Šodien katehēzē ieklausāmies pāvesta Franciska svētdienas uzrunā svētceļniekiem, kurā viņš komentēja Lk 3: 10 - 18. Pāvests mudina pievērst uzmanību jautājumam, kuru Jānim uzdod tie, kuru sirdis aizskāris Dievs: "ko mums darīt?" Pāvests mudina paraudzīties uz šo jautājumu plašāk: kāpēc es esmu? Kāds ir manas dzīves mērķis? Kam es esmu radīts? Kā es varu kalpot Dievam un cilvēkiem? Tāpat pāvests atgādina, ka mūsu ticība izpaužas konkrētos dzīves apstākļos. Ko es varu darīt šodien? konkrēti? praktiski? Pāvests iesaka izvērtēt vai mums vajadzētu kādam lūgt piedošanu, piedot, apmeklēt kādu vientuļo, atsākt lūgties?

savukārt šodienas lasījumu kontekstā varam pārdomāt kas ir autoritāte un kā mēs to praktizējam.

Pāvests Francisks 2.-3. decembrim apmeklēja Kipru savā 35. pastorālajā vizītē. Šīs vizītes laikā pāvests uzrunā ne tikai Kipriešus, bet visu Eiropu, kuru aicina atgriezties pie savām Evaņģēlija, brālības, vēstures un cilvēcības avotiem.

Tiekoties ar amatpersonām, katoļiem, pareizticīgajiem, maronītiem un bēgļiem, pāvests Francisks uzsver dialoga nozīmi miera veicināšanā un to, ka Baznīca ir katoliska - atvērta visiem.

Šodien Adventa liturģijā lasām pravieša Isaja grāmatas 29. nodaļas fragmentu, kurš turpina atklāt kāda būs pasaule, kad nāks pestīšana. Kurlie dzirdēs un aklie redzēs un sapratīs gudrību. Šīs dienas Evaņģēlija fragmentā lasām, ka Jēzus personā šie vārdi jau piepildās - Jēzus dziedina divus aklos. Abi izrāda neatlaidību lūgšanā un lielas ticības paraugu. Arī mūsu lūgšana ir atkarīga no mūsu ticības, ka Jēzus tik tiešām ir mūsu dzīves Kungs un Glābējs un nekas cits mums nav nepieciešams.

Liturģija piedāvā lasīt pravieša Isaja grāmatas fragmentu (26: 1 - 6), kurā aprakstīta Debesu Valstība. Tā atklājas kā pilsēta, kas stāv uz Kunga kā uz klints, kuru nekas nevar satricināt. Tāpat Jēzus Mateja evaņģēlijā 7. nodaļas beigās norāda, ka klints, uz kuras balstīt savu dzīvi ir ievērot Viņa teiktos vārdus un tos izpildīt dzīvē. Jēzus šeit atsaucas uz Kalna sprediķi, kuru noslēdz ar līdzību par abiem vīriem, kas ceļ mājas, viens uz klints, otrs uz smiltīm. Adventa laiks ir piemērots brīdis pārlasīt Kalna sprediķi (Mt 5 - 7) un lūgšanā ieklausīties, kā to īstenot savā dzīvē.

Šodien liturģijā lasām pravieša Isaja 25. nodaļas fragmentu un Mateja evaņģēlija 15. nodaļas fragmentu. Šie fragmenti runā par maltīti, kuru mums klāj Dievs. Šo maltīti Viņš mums jau dāvā Baznīcā - kopienā. Baznīca jau ļauj mums baudīt Dieva klātbūtni. Abi fragmenti norāda uz to, ka Dievs Baznīcā aicina ikvienu cilvēku. Arī mums kā Baznīcas locekļiem ir jāmācās šo Dieva attieksmi - aicināt Baznīcā, savā kopienā ikvienu.

Sv. Andreja svētkos iepazīstam šo apustuli, kuru Austrumu Baznīca sauc par pirmaicināto. Lasām pāvesta Benedikta 2006. gada katehēzi par šo apustuli, ko mēs no viņa varam mācīties. Sv. Andrejs mūs mudina sastapties ar Kristu personiski un sludināt viņu citiem!