Raidījumā “Personības kods” viesojas aktrise, runas pedagoģe, Latvijas kultūras akadēmijas profesore Zane Daudziņa. Saruna par darbu, ģimeni, vērtībām. Arī par to, kā tikt galā ar izdegšanu, kā sevī saglabāt to priecīgo bērnu, kāds reiz esi bijis un kāpēc, ieraugot Zani Helēnas veidolā, visi sāk smaidīt.

“Hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta” – tā par viņu saka mūzikas kritiķi. Pianists Andrejs Osokins ir cilvēks, kurš nes Latvijas vārdu pasaulē un nupat viņš uzsācis savu koncerttūri pa Latvijas novadiem. Raidījumā par mūziku, līdzpārdzīvojumu, atbalstu Ukrainas karavīriem un to, kas dara cilvēku laimīgu.

Šoreiz "Personības kodā" Latvijas Universitātes profesore un vadošā pētniece Zanda Rubene. Pētījumi saistīti ar izglītības filozofiju, pedagoģisko antropoloģiju, kritisko domāšanu, izglītības digitālo transformāciju un digitālo bērnību. Sarunā par digitālajiem zīdaiņiem, sudraba ekonomiku, un - ar ko šodienas piedesmitgadnieki atšķiras no savu vecāku paaudzes. Un, protams, par Zandu pašu.

Kā katrs no mums izjūt valodu, kas to piesārņo, kas kopj? Kāpēc latvieši kā gardu kumosu apēd patskaņus, aizbildinoties ar ātrrunu? Vai redaktoram daiļliteratūrā ir jālabo rakstnieka apzināti lietota nepareiza vārda forma? Cik precīzi lietojam frazeoloģismus, kā tos izskaidrot tiem, kas latviešu valodu mācās? Spēles ar izrunas pierakstu, kas nav ieviešams, bet konkrētos apstākļos pieļaujams  līdz saprātīgai robežai. Rīgas Stradiņa universitātes docente Dite Liepa.

Uldis Dumpis ir teātra aktieris, kuru pazīst arī tie, kam nav ne jausmas, kurā teātrī viņš strādā. Visdažādākās lomas teātrī, kino un balss radio ir laika gaitā veidojušas viņa tēlu sabiedrībā - vīrieša ideāls. Aktieris savā laikā ir nospēlējis vairāk nekā 700 lomas, sākot no komiķa tēliem līdz pat traģēdijām. Ulda aktiermāksla un talants arī atzīts un vairākkārt nominēts, sākot ar nomināciju "Gada aktieris" līdz pat Andreja Pumpura prēmiju (1987) un Alfrēda Amtmaņa — Briedīša prēmiju. 

Antisociāli personības traucējumi ir aptuveni 2 līdz 3 % pasaules iedzīvotāju, tomēr visai reti šādi cilvēki vēršas pie psihiatra. Pat tad, ja diagnoze tiek uzstādīta, nav pietiekami laba ārstēšanas algoritma, kas varētu novest pie pacientam, ārstam un apkārtējiem vēlamā rezultāta. Visbiežak sociopāti nemaz nevēršas pēc palīdzības, jo viņiem problēmu iemesls ir tikai ārpus paša personības. Taču pie psihiatra nonāk šādu cilvēku partneri, kas cieš un meklē neveselīgo attiecību cēloņus. Studijā psihiatre Laura Štāne.

Vai visus var iedalīt pareizajos un nepareizajos, ar otrajiem domājot tos, kas aizrāvušies ar ezotēriku? Kādi faktori liek spītīgi turēties pie īdejas par sliktu karmu, kuru uzlabot spēj vien ar kosmosa kanāliem savienotie īpašie ļaudis? Kā ezotērika kļūst par naudā konvertējama rūpala pamatu ar klasiska mārketinga paņēmieniem? Kādus lēmumus jāspēj pieņemt pašiem, paturot prātā, ka starp tiem, kam patiesi uzticiesas, var būt harizmātiski šarlatāni un tiešam talantīgi sava biznesa lolotāji. Studijā žurnāliste Inga Spriņģe.

Teātris, māksla, televīzija, kultūra un žurnālistika ir vārdi, kas sasaista Ojāra Rubeņa dzīves gaitas. Ojārs savu karjeras izaugsmi sasitītjis sākot ar atmodas laikā veidoto raidījumu "Labrīt", līdz pat preses sekretāra amatam "SWH Rīga", Nacionālās radio un televīzijas padomes lovekli un Latvijas Nacionālā teātra direktora amatam. Pēdējā desmitgadē viņš ar savu degsmi un mīlestību pret Latvijas Nacionālo teātri ir tam sasniedzis būtiskus kāpumus un ieguldījumus. Ojārs vēsta, ka: "Kultūra ir nācijas izdzīvošanas jautājums!", kas viņu dzen tikai uz priekšu. "Spēlmaņu nakts" specbalva ir tikai viens apliecinājums paveiktajam, bet tas neatsver tūkstošiem mazo darbiņu un lietu, kas teātri un tā mākslu ir saturējis kopā.

Mēs krājam zināšanas, lai spētu atrisināt savas problēmas. Dzīvojam savstarpējas saskarsmes tīklā, kur šis zināšanu kopums un pārbaudīti fakti veido saites, kas aizved pie cilvēkiem, kas ir labākie savā jomā, piemēram, santehniķa vai ārsta. Taču informatīvā vide tiek piesārņota, lai neļautu bez piepūles atklāt tos, kas kvalitatīvi palīdzēs, radot šaubas un tādejādi novirzot prātus sev vēlamā virzienā. Kā nonākt vajadzīgajā plūsmā, kā neapmaldīties viedokļu dažādībā, skaidros filozofs Ivars Neiders.

Baletdejotāja un horeogrāfe Zita Errs ir sekojusi savam aicinājumam, taču joprojām meklē balansu starp darbu un atpūtu. Viņa uzskata, ka sievieti skaistu padara viedums, vieglums un līdzsvarotība.