Latvijas Radio jau trešo gadu kopā ar podkāstu veidotājiem īpašā diskusijā atzīmē Starptautisko podkāstu dienu 30.septembrī. Diskusijas tēma - vai podkāstu veidošanas bums Latvijā ir apstājies?
"Man šķiet, ka norimusi ir ažiotāža. Daudzi izmēģināja šo lietu, un tas bija tā trendīgi un populāri vienu brīdi. Tādas milzīgas problēmas nav, ka kaut kas beigtos. Varbūt ir skaļāki vārdi, ka varbūt ir beigušies tie, ko mēs katrs patērējam. Varbūt mūsu podkāsts ir beidzies un tāpēc rodas sajūta, ka kaut kas ir beidzies,” vērtē Andrejs Siliņš, Latvijas Radio podkāstu redaktors.
Savs pieredzes stāsts ir Martai Hercai, kura vairākus gadus piedalījās raidieraksta „Džemmas podkāsts” veidošanā. Tas sāka skanēt 2018. gadā, nosaukums bija „Starp mums meitenēm runājot ar Džemmu Sudrabu”. Izskanēja 44 epizodes un pēdēja epizode bija pirms gada maijā. Tāpēc diskusijā par godu podkāstu dienai Martai Hercai jautāju, kāpēc vairs neskan „Džemmas podkāsts”.
„Ar „Džemmas podkāstu” ir tā, ka mēs to veidojām divatā. Un tas arī noteica to, cik ilgi tas varēs izdzīvot. Kaut kādā brīdī sapratām, ka mums pietrūkst spēka. Un mēs to darījām viļņveidīgi. Sarakstām, sarakstām, sarakstām epizodes un tad tās publicējam ilgākā laika periodā. Un kas notika? Mēs sākām filmēt un man liekas, ka tas bija pēdējais piliens, ka nevaram pavilkt gan filmēšanu, gan montāžu video, gan skaņas montāžu. Vienkārši vienā brīdī no tā visa sagurām,” stāsta Marta Herca.
„Vienlaikus mums sākās arī podkāsts „Muša”. Tur mēs bijām mazliet gudrākas un piesaistījām citus cilvēkus. Mēs esam pieci vai seši cilvēki, kas to taisa. Aizrāvāmies ar šo jauno podkāstu un „Džemmmas podkāsts” palika novārtā,” turpina Marta Herca.
„Un vēl viena lieta, kāpēc varbūt tas beidzās. Tas bija tāds izteikti feministisks podkāsts, uz to aicinājām sievietes un runājām par to, ar kādām lietām viņām jāsastopas, mēģinot sasniegt kaut kādas virsotnes, cīnoties ar patriarhātu un tamlīdzīgi. Un tas bija kaut kas svaigs, un tad kad gājām uz beigām, sapratām, ka tas pamazām ir kļuvis par meinstrīmu.
Mums vairs nav tik ļoti jācīnās, lai šo tēmu dabūtu publiskajā telpā. Tas bija tas bums 2020.gadā. Visi, kuri gribēja runāt, uztaisīja podkāstu. Mūsu lauciņā varbūt kādi divi tādi nopietni podkāsti bija tieši par šo tēmu.”
Par to, kāpēc jau kādu laiku ir pieklusis raidieraksts „Pieturzīmes” pajautāju tās veidotājai Aigai Veckalnei. „Pieturzīmes” radās 2019.gadā, bet pēdēja epizode izskanēja 2022. gada oktobrī. Aiga Veckalne atzīst, ka pauzi ir paņēmusi, jo ir aizņemta ar citiem projektiem.
Vai nav tā, ka podkāsti pārvietojas tur, kur ir cilvēki, auditorija?
„Jā, gan tur, kur ir auditorija, gan tur kur ir ērti šo saturu radīt, jo tas ir laikietilpīgs process. Ja tev ir ērtāk to darīt kādā „live”, tad tu izvēlies to darīt tur un nosauc par podkāstu,” diskusijā atzīst Andrejs Siliņš. „Podkāsts kā termins ļoti mainījies sabiedrības uztverē, tas ir ļoti tālu aizgājis no savas definīcijas – audiofails, kas visur ir brīvpieejams. Tas sen vairs tā nav. Podkāsts tiek uztverts kā satura formāts. Bet līdz ar šīm izmaiņām mainās tas, kā podkāsta veidotāji veido saturu un nosauc par podkāstu. Un tas paliek sabiedrības uztverē kā podkāsts.”
Tikko publiskotajā pētījumā par sabiedrisko mediju labumu, kur izvērtēts Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas saturs, autori norāda, ka podkāsti ir joma, kur jāinvestē, jāķer klausītājs, jo to popularitāte aug. Arī pētījumos un datos Andrejs Siliņš redz šādu tendenci.
