Raidnīca

Latvijas Radio jau trešo gadu kopā ar podkāstu veidotājiem īpašā diskusijā atzīmē Starptautisko podkāstu dienu 30.septembrī. Diskusijas tēma - vai podkāstu veidošanas bums Latvijā ir apstājies?

"Man šķiet, ka norimusi ir ažiotāža. Daudzi izmēģināja šo lietu, un tas bija tā trendīgi un populāri vienu brīdi. Tādas milzīgas problēmas nav, ka kaut kas beigtos. Varbūt ir skaļāki vārdi, ka varbūt ir beigušies tie, ko mēs katrs patērējam. Varbūt mūsu podkāsts ir beidzies un tāpēc rodas sajūta, ka kaut kas ir beidzies,” vērtē Andrejs Siliņš, Latvijas Radio podkāstu redaktors. 

Savs pieredzes stāsts ir Martai Hercai, kura vairākus gadus piedalījās raidieraksta „Džemmas podkāsts” veidošanā. Tas sāka skanēt 2018. gadā, nosaukums bija „Starp mums meitenēm runājot ar Džemmu Sudrabu”. Izskanēja 44 epizodes un pēdēja epizode bija pirms gada maijā. Tāpēc diskusijā par godu podkāstu dienai Martai Hercai jautāju, kāpēc vairs neskan „Džemmas podkāsts”.

„Ar „Džemmas podkāstu” ir tā, ka mēs to veidojām divatā. Un tas arī noteica to, cik ilgi tas varēs izdzīvot. Kaut kādā brīdī sapratām, ka mums pietrūkst spēka. Un mēs to darījām viļņveidīgi. Sarakstām, sarakstām, sarakstām epizodes un tad tās publicējam ilgākā laika periodā. Un kas notika? Mēs sākām filmēt un man liekas, ka tas bija pēdējais piliens, ka nevaram pavilkt gan filmēšanu, gan montāžu video, gan skaņas montāžu. Vienkārši vienā brīdī no tā visa sagurām,” stāsta Marta Herca.

„Vienlaikus mums sākās arī podkāsts „Muša”. Tur mēs bijām mazliet gudrākas un piesaistījām citus cilvēkus. Mēs esam pieci vai seši cilvēki, kas to taisa. Aizrāvāmies ar šo jauno podkāstu un „Džemmmas podkāsts” palika novārtā,” turpina Marta Herca.

„Un vēl viena lieta, kāpēc varbūt tas beidzās. Tas bija tāds izteikti feministisks podkāsts, uz to aicinājām sievietes un runājām par to, ar kādām lietām viņām jāsastopas, mēģinot sasniegt kaut kādas virsotnes, cīnoties ar patriarhātu un tamlīdzīgi. Un tas bija kaut kas svaigs, un tad kad gājām uz beigām, sapratām, ka tas pamazām ir kļuvis par meinstrīmu.

Mums vairs nav tik ļoti jācīnās, lai šo tēmu dabūtu publiskajā telpā. Tas bija tas bums 2020.gadā. Visi, kuri gribēja runāt, uztaisīja podkāstu. Mūsu lauciņā varbūt kādi divi tādi nopietni podkāsti bija tieši par šo tēmu.”

Par to, kāpēc jau kādu laiku ir pieklusis raidieraksts „Pieturzīmes” pajautāju tās veidotājai Aigai Veckalnei. „Pieturzīmes” radās 2019.gadā, bet pēdēja epizode izskanēja 2022. gada oktobrī. Aiga Veckalne atzīst, ka pauzi ir paņēmusi, jo ir aizņemta ar citiem projektiem.

Vai nav tā, ka podkāsti pārvietojas tur, kur ir cilvēki, auditorija? 

„Jā, gan tur, kur ir auditorija, gan tur kur ir ērti šo saturu radīt, jo tas ir laikietilpīgs process. Ja tev ir ērtāk to darīt kādā „live”, tad tu izvēlies to darīt tur un nosauc par podkāstu,” diskusijā atzīst Andrejs Siliņš. „Podkāsts kā termins ļoti mainījies sabiedrības uztverē, tas ir ļoti tālu aizgājis no savas definīcijas – audiofails, kas visur ir brīvpieejams. Tas sen vairs tā nav. Podkāsts tiek uztverts kā satura formāts. Bet līdz ar šīm izmaiņām mainās tas, kā podkāsta veidotāji veido saturu un nosauc par podkāstu. Un tas paliek sabiedrības uztverē kā podkāsts.”

Tikko publiskotajā pētījumā par sabiedrisko mediju labumu, kur izvērtēts Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saturs, autori norāda, ka podkāsti ir joma, kur jāinvestē, jāķer klausītājs, jo to popularitāte aug. Arī pētījumos un datos Andrejs Siliņš redz šādu tendenci.

Ja vienmēr esi vēlējies zināt, kā dzīvo citi, šis podkāsts ir tev! 

 

Viņi ir precēti, šķīrušies, divatā vai trijatā, un viņiem visiem ir bērni. Viņi runā par iepazīšanos, mīlestību un kopdzīvi, kļūšanu par vecākiem un bērnkopību, savām bailēm, strīdiem, attiecību krīzēm un šķiršanos. Te nevienu neanalizē, jūs visu sapratīsiet paši.

Pāru sarunas viņu virtuvēs, bez vadītāja. No 12. septembra - jauna epizode katru nedēļu. Katrā podkāsta epizodē ir iespēja iepazīt vienu pāri. 

 

Klausies Latvijas Radio lietotnē un visās lielākajās audio straumēšanas platformās.

Starptautiskajā podkāstu dienā rīkojam tiešraides sarunu par aktuālo podkāstu industrijā: Filmēt vai nefilmēt - tāds ir jautājums! 

Lai gan podkāstu definē kā digitālā formātā patērējamu audio saturu, pētījumi rāda, ka cilvēki par podkāstiem sauc arī video. Nule kā notikušajā Latvijas Radio aptaujā teju 40% respondentu norādīja, ka podkāstus klausās YouTube lietotnē. Starptautiskās konferencēs izskan drosmīgi apgalvojumi, ka pēc 5 gadiem visi podkāsti būs video formātā. 

Vai tā patiešām būs? Vai labam podkāstam vajag attēlu? Kādas ir tendences pasaulē un Latvijā? 

 

Sarunā piedalās: 

• Andrejs Siliņš, Latvijas Radio podkāstu redaktors - attīstītājs; 

• Artūrs Jenots (podkāsti "Karsts Karsts" un "Sarunas par mīlestību"); 

• Andrejs Kozlovs (RigaBrain sociālā biheiviorisma un smadzeņu darbības pētnieks); 

• Līva Kalnača (LU docente, Sociālo mediju un digitālās vides pētniece); 

• Kristaps Skutelis (kursors.lv galvenais redaktors, podkāsts "Ko Kursors Tev Neraksta").

Aizpildi aptauju par podkāstiem: Aizpildi aptauju par podkāstiem: https://ej.uz/podkastuaptauja 

"Raidnīcas" pēdējā epizodē saruna ar Latvijas Radio galveno redaktori Anitu Braunu. Runājām par "Dokumentāriju" - Latvijas Radio dokumentālo stāstu podkāstu, ko paspējuši novērtēt klausītāji un profesionāļi. Tāpat mēģinājām izzināt radio podkāstu nākotni. "Raidnīcas" radošās komandas vārdā saku visiem paldies par jūsu uzmanību, atzinību un ieteikumiem. Un noteikti tiekamies raidierakstu pasaulē, kas ir tik krāsaina, bagāta un neizsmeļama. 

 

Klausies Dokumentāriju: https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/dokumentarijs

Pavasarī ceļu pie klausītājiem uzsāka “Latvijas valsts mežu” raidieraksts “Dabā gājējs”. Raidieraksts visiem mums par mežu un piedzīvojumiem, ejot mežā. Raidierakstu vada Toms Bricis un Ieva Smilga. Raidierakstā Ieva un Toms kopā ar ekspertiem un īstiem dabā gājējiem atklāj neskaitāmās atpūtas iespējas un dabas dārgumus, ko meži glabā. Kate Beresņeva ir "Latvijas Valsts mežu" raidieraksta projekta vadītāja un ar viņu runājām, kā radās podkāsta ideja un kā to izdodas realizēt. Bet pirms sarunas Andreja Siliņa sagatavotie raidierakstu jaunumi.

Nozares organizācijām ir savas mājas lapas, žurnāli un nu jau arī raidieraksti. Tie top ar mērķi informēt nozares pārstāvjus par aktualitātēm un dalīties pieredzē. “Celtnis 3D” ir Latvijas Būvnieku asociācijas raidieraksts. Tā vadītāja Antra Ērgle ir pieredzējusi žurnāliste, kura 20 gadus pētīja un rakstīja par ekonomiku, arī būvniecību un enerģētiku. Pateicoties sponsoru un Būvnieku asociācijas atbalstam top raidieraksts. Pagaidām gan diskusijas pieejamas asociācijas mājas lapā un YouTube, bet tuvākajā laikā Antra sola, ka tas parādīsies arī podkāstu lietotnēs. Ar Antru runājām, cik viegli ir radīt interesantu sarunu gan nozares profesionāļiem, gan patērētājiem.

Vecākiem domāts raidieraksts "Pirmās attiecības" - par cilvēka attiecībām dzīves sākumā. To veido Ģimenes psiholoģijas centrs "Līna". Podkāsta vadītāja ir ģimenes psihoterapijas speciāliste, centra "Līna" vadītāja, kā arī grāmatu "Pirmās attiecības cilvēka dzīvē" un "Niķu nav!" autore Vita Kalniņa. 

 

Centrs “Līna” un arī Vita ļoti aktīvi izglīto mūs visus par attiecību veidošanu un stiprināšanu  - sniedz konsultācijas, nodarbības, video lekcijas, pieejami vebināri, izdod grāmatas, dod intervijas citos medijos. Kā radās doma, ka vajag veidot arī raidierakstu? Par to plašāk intervijā ar Vitu Kalniņu, bet “Raidnīcas” ievadā Andreja Siliņa sagatavotie podkāstu jaunumi.

Laura ir grāmatžurnāla "I’mperfekt" redaktore, žurnāliste un raidieraksta viena no vadītājām. Bet Lauras pieredze mediju lauciņā ir ļoti plaša - strādājusi vairākās žurnālu redakcijās, piedalījusies dažādos TV projektos. Rakstījusi pasākumu scenārijus, preses relīzes par mūzikas albumiem, izrādēm un koncertiem un producējusi mūzikas video. Aprīlī Laura kļuva par Latvijas Radio 5 – Pieci.lv galveno redaktori. Viņas atbildībā ir jauniešu multimediālās platformas satura plānošana un attīstība. Mūsu saruna "Raidnīcā" bija gan par grāmatžurnāla podkāstu, gan par Lauras jauno dzīves izaicinājumu.

Jurijs ir bijušais Latvijas futbola izlases pussargs un izlasē aizvadījis 35 spēles. 2018. gada vasarā paziņoja par futbolista karjeras beigām un meklēja jaunus veidus, kā sevi realizēt. Jauši vai nejauši kļuva par futbola vlogeri. Tālāk jau viņa ceļš veda, iesaistoties dažādos futbola mediju projektos. Kā pats smejas, nu jau ir vairāk atpazīts un populārs, nekā bija profesionālā sporta laikos. Šobrīd viņa sirds projekts ir “Pa pāris kausiem”, kurā ar domubiedriem aicina viesus parunāt par sportu un dzīvi. Un šovasar futbola komūna “Pa pāris kausiem” startēs Latvijas 3. līgā. Par to visu klausies mūsu sarunā, bet sākam ar Andreja Siliņa sagatavotajiem jaunumiem.

 

"Pa pāris kausiem": https://www.youtube.com/channel/UCSTYPOCIc5F82TLWAmnjAJw/videos

TELOS ir tīmekļa žurnāls Latvijas konservatīvi domājošajiem. Savukārt “TELOS sarunas” ir raidieraksts, kur konservatīvo ideju piekritēji runā par jautājumiem, kas tobrīd ir svarīgi vai aktuāli - karš, ģimene, cenzūra utt. Tāpat “TELOS sarunas” ir par idejām, domātājiem, literatūru, kas nav saistīti ar aktuāliem notikumiem, bet raisa pašu sarunas biedru interesi. Raidierakstu vada Agnese Irbe un Krišjānis Lācis. Kā “TELOS sarunas” jūtas Latvijas raidierakstu pulciņā uz sarunu “Raidnīcā” aicināju Krišjāni. Bet pirms sarunas Andreja Siliņa sarūpētās aktualitātes. 

 

TELOS sarunas: https://telos.lv/category/sarunas/