Sarunu skola LAMPA

Sarunu skolas LAMPA nodarbības ietvaros psiholoģe Marija Ābeltiņa skaidro propagandas darbības mehānismus un piedāvā veidus, kā turpināt sarunu ar cilvēku tās varā no psihologa skatu punkta.

Nodarbībā tika apskatīti sekojoši jautājumi: 

* Kādēļ cilvēki iekrīt propagandas slazdos? Kāpēc cilvēki tic dezinformācijai un klajiem meliem? Kas ir mūsu vājie punkti no psiholoģijas viedokļa?

* Vai ir iespējams un kā sarunāties ar cilvēku, kas ir propagandas varā? Kas jāņem vērā veidojot šādu sarunu? Kādas ir realistiskas gaidas par iznākumu?

* Ko mēs varam darīt, lai mazinātu iespēju pašiem kļūt par propagandas upuriem?

Marija Ābeltiņa 2022. gadā ieguvusi doktora grādu psiholoģijā (PhD), pētot profesionālas izdegšanas fenomenu. Papildu akadēmiskai izglītībai no 2013. gada ir sertificēta KBT speciāliste un no 2019. gada arī supervīzore. 2020.gadā kļuva par Shēmu terapijas speciālisti. 10 gadus strādājusi Krīžu un konsultāciju centrā "Skalbes" ar cilvēkiem un organizācijām krīzes apstākļos. Šobrīd strādā privātpraksē, kā arī vairāk nekā 15 gadus darbojas, vadot un organizējot dažādas pašattīstības un pašizpētes nodarbības.

Marija ir autore dažādiem psiholoģiskās izaugsmes treniņiem un apmācību kursiem privātiem un valsts uzņēmumiem, kā arī Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē u.c.

Rīko un atbalsta: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2022.gada 1.jūnijā.

Nav noslēpums, ka uzņēmuma vai organizācijas vadītāja komunikācijas stils un attieksme tieši iespaido pārējo darbinieku un kolēģu komunikācijas kultūru. Spēja veidot cilvēcīgu dialogu, reizē saglabājot līdera pozīcijas un virzību uz mērķi, ir gana sarežģīts uzdevums, kas bieži sasniedzams tikai ilgas pieredzes rezultātā. Nodarbības vadītājs Maksims Jegorovs nodarbības laikā dalās ar dažādiem pieredzes stāstiem par komunikācijas izaicinājumiem un sarežģītām situācijām kā augsta līmeņa vadītājam.

Maksims Jegorovs ir Accenture vadītājs Baltijā kopš 2007. gada. Šajā amatā Maksims ir veicinājis uzņēmuma izaugsmi no 250 darbiniekiem līdz vairāk kā 2000 darbiniekiem šobrīd. Absolvējis Latvijas Universitātes Datorzinību fakultāti, profesionālo karjeru Maksims sāka kā programmatūras dizainers. Šobrīd viņa pieredze sniedzas no programmatūras projektēšanas, sarežģītiem sistēmu piegādes projektiem līdz programmatūras pakalpojumu pārdošanai un mārketingam. Maksims ir ieguvis maģistra grādu datorzinātnēs. M. Jegorovs devis lielu ieguldījumu IT izglītībā Latvijā. Bijis iesaistīts dažās no lielākajām norēķinu sistēmu ieviešanām Latvijā, eksperts ar nozīmīgu pieredzi starptautiskajos IT projektos. Maksims ir arī Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS valdes priekšsēdētājs.

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2022.gada 10.februārī

Sarunu skolas LAMPA 2022. gada pirmā nodarbība pievēršas dialogam kā spēcīgam sabiedrības izziņas un uzticēšanās veicināšanas instrumentam.

Dialoga mērķis ir labāk izprast pasaules parādības, citus cilvēkus un mūs pašus. Tas palīdz kopienām nodrošināt vienu no vissvarīgākajām demokrātijas prasībām: cilvēku spēju vienam no otra mācīties. Šāda kopīga mācīšanās rada arī savstarpēju uzticēšanos starp cilvēkiem, kas ir nepieciešama brīvas sabiedrības funkcionēšanai. Lekcija iepazīstina ar dialoga galvenajām iezīmēm un apspriež, kā mēs varam uzlabot dialogu praksē, tostarp minot konkrētus veidus, kā uzlabot savas dialoga prasmes.

Nodarbību vada Kajs Alhanens – politiskās filozofijas pētnieks un Dialogu Akadēmijas vadītājs. Viņš ir autors grāmatām “Dialogs demokrātijā”, “Džona Djuija Pieredzes ekoloģija” un “Doma un prakses Mišela Fuko filozofijā”. Alhanens ir darbojies kā vecākais padomdevējs “Timeout dialogue” konceptā, kas šobrīd tiek lietots dažādās organizācijās Somijā valsts, privātajā un trešajā sektorā.

Nodarbības valoda – angļu.

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2022.gada 20.janvārī.

Šajā Sarunu skolas LAMPA nodarbībā meklējam atbildes uz jautājumiem, kā sarunāties, saprasties un sadarboties, izmantojot konstruktīvu komunikāciju.

Kāpēc komunikācija nav tikai informācijas apmaiņas process – saziņa, bet arī attiecību veidošanas process – saskarsme? Kāda ir mūsu saziņa un saskarsme ar citādi domājošiem? Vai vienmēr tā ir konstruktīva?

Ar ko atšķiras konstruktīvs dialogs no destruktīvas diskusijas? Kad mēs sarunājamies un kad mēs strīdamies? Vai strīdos dzimst patiesība?

Kādi ir konstruktīva dialoga iespējamības nepieciešamie nosacījumi? Kā sarunāties ar atšķirīga viedokļa paudēju? Vai mums ir lemts saprasties?

Nodarbību vada Edmunds Apsalons - Brēmenes Universitātes un Latvijas Universitātes doktors filozofijā, kurš piedāvā valodas pragmatikā un sociālo sistēmu teorijā balstītu Konstruktīvas komunikācijas modeli kā alternatīvu ierastajiem stratēģiskas vai normatīvas komunikācijas veidiem. Grāmatu Valodas lietojuma loģika un Komunikācijas kompetence: kā sarunāties un veidot attiecības autors.

Rīko: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS

Nodarbību atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2021. gada 10. novembrī.

Nodarbības ietvaros psihologs Reinis Lazda mēģinās skaidrot cilvēku vēlmi un pārliecību paust viedokli, kas nesaskan ar vairākumu. Cik ļoti vienmēr tas ir pārliecības jautājums, un cik ļoti tā var būt indivīda personīga izvēle, lai kāds būtu apskatāmais jautājums? Kāpēc opozīcija un nepopulārākā viedokļa pārstāvēšana var būt izdevīga un ērta pozīcija? Kāpēc citāds un no vairākuma atšķirīgs viedoklis, kas izskan skaļi un pārliecinoši, var būt nepieciešams veselīgas un domājošas sabiedrības rādītājs? Kas mudina mūs apšaubīt vairākuma domu un lēmumu pareizību un nekļūdīgumu? Kāpēc naratīvs, kas atšķiras no ierastā, šķiet interesantāks?

Nodarbību vadīs Reinis Lazda – organizāciju psihologs, CreaTest vadītājs, eksperts darba motivācijas, testēšanas, novērtēšanas un organizāciju izpētes jautājumos. Ilgstoši bijis psihologu nevalstisko organizāciju vadītājs. Docents Alberta koledžā, vieslektors Latvijas Universitātē, pasniedzējs kopš 2007. gada.

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2021. gada 10. novembrī.

Valoda ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, kas spēj dziedēt, sāpināt un pat sagraut. Vārdus var izmantot ne tikai domu, viedokļa un jūtu izteikšanai, bet arī radot vidi, kurā ikviens jūtas iekļauts, gaidīts un cienīts. Tādēļ pasaulē arvien biežāk runā par iekļaujošo valodu, tās ietekmi un svarīgumu.

Lai gan latviešu valodā bieži izmanto terminu “politkorektums” jeb – saskaņā ar Tēzauru “izvairīšanās no dzimuma, rasu, netradicionālas seksuālās orientācijas, cilvēku ar īpašām vajadzībām un citu minoritāšu diskriminācijas vārdos un darbos”, vārds “iekļaujošs” ir trāpīgāks, jo tas lietotājam ir daudz saprotamāks un skaidrāks, kā arī labi sader kopā arī ar iekļaujošās sabiedrības jēdzienu. Ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai ar vārdiem neapzīmogotu un nestigmatizētu. Jāatceras, ka primārais ir cilvēks, nevis viņa rase, diagnoze, dzimums seksualitāte, vecums un tā tālāk. Nodarbībā tiks sniegta informācija par to, kā mainās valoda, standarti un attieksme, kādas vadlīnijas paredz Padomes Ģenerālsekretariāts, kā apzināti varam domāt par dažādības iekļaušanu valodā un cieņpilnu attieksmi.

Nodarbību vada Aiga Veckalne - aizrautīga tulkotāja un valodniece. Vadījusi seminārus un praktiskas nodarbības par latviešu valodu publiskajā runā, tipiskajām kļūdām un ieteikumiem lietišķajā sarakstē un dokumentos, elektroniskās sarakstes etiķeti latviešu un angļu valodā, iekļaujošo valodu, kā arī konsultējusi vairākus uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas. Vada valodas raidierakstu “Pieturzīmes”.

Savulaik bijusi “Skrivanek Grupa” Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītāja, kā arī “Skrivanek Baltic” valdes locekle. 2017./2018. mācību gadā mācījusi latviešu valodu un Latvijas kultūru un literatūru Sietlas Vašingtonas Universitātē ASV. Šobrīd strādā Ventspils Augstskolā, kur arī studē doktora studiju programmā “Valodniecība”.

Interese par lietišķo saraksti, iekļaujošo valodu un starpkultūru atšķirībām Aigai radās, daudzus gadus darbojoties starptautiskā uzņēmumā un studējot valodas. Iemaņas un prasmes izkoptas, lasot specializēto literatūru, apmeklējot mācības, kā arī ikdienas darbā un pētniecībā.

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2021. gada 20. oktobrī.

Mums katram ir viedoklis un vēlme to paust, bet attālums no komentāra sociālajā platformā līdz apsūdzēto solam var būt pārsteidzoši īss. Kopā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Mārtiņu Mitu lūkosim noskaidrot, kādas vārda brīvības izpausmes tiesiski ir aizsargātas, bet kādas nav aizsargātas vai ir pat sodāmas. Šie jautājumi ir īpaši aktuāli ierobežojumu laikā, kad sabiedrības noskaņojuma svari sāk svērties naida runas nevis cilvēka cieņas virzienā.

Nodarbību vada Mārtiņš Mits - starptautisko tiesību zinātņu doktors un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. Viņš ir pieņēmis daudzus spriedumus vārda brīvības jomā.

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2021. gada 10. jūnijā

Cieņu ierasts uzskatīt par mūsu sabiedrības neapšaubāmu vērtību. Kā nopelnām cieņu? Kā izpaužas cieņa pret citiem? Vai īstena saruna vispār var notikt bez cieņas? Par šiem un daudziem citiem ar cieņu (un ne tikai ar cieņu) saistītiem jautājumiem, kā zināms, jau pirms vairāk nekā 2000 gadiem plaši sprieduši senie grieķi un romieši. Vai šie priekšstati klasiskajā kultūrā un mūsdienās ir krasi atšķirīgi? Kādi tad būtu cieņas kopīgie parametri laikmetu griežos – to mēģināsim noskaidrot, apzinot dažādus cieņas izpratnes gadījumus Senajā Grieķijā un Romā.

Šajā Sarunu skolas nodarbībā runājām un sarunājāmies gan par atsevišķām vārdu nozīmēm klasiskajās valodās (sengrieķu un latīņu), gan zināmākām un mazāk zināmām vēsturiskajām personībām, kā arī kultūras reālijām un tekstiem – tātad visu to, kas gadu simtiem ietekmējis eiropeiskās sabiedrības vērtību sistēmu. Pasākuma laikā tā dalībniekiem tika piedāvāta unikāla iespēja izlozes veidā piekļūt pie sava cieņas izpratnes gadījuma (spārnotais teiciens, citējums, vēsturisks fakts un tamlīdzīgi) antīkajā pasaulē un tādējādi pašiem ietekmēt sarunas gaitu.

Nodarbību vadīja klasiskās filoloģijas speciālistes Ilze Rūmniece un Ilona Gorņeva.

Ilze Rūmniece, Dr.philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas profesore, Hellēnistikas centra dibinātāja. Pētnieciskā interese par klasisko un mūsdienu grieķu dzeju, valodu un stilu, klasisko rētoriku.

Ilona Gorņeva, Dr.Philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas docente, antīkās literatūras pētniece, sevišķa interese par runas mākslas un kultūrpārneses jomu.

Ilze un Ilona kopā ar kolēģiem patlaban strādā pie starptautiska 16.- 18. gs. dzejas antoloģijas izveides projekta, atrodot, tulkojot un komentējot Latvijas bibliotēku retumos pieejamo dzeju klasiskajās valodās. Otrs aktuālais darbs Klasiskās filoloģijas nodaļā: mūsdienīgas Latīņu – latviešu vārdnīcas izveide.

Ilzei īpašs prieks latviešu tautas dziesmas tulkot latīņu valodā, savukārt Ilona aizraujas ar antīko pēdu nospiedumu meklējumiem masu kultūrā.

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2021. gada 26. maijā

Vai 50% sievietes ir dažādība? Saruna par dažādības kompetenci, tās atraisīšanu un vadīšanu. Organizāciju vadītāji arvien biežāk apsver dažādot savu darba spēku, jo ir dzirdējuši, ka dažādība ir būtiska uzņēmuma reputācijai, konkurētspējai un inovācijām. Dažādība un tās vadība tāpat kā ilgtspēja un tās mērķi pēdējo gadu laikā ir kļuvuši gan par integrētu uzņēmējdarbības sastāvdaļu, gan par modes kliedzienu un reputāciju spodrinošu saukli, kura būtība nereti paliek neizprasta un neīstenota.

Šajā nordarbībā pieskarsimies virknei jautājumu, kas palīdzēs labāk izprast ar dažādības vadību saistītos izaicinājumus un ieguvumus. Kas īsti ir dažādības kompetence? Ko darīt ar dažādību, kā to iekļaut un atraisīt? Ar ko sākt, lai to vadītu? Vai dažādības vadībai ir sakars ar ilgtspēju, inovācijām un konkurētspēju? Vai dažādība un vienlīdzība ir antonīmi? Kapēc dažādības iniciatīvas mēdz but neefektīvas? Kāpēc baidāmies, strādājot ar dažādību? Kāpēc dažādība rada problēmas? Un kāds Norvēģijai sakars ar dažādības vadību?

Agnese Cimdiņa, Phd, padomniece Norvēģijas karalistes vēstniecībā Rīgā, sociālantropoloģe, sertificēta dažādības vadības eksperte un autore. Specializējusies biznesa antropoloģijā un padziļināti pievērsusies Ziemeļvalstu, Latvijas un Tuvo Austrumu sabiedrībām, pētot uzņēmējdarbību, reģionālo attīstību, inovācijas un dzīvesveidus ilgtspējas un starpkultūru kontekstos. Ilgus gadus bijusi pētniece un pasniegusi sociālantropoloģiju un starptautisko mārketingu Norvēģijas un Latvijas augstkolās. Maģistra un doktora grādu socialājā antropoloģijā ieguvusi Bergenas Universitātē Norvēģija. 2019. gadā sertificējusies dažādības vadībā Norvēģijā un Starptautiskajā Personāla Sertificēšanas Asociācijā.

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2021. gada 18. maijā

Solvita Krese par nodarbību: "Atbildot uz man bieži uzdoto jautājumu — kas ir laikmetīgā māksla, kā populārākās atbildes es bieži vien minu, ka tā ir sava laikmeta spogulis vai arī, ka laikmetīgā māksla ir domāšanas forma. Laikmetīgo mākslu mēs varam arī pielīdzināt valodai, kas visai precīzi spēj artikulēt mūsdienu pasaules norises un reaģēt uz sabiedrības aktualitātēm. Balstoties uz šo pieņēmumu, mēs varam aizņemties laikmetīgās mākslas valodas metodes, modulējot savus stāstus un sarunas. Laikmetīgā māksla parasti aicina paplašināt uztveres un pieredzes robežas, kā arī bieži vien iedrošinās pieskarties neērtām tēmām, kurām nepieciešama īpaša mediācija. Laikmetīgās mākslas mediēšanas prakse arī var būt noderīga, organizējot sarunu procesu.”

Solvita Krese ir mākslas kuratore ar plašu pieredzi lokālā un starptautiskā mērogā, kas kopš 2000. gada vada Latvijas Laikmetīgās mākslas centru (LLMC). Viņai ir bijusi kuratore un līdzkuratore daudzskaitlīgām liela mēroga starptautiskās izstādēm – tai skaitā, “Pārvietojamās ainavas” LNMM, Rīga; James Gallery, CUNY, Ņujorka, (2019); “Nenorunātās tikšanās “, izstāžu zāle “Arsenāls” , Rīga, (2019); Den Frie mākslas centrs, Kopenhāgena; “Akademia. Performing life”, Villa Vassilieff; Paris (2018); „ Identitāte. Aiz neskaidrības priekškara” Ukrainas Nacionālais mākslas muzejs, Kijeva, 2016; "Re: visited", Rīgas mākslas telpa, Rīga (2014); “Telling tales”, Nacionālā mākslas galerija, Viļņa; KUMU, Tallina; CentrePasquArt, Biel (2014); "Alternativa", Wyspa, Gdaņska (2013); "Mobilais muzejs ", Rīga (2007); "Robežpārkāpēji. Laikmetīgā māksla no 80iem", LNMM, Rīga (2005); "Ķermenis Baltijas fotogrāfijā", Berlīne (2005); “Faster than history”, Kiasma, Helsinki (2004), u.c. 2009. gadā viņa aizsāk laikmetīgās mākslas festivālu "Survival Kit" un ir tā kuratore līdz 2019.gadam. Pasniedz LMA un ISSP (International School of Photography).

sociāciju. Ieguvusi maģistra grādu politikā un komunikācijā Londonas Ekonomikas skolā (LSE, London School of Economics and Political Science). Brīvajā laikā dodas garos pārgājienos, lasa filosofiskas grāmatas un glezno.

👉 Sarunu skola LAMPA ir bezmaksas praktisku nodarbību cikls Rīgā un reģionos, kuru laikā ikviens var gūt praktiskas iemaņas labākai saskarsmei ar līdzcilvēkiem. Fiziskās distancēšanās laikā notiek tiešsaistē.

www.festivalslampa.lv/lv/sarunu-skola/sarunu-skola

👉 Vebinārs notika 2021. gada 22. aprīlī