Pieturzīmes

Kā saprotami un iedarbīgi runāt par sociālajiem medijiem latviešu valodā? Kā rakstīt vienkārši? Kādas ir visbiežākās satura autoru kļūdas? Kā veidot iedarbīgus virsrakstus? Kā mazināt liekvārdību? Kā veidot atmiņā paliekošus stāstus? 

Tiešraidē ar Diānu Straumi runājam par sociālo mediju terminu atveidi latviešu valodā, iedarbīgu tekstu rakstīšanu, bieži pieļautām kļūdām, tekstu veidošanas ieteikumiem, kā arī daudz ko citu. 

Diāna Straume ir instagrama profila @soctikli.lv autore. 

Raidījuma piezīmes:

[00:00] Iepazīšanās

[05:11] Kā saprotami un iedarbīgi runāt par sociālajiem medijiem latviešu valodā

[08:43] Par sociālo mediju vārdnīcu 

[11:54] Sociālo mediju tekstu rakstīšanas ieteikumi

[18:02] Raidieraksti, kuri noderēs, ja vēlies dzirdēt labu latviešu valodu

[20:46] Kā rakstīt vienkārši un tā, lai visi saprot

[28:23] Kļūdas, kuras bieži pieļauj satura autori

[34:43] Iedarbīga jautājumu formulēšana dažādiem tekstiem un formātiem

[44:20] Kā veidot aicinājumu rīkoties

[46:19] Liekvārdības mazināšana

[51:03] Ieteikumi virsrakstu veidošanā

[57:40] Mākslīgā intelekta radīti teksti

[1:01:25] Atmiņā paliekošu stāstu radīšana

[1:05:49] Grāmatu ieteikumi un mācību iespējas

Noderīgas saites:

https://www.instagram.com/soctikli.lv/?hl=en – Soctikli.lv instagrama profils

https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” instagrama profils

https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon”

https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee”

https://www.pieturzimes.lv/ – izpēti mācību piedāvājumu organizācijām

https://www.pieturzimes.lv/ – piesakies valodas konsultācijai

https://www.pieturzimes.lv/bezmaksas-vertigie-resursi/ – lejupielādē bezmaksas materiālus, lai uzlabotu valodas zināšanas

Cik valodās tulko Eiropas Savienības tekstus? Kā kļūt par Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta tulkotāju? Kā tulkošanas darbs Luksemburgā atšķiras no darba Latvijā? Vai Eiropas Savienības tekstu tulkošana ir radoša? Kurus rīkus un tehnoloģijas izmanto Eiropas Komisijas tulkotāji?

Raidījumā ar Elizabeti Pičukāni runājam par darbu Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorātā, viņas pienākumiem Latvijā, daudzvalodību Eiropā, tulkošanas darba izaicinājumiem un noderīgiem rīkiem.

Elizabete Pičukāne ir Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāve Latvijā un tulkotāja.

Raidījuma piezīmes:

[02:10] Kad un kā Elizabete sāka tulkot?

[03:16] Kas tulkošanā ir aizraujošs?

[04:28] Kā pieteikties darbā Eiropas Komisijas (EK) Tulkošanas ģenerāldirektorātā.

[07:00] Tulkošana dažādās Eiropas Savienības iestādēs.

[08:53] Eiropas tekstu tulkošanā iesaistītie speciālisti.

[11:46] Cik valodās tulko Eiropas Savienības tekstus?

[12:52] Cik tulkotāju ir EK Tulkošanas ģenerāldirektorātā?

[13:14] Prakses iespējas EK Tulkošanas ģenerāldirektorātā.

[16:10] Kā Elizabete darbs Luksemburgā atšķiras no darba Latvijas pārstāvniecībā?

[18:15] Jauno tulkotāju konkurss “Juvenes Translatores”.

[19:02] Seminārs “Tulkojam Eiropu. Rediģēšanas izaicinājumi”.

[22:43] Vai Eiropas Savienības tekstu tulkošana ir radoša?

[28:00] Rīki, kurus izmanto tulkošanai EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta speciālisti un kas var noderēt ikvienam.

[33:10] Rīki, kas ir pieejami tikai Eiropas Savienības iestāžu tulkotājiem.

[34:48] Kļūdu labošana Eiropas Savienības tiesību aktos.

[39:13] Kā Elizabete ikdienā papildina savas valodas zināšanas?

[42:00] Iekļaujošā valoda Eiropas Savienības tekstos un to tulkojumos.

Noderīgas saites:

https://bit.ly/3s1sop5 – Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā tīmekļvietne

https://bit.ly/3CKfxMC – “Tulkojam Eiropu” Tvitera konts

https://bit.ly/2QgxARV – Eiropas Komisijas tulkošanas konkursa “Juvenes Translatores” tīmekļvietne.

https://bit.ly/3MU752p – Pieteikšanās anketa semināram "Tulkojam Eiropu” https://bit.ly/3Tba7l0 – “Blue Book traineeship” tīmekļvietne

https://bit.ly/2S97osr – “eTranslation” mašīntulks

https://bit.ly/3s1f2Jp –  terminu datubāze “IATE”

https://bit.ly/2LpRgzx – tiesību aktu paralēlteksti “EUR-lex”

https://bit.ly/3EV5jMt – terminu meklētājs “Magic Search”

https://bit.ly/3MDcv1x – Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmata

https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils

https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon”

https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee”

https://anchor.fm/pieturzimes/message – nosūti “Pieturzīmēm” audioziņojumu

https://bit.ly/3S4mD4x – piesakies valodas konsultācijai

Seko jaunumiem “Pieturzīmju” instagrama profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā!

“Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas.

Kā bērnībā piedzīvotais ietekmē valodas izjūtu? Kas jāņem vērā, ja ģimenē runā vairākās valodās? Vai uzruna “Jūs” ierobežo? Kā top intervijas “Cilvēkjaudā” un cik veidos tiek uzdoti jautājumi, lai saņemtu atbildi, kas ir vērtīga arī citiem? Vai par akcentu jākautrējas?

Raidījumā ar Lauru Dennleri (Laura Dennler) runājam par valodas nozīmi Lauras dzīvē, daudzvalodību ģimenē un Šveicē, raidieraksta “Cilvēkjauda” jauno sezonu un gatavošanos intervijām, kā arī par cieņpilnas saziņas nozīmi.

Laura Dennlere ir raidieraksta “Cilvēkjauda” vadītāja, cilvēka jaudas trenere un izaugsmes platformas “Ugunsskola” izveidotāja.

Raidījuma piezīmes:

[01:39] Lauras attiecības ar latviešu valodu.

[11:55] Daudzvalodība Lauras ģimenē un Šveicē.

[16:48] Lauras ieteikumi ģimenēm, kurās bērni un vecāki runā vairākās valodās.

[31:58] Sterila un nesterila saziņa.

[32:56] Kāds ir valodas uzdevums?

[34:18] Lauras pārdomas par valodu, lasot Juvāla Noasa Harari grāmatu “Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture”.

[38:12] Kā radās raidieraksts “Cilvēkjauda”?

[41:50] Latviešu valoda raidierakstā ”Cilvēkjauda”.

[43:20] Kā iesaistīties "Cilvēkjaudas" satura tulkošanā?

[48:05] Kā Laura gatavojas “Cilvēkjaudas” sarunām?

[01:05:51] Kā Laura uzrunā “Cilvēkjaudas” sarunbiedrus – uz “Tu” vai “Jūs”?

[01:15:10] Kas gaidāms jaunajā “Cilvēkjaudas” sezonā?

[01:22:17] Vai par akcentu jākautrējas?

Grāmatas:

Harari  J. N. Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture. 2011.

Noderīgas saites:

https://www.instagram.com/ugunsskola  – Lauras instagrama profils

https://ugunsskola.lv/jaunumi/  – raidieraksts "Cilvēkjauda"

https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils

https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon”

https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee”

https://anchor.fm/pieturzimes/message – nosūti “Pieturzīmēm” audioziņojumu

https://www.pieturzimes.lv/ – piesakies valodas konsultācijai

Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” instagrama profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā!

“Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas.

Vai čehu studentiem ir viegli apgūt latviešu valodu? Ko čehi zina par latviešu literatūru un kultūru? Kāpēc Šveiks Latvijā ir populārāks nekā Čehijā? Ko nozīmē tulkot Vāclavam Havelam? Un kā dziesma “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” maina visu dzīvi?

Raidījumā ar baltistu un tulkotāju Pavelu Štollu (Pavel Štoll) runājam par Pavela izaicinājumiem latviešu valodas apguvē, tulkošanas pieredzi un atdzejojumiem, kā arī par iespēju studēt Baltistikas studijas Čehijā, apgūstot lietuviešu un latviešu valodu.

Pavels Štolls ir aktīvākais latviešu literatūras tulkotājs, atdzejotājs un popularizētājs Čehijā, čehu un latviešu literāro sakaru vēstures pētnieks, Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātes Baltistikas nodaļas vadītājs, lietuviešu un latviešu valodas un kultūras pasniedzējs, Triju zvaigžņu ordeņa IV pakāpes kavalieris, kā arī Čehijas – Latvijas biedrības vadītājs.

Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja, uzņēmēja un lektore.

Raidījuma piezīmes:

[04:11] Stāsts par Pavela pirmo tikšanos ar latviešiem.

[06:15] Pavela darbs Latvijas vēstniecībā Čehijā.

[09:00] Kā Pavels mācījās latviešu valodu?

[10:47] Kas bija visgrūtākais, mācoties latviešu valodu?

[14:24] No studenta par pasniedzēju – darbs Kārļa Universitātē Prāgā.

[16:50] Aigas un Pavela iepazīšanās un sadarbība.

[18:48] Baltistikas studijas Kārļa Universitātē Prāgā un Masarika Universitātē Brno.

[26:26] Neparastais Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” tulkojums čehu valodā.

[28:46] Pavela tulkojumi un atdzejojumi.

[30:14] Dzejoļu lasījumi latviešu un čehu valodā.

[34:10] Tulkošanas vēstniecībā un oficiālajās vizītēs, sadarbība ar prezidentu Vāclavu Havelu.

[42:55] Šveiks latviešu kultūrā un literatūrā.

[46:45] Pavela vietas un lietas Latvijā.

[48:55] Aktuālais Latvijas-Čehijas sadarbībā.

[52:23] Kāpēc latviešiem jāzina par brāļu draudzi.

[55:35] Ko Pavels dara, kad nogurst no latviešu valodas?

Grāmatas:

Hašeks J. Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā. 1921.

Štolls P., latviešu valodā tulkojis Krastiņš J. Latviešu kultūra un brāļu draudze: latviešu kultūras tradīciju čehu konteksti XVII–XX gadsimtā. 2016.

Štolls P., Paroleks R. Antologie současné lotyšské poezie (Latviešu dzejas antoloģija). Prāga: Agite/Fra, 2006.

Vērdiņš K., čehu valodā atdzejojis Štolls P. Es (Já). Čehija: Dauphin, 2013.

Noderīgas saites:

https://cesko-lotyssky-spolek.webnode.cz/ – Čehijas – Latvijas biedrība

https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils

https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon”

https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee”

https://anchor.fm/pieturzimes/message – nosūti “Pieturzīmēm” audioziņojumu

Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā!

“Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas.

Kā top bērnu literatūra? Kāpēc to vajadzētu lasīt ne tikai bērniem? Vai ir kādas tēmas, kuras bērnu literatūrā nevajadzētu apspriest? Kā norit autora un redaktora darbs? Kā izvairīties no pārāk “sterilas” valodas?

Raidījumā ar izdevniecības “Baltais valis” vadītāju Guntu Apsi un portāla “Mammamuntetiem.lv” redaktori Gunitu Krilovu runājam par bērnu literatūru, izdevniecību “Baltais valis”, Gunitas romāniem un darbu portālā “Mammamuntetiem.lv”, autora un redaktora sadarbību un valodas lietojumu.

Gunita Krilova ir rakstniece un portāla “Mammamuntetiem.lv” redaktore, kā arī romānu “Cukursaldā” un “Driftā tikai lēdijas” autore.

Gunta Apse ir žurnāliste, tulkotāja, grāmatu redaktore un izdevniecības “Baltais valis” vadītāja.

Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, tulkotāja un lektore.

Raidījuma piezīmes:

[02:55] Kā Gunta un Gunita nonāca žurnālistikā?

[04:26] Kas ir “Mammamuntetiem.lv”?

[07:40] Žurnāls “Baltais Valis” un izdevniecības publicētās grāmatas.

[09:22] Kā radās ideja par “Balto Vali”?

[13:24] Aptaujas “Vai Tu lasi bērnu literatūru?” rezultāti.

[14:15] Raidieraksta “Piedzīvot lappuses” vadītājas Aijas Bremšmites komentārs par to, kādēļ pieaugušajiem būtu vērtīgi lasīt bērnu literatūru.

[17:22] Bērnu literatūras aktualitātes.

[18:50] Kā top ilustrācijas “Baltā Vaļa” izdevumiem?

[21:40] Iespēja iesaistīties žurnāla  “Baltā Vaļa” tapšanā.

[30:20] Kā atšķiras valoda bērnu grāmatās un žurnālos.

[36:21] Autora un redaktora sadarbība.

[41:37] Kāda ir robeža starp pārāk “stīvu” un pārāk vienkāršu rakstu valodu?

[43:00] Fragments no Gunitas romāna “Driftā tikai lēdijas”.

[47:18] “Čiklit” romāni Latvijā.

[53:18] Tulkošana kā Guntas hobijs.

[55:20] Valodas pilnveide ikdienā.

[58:53] Kuras tēmas bērnu literatūrā nevajadzētu apspriest?

Grāmatas:

Aija Lazdiņa, Elza Apse. Darbiņi visam gadam. Rīga: Baltais valis, 2021. 48 lpp.

Alla Gutničenko, Jūlija Kolomojeca. Neparastās profesijas. Rīga: Baltais valis, 2021. 88 lpp.

Gunita Krilova. Cukursaldā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2021. 272 lpp.

Gunita Krilova. Driftā tikai lēdijas. Rīga: Zvaigzne ABC, 2019. 240 lpp.

Marija Parra. Vafeļu sirdis. Rīga: Liels un mazs, 2016. 202 lpp.

Signe Viška. Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu. Rīga: Liels un mazs, 2021. 36 lpp.

Noderīgas saites:

https://www.mammamuntetiem.lv/ – portāls “Mammamuntetiem.lv”

https://www.baltaisvalis.lv/ – “Baltā Vaļa” tīmekļvietne

https://shorturl.at/bzLXZ – saruna ar Daci Meieri un Gustavu Strengu LNB raidierakstā “Klausītava”

https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils

https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon”

https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee”

https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai

https://anchor.fm/pieturzimes/message – nosūti “Pieturzīmēm” audioziņojumu

Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā!

“Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas.

Kā rodas stāstu nosaukumi? Vai stāstu secība krājumā ietekmē lasīšanas pieredzi? Vai ilustrācijas pieaugušo grāmatās būtu laba tradīcija? Kā runāt par garīgo veselību?

Raidījumā ar literāti Kristu Annu Belševicu runājam par stāstniecību, viņas nesen izdotā stāstu krājuma “Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām” tapšanu, iedvesmu un valodu, sadarbību ar vizuālo mākslinieci Alisi Krajeviču un izdevniecības “Zvaigzne ABC” redaktori, kā arī garīgo veselību – vai par to pietiekami daudz runā sabiedrībā un vai tā ietekmē rakstnieka radošumu.

Krista Anna Belševica ir dzejniece, rakstniece, redaktore, kritiķe un tulkotāja, kura publicējusi gan dzeju un prozu, gan teātra un literatūras recenzijas, kā arī intervijas. Viņas darbi tulkoti angļu, igauņu, lietuviešu, krievu, somu, vācu un ķīniešu valodā. Krista organizē literatūrai veltītus pasākumus un lasījumus, kā arī piedalās dažādos dzejas lasījumos un performancēs.

Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, uzņēmējdarbības profesionāle un lektore.

Raidījuma piezīmes:

[02:52] Stāstu krājuma “Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām” tapšana.

[05:23] Kristas atzīšanās mīlestībā stāstīšanas procesam.

[07:27] Fragmenti no stāstu krājuma.

[09:25] Kā rodas stāstu nosaukumi?

[17:10] Pēc kādiem principiem Krista sakārto stāstus vai dzejoļus krājumā?

[21:52] Kā radās stāstu krājuma vizuālais noformējums? Stāsts par Alisi Krajeviču.

[28:38] Vai ilustrācijas pieaugušo grāmatās būtu laba tradīcija?

[29:22] Sadarbība ar izdevniecības redaktoriem.

[36:06] Dzejoļu krājuma “Medījot dzīvi” tapšana.

[40:44] Ieskats topošajā dzejoļu krājumā – manuskripta pēdējais dzejolis.

[43:49] Kristas ceļš līdz rakstīšanai.

[48:16] Doktorantūras studijas Vācijā.

[58:25] Publikācijas ārpus Latvijas.

[01:01:25] Ko Kristai nozīmē latviešu valoda?

[01:10:45] Kristas valodas spēles fragments no jaunā stāstu krājuma.

[01:13:10] Garīgā veselība – vai par to runā pietiekami daudz?

[01:16:13] Kā runāt par garīgo veselību?

[01:21:58] Diagnoze nav spriedums, taču, kā to uztvert, pieņemt un ārstēt?

Grāmatas:

Krista Anna Belševica. Medījot dzīvi. Rīga: Zvaigzne ABC, 2017. 96 lpp.

Krista Anna Belševica. Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām. Stāsti par atmiņām. Rīga: Zvaigzne ABC, 2022. 144 lpp.

Noderīgas saites:

https://fb.watch/aBnaITtp4K/ – “Dzīvei nav melnraksta” epizode ar Kristu Annu Belševicu

https://www.facebook.com/groups/430245800909072/ – Facebook grupa “Depresija, bipolārie traucējumi, trauksme, panikas lēkmes u. c.”

https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils

https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon”

https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee”

https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai

https://anchor.fm/pieturzimes/message – nosūti “Pieturzīmēm” audioziņojumu

Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā!

“Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas.

Kā veido un apstiprina terminus? Vai tos var ierosināt ikviens? Pēc kādiem principiem tos izstrādā?

Raidījumā ar Eduardu Caunu runājam par terminoloģijas pirmsākumiem latviešu valodā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas apakškomisijas darbu, terminradi latviešu valodā, mītiem terminu izstrādē, kā arī par terminu lietojumu mūsdienās un daudz ko citu.

Eduards Cauna ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas vadītājs.

Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, uzņēmējdarbības profesionāle un lektore.

Raidījuma piezīmes:

[01:05] Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas darbs.

[05:56] Pēc kādiem principiem izstrādā terminus?

[08:22] Vai terminradi uzskata par zinātnisko darbību?

[09:45] Ieskats Eduarda vadītās apakškomisijas vēsturē.

[10:35] Cik svarīga ir Terminoloģijas komisija latviešu valodas attīstībā?

[13:26] Pirmie datortermini latviešu valodā.

[15:40] Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas darbs.

[17:03] Vai terminus rada tikai valodnieki?

[20:50] Kādai ir jābūt termina definīcijai?

[25:40] Kas ierosina un lūdz Terminoloģijas komisijai izstrādāt jaunus terminus?

[32:54] Kāpēc vārds “dators” aizstāja “kompjūteru”?

[35:25] Kā Eduards sāka darboties terminoloģijas nozarē?

[43:15] Kā radās terminu datubāze AkadTerm?

[47:18] Vai tie, kuri nav saistīti ar valodniecību vai terminoloģiju, var iesaistīties un līdzdarboties terminradē un apakškomisijā?

[55:25] Vai studenti var iesaistīties terminradē?

[01:01:53] Valodas tehnoloģijas un pārmaiņas terminradē.

[01:07:12] Kuriozi un mīti par terminu veidošanu.

[01:08:33] Kāpēc lietot terminu “ekrānuzņēmums”, nevis “ekrānšāviņš”?

[01:15:35] Kā ir pareizi – “mājaslapa” vai “tīmekļvietne”?

[01:20:00] Eduarda atskats uz 2021. gadu latviešu datorterminu izstrādē.

[01:29:40] Datorterminu apakškomisijas mērķi 2022. gadam.

Noderīgas saites:

https://termini.gov.lv/ – Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

http://digitalis.lv/term.php – LZA Terminoloģijas komisijas izveidotā Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

https://www.lza.lv/par-mums/terminologijas-komisija – informācija par LZA Terminoloģijas komisiju

https://iate.europa.eu/ – Eiropas Interaktīvā terminoloģijas datubāze

http://www.korpuss.lv/ – latviešu valodas teksta un runas korpusi

https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils

https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon”

https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee”

https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai

https://anchor.fm/pieturzimes/message – nosūti “Pieturzīmēm” audioziņojumu

Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā!

“Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas.

Cik svarīga ir valoda advokāta darbā? Kādas ir latvietes pamanītās starpkultūru atšķirības, dzīvojot Parīzē? Kuri ASV seriālu radītie stereotipi par juristu darbu ir patiesi, kuri – nē?

Raidījumā ar advokāti Aiju Lejnieci runājam par jurisprudenci un valodas nozīmi tajā, vienkāršās valodas svarīgumu, starpkultūru atšķirībām, dzīvi daudzvalodu vidē, iekļaujošo valodu, kā arī daudz ko citu.

Aija Lejniece ir advokāte, kura dzīvo un strādā Parīzē un specializējas starptautiskajās publiskajās tiesībās un starptautiskajā arbitrāžā.

Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, uzņēmēja un lektore.

Raidījuma piezīmes:

Grāmatas:

Noderīgas saites:

Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā!

“Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas.

Kādi mīti ir saistīti ar ebrejiem un ebreju valodām? Kāpēc cieņpilna valoda nav tas pats, kas cenzūra? Kāpēc nevajadzētu lietot vārdu “politkorektums”, runājot par iekļaujošo valodu?

Raidījumā ar vēsturnieku Iļju Ļenski runājam par iekļaujošo jeb cieņpilno valodu, cenzūru, vārda “ebrejs” izcelsmi, ebreju kopienu un valodu vēsturi, attīstību un pētniecību Latvijā un citur, tulkojumiem no ebreju valodām, kā arī daudz ko citu.

Iļja Ļenskis ir vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” direktors.

Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodniece, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, uzņēmēja un lektore

Raidījuma piezīmes:

[01:25] Kāpēc Iļjam ir svarīgi runāt par iekļaujošo valodu?

[06:07] Kāpēc nevajadzētu lietot vārdu “politkorektums”, runājot par cieņpilnu valodu?

[09:27] Vai iekļaujošā valoda ir cenzūra?

[11:45] Mīti, kas saistīti ar vārdu “ebrejs”.

[23:00] Vai ivritu var dēvēt par ebreju valodu?

[24:40] Ebreju valodas pasaulē.

[30:37] Kurās ebreju valodās visbiežāk runā Latvijā?

[33:15] Kur var apgūt jidišu un ivritu?

[35:20] Tulkojumi no ebreju valodām latviešu valodā mūsdienās.

[37:00] Jidiša un ivrita pētniecība Latvijā un citās valstīs.

[38:30] Iļjas pētījumi.

[40:22] Kā Latvijas ebreji dzīvoja agrāk – 19. un 20. gadsimtā?

[46:48] Iļjas dzimtas stāsts.

[49:04] Latvijas ebreju kopienas tradīcijas.

[55:00] Jidiša aizguvumi no latviešu valodas.

[57:45] Mīti par aizguvumiem no jidiša cietumnieku žargonā.

Noderīgas saites:

https://www.ebrejumuzejs.lv/ – muzeja “Ebreji Latvijā” tīmekļvietne

https://bit.ly/3lgtOsF – Festivāla “Lampa” saruna par iekļaujošo valodu mākslā un dzīvē

https://bit.ly/3re59J2 – Giršas Etkina Latvijas ebreju folkloras materiāli

https://bit.ly/3lglAAJ – Kaspara Zeļļa raksts par etnonīmiem latviešu valodā krājumā “Valoda: prakse un vērojumi” (107.–122. lpp)

https://buff.ly/3yzZDBH – “Pieturzīmju” saruna ar Lingitu Linu Bopulu

https://buff.ly/3wwJcnT – “Pieturzīmju” saruna ar Agnesi Lāci un Madaru Mazjāni

https://buff.ly/3uk0qUa – “Pieturzīmju” saruna ar Līgu Ignati

https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils

https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon”

https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee”

https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai

Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā!

“Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas.