas būs attiecīgi par 6,2 % un 4,7 % vairāk nekā šogad. Budžeta deficīts tiek lēsts 3,3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Galvenās budžeta prioritātes – drošība, izglītība un atbalsts ģimenēm ar bērniem. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti gandrīz 694 miljoni eiro – aizsardzībai un drošībai paredzēti nedaudz virs 448 miljoniem eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam paredzēti teju 95 miljoni eiro, 45 miljoni eiro paredzēti izglītībai, bet vēl nedaudz vairāk nekā 105 miljoni eiro novirzīti citiem pasākumiem.

Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus. Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro.

Nākamā gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16 miljardu eiro, bet izdevumi – gandrīz 18 miljardi, ar deficītu 3,3 % no iekšzemes kopprodukta. Bet ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,1% apmērā.

Šogad NATO valstis izvirzīja mērķi drošībā ieguldīt 5 % no IKP. Aizsardzības un iekšējās drošības pasākumu īstenošanai paredzētais finansējums ļaus aizsardzības izdevumiem nākamajā gadā sasniegt 4,9 % no IKP, 2027. gadā – 5 %, bet 2028. gadā – 4,9 % no IKP.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) uzsver, ka nākamā gada valsts budžeta veidošana notikusi sarežģītā ekonomiskā un ģeopolitiskā situācijā, līdzsvarojot drošības vajadzības ar fiskālo disciplīnu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Jau rīt, 15. oktobrī, finanšu ministrs budžeta portfeli nesīs uz Saeimu.

Valdība atbalstījusi Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju reformu no 2027. gada 1. janvāra, virzot to skatīšanai Saeimā.

Palestīniešu teroristiskais grupējums "Hamās" atbrīvojis visus tā gūstā esošos izraēliešu ķīlniekus un atdevis viņus Izraēlai.

Turpinoties Krievijas uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes infrastuktūrai, Eiropas Savienība piešķirs Ukrainai papildus finansējumu ziemas pārlaišanai, Kijivā pavēstīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

Lai gan valsts valodas prasmes minimālajā līmenī nav apliecinājuši pusotrs tūkstotis Krievijas pilsoņu, izraidīšanas procedūru no valsts sāk tikai pret 841 personu.

Latvijas kamaniņu sporta izlase šonedēļ uzsāk treniņus savā māju trasē Siguldā.

Karš Gazas joslā ir beidzies. To šodien, 13. oktobrī, uzrunājot Izraēlas parlamentu Knesetu, paziņoja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps. Viņa vizīte ebreju valstī notika vienlaicīgi ar 20 izraēliešu ķīlnieku atbrīvošanu no teroristu grupējuma „Hamās” gūsta. Trampam tuvākajās stundās ir jāierodas Ēģiptē, kur viņš tiksies ar citu valstu līderiem, lai apspriestu ilgstoša miera nodibināšanu Gazas joslā un karā nopostītās teritorijas atjaunošanu.

„Hamās” šorīt atbrīvoja pēdējos 2023. gada 7. oktobra slaktiņā izdzīvojušos izraēliešus. Tas notika divos piegājienos. Vispirms atbrīvoja septiņus izraēliešu, bet pēc tam vēl 13. Ķīlniekus Gazas joslā nodeva Starptautiskā Sarkanā Krusta darbiniekiem, kas atbrīvotos izraēliešus nogādāja līdz Gazas un Izraēlas robežai. Pēc tam atbrīvotos cilvēkus ar helikopteriem nogādāja uz vairākām Izraēlas slimnīcām, kur viņiem veiks padziļinātas veselības pārbaudes un sāksies rehabilitācija.

Tūkstošiem cilvēku šodien bija sapulcējušies tā dēvētajā „Ķīlnieku laukumā” Telavivā, lai sekotu līdzi jaunākai informācijai par gūstekņu atbrīvošanu. Tur skanēja dziesmas, cilvēki dejoja un raudāja prieka asaras, jo beidzot dzimtenē ir atgriezušies visi dzīvie gūstekņi.

Diemžēl vēl 28 ķīlnieki nevarēja piedzīvot šo dienu, jo viņi mira gūstā. Saskaņā ar pagājušajā nedēļā noslēgto vienošanos „Hamās” ir jāatdod Izraēlai arī mirušo gūstekņu mirstīgās atliekas. Paredzēts, ka šodien „Hamās” Izraēlai atdos tikai četru cilvēku mirstīgās atliekas.

Pēc tam, kad „Hamās” atbrīvoja visus izdzīvojušos gūstekņus, Izraēla no saviem cietumiem atbrīvoja 1968 palestīniešu ieslodzītos, kuru vidū bija arī uz mūžu notiesātie.

Laikā, kad notika ķīlnieku un ieslodzīto apmaiņa, Izraēlā piezemējās ASV prezidents Donalds Tramps, kurš ieradās ebreju valstī, lai teiktu uzrunu tās parlamentā.

Nobela Miera prēmija šogad piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Marijai Korinai Mačado.

Neapmierināti ar haotisko un netaisnīgo vadības stilu, gada laikā no darba Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā aizgājuši vismaz 20 skolotāji.

Rēzeknē plāno likvidēt Izglītības pārvaldi un no amata atlaist Sociālā dienesta vadītāju.

Saeimas spīkere Daiga Mieriņa: Alternatīva Stambulas konvencijai nedod vietu ideoloģiskām interpretācijām.

Latvijas Olimpiskās komiteja sasauks tās izpildkomitejas ārkārtas sēdi, lai ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem runās par nākamā gada valsts budžetā paredzēto naudas apjomu sportam.

Izvērtējot simtiem kandidātu, par Nobela Miera prēmijas ieguvēju šogad kļuva Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado. Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā norādīts, ka prēmija tika piešķirta "sievietei, kas uztur demokrātijas liesmu pieaugošā tumsā". Venecuēlas opozīcijas līderei kļūstot par prēmijas laureātu, viņa paziņoja, ka tas ir visas Venecuēlas demokrātiskās kustības nopelns.

Šogad Nobela Miera prēmijai bija izvirzīti 338 kandidāti, tai skaitā 244 fiziskas personas un 94 organizācijas. Pērn prēmijai izvirzīto skaits bija mazāks - 286 kandidāti, bet rekorddaudz pieteikumu - 376 - tika saņemti 2016.gadā.

Runājot par Mariju Korinu Mačado, jāmin, ka Norvēģijas Nobela komitejas paziņojumā norādīts, ka prēmija Venecuēlas opozīcijas līderei tika piešķirta par "viņas nenogurstošo darbu, aizstāvot Venecuēlas tautas demokrātiskās tiesības, un viņas cīņu par taisnīgu un mierīgu pāreju no diktatūras uz demokrātiju".

Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Jērgens Vatne Frīdness, paziņojot par balvas piešķiršanu Mačado, atzīmēja, ka viņa ir kļuvusi par vienu no spilgtākajiem civilās drosmes simboliem mūsdienu Latīņamerikā.

--

Sazināmies ar Māru Hrgetiču, kura 45 gadus dzīvojusi Venecuēlā. Tagad pārcēlusies uz Horvātiju, bet viņas uzņēmums arvien ir saistīts ar Venecuēlu. Vaicājam, vai ziņa, ka Marijai Korinai Mačado pieškirta šī balva, dod cerības, ka situācija Venecuēlā varētu mainīties?

Sākta dienesta pārbaude Informēs par attīstības projekta īstenošanu Skanstes apkaimē Rīgā. 

Nacionālās apvienības, Zaļo un zemnieku savienības un "Apvienotā saraksta" deputāti parakstījuši un Saeimā iesnieguši Stambulas konvekcijas alternatīvu.

Latvijā un kopumā Eiropas Savienības austrumu daļā vajag ātri stiprināt aizsardzības spējas un jāizveido, tā sauktā, dronu siena. Tā uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds no „Progresīvajiem” un Eiropas Savienības aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.

Latvijā reģistrēti šajā sezonā pirmie gripas slimnieki.

"Ryanair" ziemas sezonā no Rīgas atcels lidojumus uz septiņiem galamērķiem.

3,5 miljoni dolāru par krimināllietas izbeigšanu. Saistībā ar šādām aizdomām Ukrainas korupcijas apkarotāji veikuši procesuālās darbības pie kāda Ukrainas ģenerālprokuratūras prokurora un advokāta.

Saeimas Ārlietu komisijā sāka vērtēt ieceri par izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas.

Pie Saeimas jau otro reizi protestē pret izstāšanos no Stambulas konvencijas.

Valsts prezidents: Ja esošā valdība nevar strādāt, iespējams, jādod vieta kādam citam.

Pašvaldību vēlēšanās pievīlusī balsošanas sistēma pēc uzlabojumiem būs izmantojama Saeimas vēlēšanās.

Saeimas komisija atbalsta stingrākas prasības pašgājēju velosipēdiem

Ekonomikas ministrija kā otrs lielākais "Rīgas siltuma" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par visas uzņēmuma padomes atsaukšanu.

Turpinoties Krievijas intensīviem uzbrukumiem Ukrainas energoapgādes sistēmai, pieaug bažas par Ukrainas spēju nodrošināt iedzīvotājiem elektrību, siltumu un gāzi ziemas mēnešos.