Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturi raksturo ārkārtīgi nestabila ekonomiskā attīstība – periodi ar strauju izaugsmi, kam seko straujas lejupslīdes. Šādos apstākļos rodas būtiski jautājumi: kā veidot dzīvi? Kā riskēt un kļūt par uzņēmēju? Vai tas vispār ir tā vērts? Tieši tāpēc sestās un pēdējās raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" epizodes tēma ir uzņēmība, krīze un solidaritāte.

Lai rastu atbildi uz jautājumu, vai uzņēmība var mazināt sabiedrības nevienlīdzību, raidierakstā sarunājas Anna Andersone, uzņēmēja, "StartSchool" līdzdibinātāja un vadītāja, "Riga TechGirls" valdes priekšsēdētāja, un Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kurš pēdējo 10 gadu laikā ir vadījis četras lielas iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas par ekonomikas jautājumiem. Sarunu vada antropologs un sērijas "Nevienlīdzības kurss" viesredaktors Andris Saulītis.

Katra raidieraksta epizode veltīta kādai grāmatai par ekonomisko nevienlīdzību – šajā gadījumā tā ir 2016. gadā Sergeja Kruka redakcijā izdotā grāmata "Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša".

Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit. Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Pēdējā gada laikā globālo ekonomiku tricinājuši arvien jauni tarifu viļņi, tirdzniecības kari un lielvalstu savstarpējā sāncensība. Taču aiz šiem procesiem slēpjas mazāk uzkrītošs, bet strukturāli izšķirošs faktors – pieaugošā ekonomiskā nevienlīdzība gan valstu iekšienē, gan starp valstīm. Kā nevienlīdzība ietekmē globālās tirdzniecības līdzsvaru? Kā tirdzniecības pārpalikums un deficīts var kļūt par iemeslu ģeopolitiskajai spriedzei? Un vai tarifi patiešām ir efektīvs politikas instruments šo problēmu risināšanai?

Raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 5. epizodē sarunājamies par tirdzniecības kariem, kapitāla plūsmām un to saistību ar drošību, infrastruktūru un investīcijām. Sarunu vada Andris Saulītis, un tajā piedalās Andris Nātriņš, Latvijas Universitātes Banku augstskolas attīstības prodekāns, un Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, viens no raksta "Tramps atgriežas Baltajā namā – ko gaidīt ekonomikā?!" autoriem. Par atspēriena punktu diskusijai kalpo 2021. gadā Jeila Universitātes apgādā izdotā Metjū Kleina un Maikla Petisa grāmata "Tirdzniecības kari ir slāņu kari", kurā globālās ekonomikas konflikti tiek aplūkoti caur nevienlīdzības prizmu.

Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit. Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Sarunā par Latvijas drošību dominē praktiski apsvērumi – nepieciešamība palielināt aizsardzības budžetu, nostiprināt robežu, sagatavot iedzīvotājus 72 stundu izdzīvošanai. Taču sarunā par visaptverošu aizsardzību reti tiek pieminēta mazāk uzkrītoša, bet būtiska problēmas puse – augstā ekonomiskā nevienlīdzība Latvijā. Cik noturīga var būt valsts, kurā daļa sabiedrības nespēj atļauties pat elementāru krīzes rezervi? Un vai drošība patiešām ir izvēle starp "aizsardzību" un "labklājību", vai tomēr šīs dimensijas ir cieši savstarpēji saistītas? Un kā ekonomiskā nevienlīdzība ietekmē cilvēku savstarpējo uzticēšanos Latvijā – galveno stipras valsts priekšnoteikumu?

Raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 4. epizodē sērijas viesredaktora Andra Saulīša vadībā par šiem jautājumiem sarunājas Ieva Bērziņa, Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece un Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, un Klāvs Sedlenieks, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors. Par atspēriena punktu sarunai kalpo vēsturnieka Gata Krūmiņa redakcijā tapusī grāmata "Turbulence kā virzītājspēks. Latvijas cilvēki un tautsaimniecība 150 gados".

Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit.

Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Neapmaksātu darbu mēdz skaidrot ar aicinājumu, pieredzes gūšanu, pienākumu vai kopējo labumu, taču mūsdienu kapitālismā tas nereti kļūst par sistēmisku prasību, nevis brīvprātīgu izvēli. Kāpēc veselas nozares – kultūra, aprūpe un platformu ekonomika – atkarīgas no darba, par kuru bieži netiek maksāts vai tiek maksāts simboliski? Kādos brīžos "darbs sirdij" pārvēršas par piespiedu darbu, un kāpēc atteikšanās strādāt bez atbilstošas samaksas bieži vairs nav reāla iespēja?

"Satori" raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 3. epizodē sērijas vadītājs Andris Saulītis kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Iveta Ķešāne un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku Kārlis Lakševicu analizē neapmaksātā darba politiku, aplūkojot to ne tikai kā ekonomisku, bet arī sociālu un emocionālu parādību. Saruna atsperas no sociologu Valērijas Puliņāno un Markjetas Domeckas grāmatas "Neapmaksātā darba politika. Kā neapmaksātā darba izpēte var palīdzēt skaidrot nevienlīdzību un sistēmiski nedrošu darbu".

Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit. Raidieraksts ierakstīts 2026. gada janvārī.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvijā ekonomiskā nevienlīdzība īpaši smagi skar reģionus. Kamēr 2024. gadā Rīgā mēneša ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 1135 eiro, Latgalē šī summa bija teju divreiz mazāka – tikai 673 eiro. Kas ir pamatā šai nevienlīdzībai, kā to risināt, un ko mēs zinām par reģionālo nevienlīdzību? 

"Satori" raidierakstā "Nevienlīdzības kurss" sērijas viesredaktors Andris Saulītis kopā ar dažādiem ekspertiem analizē ekonomisko nevienlīdzību Latvijā, par pamatu ņemot tās izpratnei būtiskus teorētiskos darbus.

Raidieraksta otrajā epizodē viesojas Dace Dzenovska, Oksfordas Universitātes asociētā profesore migrācijas antropoloģijā, un Daunis Auers, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta jeb domnīcas "LaSER" vadītājs. Sarunu vada antropologs Andris Saulītis, tā ierakstīta 2026. gada janvārī.

Raidierakstu "Nevienlīdzības kurss" iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean". Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvijas ekonomiskās nevienlīdzības vēsture nav lineārs stāsts, bet veidojusies politisku, ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumu ietekmē, kuru sekas jūtamas vēl šodien. Kā Latvijā pēdējos divos gadsimtos attīstījusies ekonomiskā nevienlīdzība? Kāda ietekme tajā bijusi kariem, okupācijai, piespiedu industrializācijai un pārejai no PSRS uz Rietumu ekonomisko telpu? 

Jaunajā "Satori" raidierakstā "Nevienlīdzības kurss" sociālantropologs un sērijas viesredaktors Andris Saulītis kopā ar dažādiem ekspertiem analizēs ekonomisko nevienlīdzību Latvijā, par pamatu ņemot nevienlīdzības izpratnei būtiskus teorētiskos darbus.

Raidieraksta pirmajā epizodē viesojas Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Fadejeva un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, lai, atsperoties no Tomasa Piketī grāmatas "Kapitāls 21. gadsimtā" (2013), diskutētu par Latvijas nevienlīdzības specifiku plašākā Eiropas un pasaules kontekstā.

Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvija meklē savu nākotnes vektoru – misiju, kas ne tikai saliedētu sabiedrību, bet arī veidotu valsts starptautisko tēlu. Taču kā atrast iedvesmojošu mērķi, kura sasniegšanā vienoties gan uzņēmējiem, gan politiķiem, gan sabiedrībai? Vai Latvija var kļūt par vietu, kur tiek izmēģinātas drosmīgas idejas par to, kā ilgtspējīgi apdzīvot pasauli? Kas traucē Latvijai kļūt par inovāciju rotaļlaukumu un atkārtot Igaunijas zīmola veiksmes stāstu?

Raidieraksta "Zīmols "Latvija"" sestajā un pēdējā sarunā žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis sarunājas ar uzņēmēju, sociālantropologu, agrāko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas vadītāju un misijas "Jūra 2030" līdzautoru Jāni Nīgalu – par to, kā Baltijas jūra var kļūt par Latvijas Mēnesi, kāpēc zīmola radīšanai nepietiek ar lozungiem un kāda ir līderības, sadarbības un vīzijas nozīme valsts tēla veidošanā.

Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvija sevi dēvē par hokeja valsti – un ne bez pamata. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tieši hokejs ir sporta veids, kam seko visvairāk Latvijas iedzīvotāju. Kāda ir hokeja nozīme Latvijas nacionālajā identitātē, un kā sports var kļūt par instrumentu valsts tēla veidošanā? Vai hokejs var palīdzēt veidot ne tikai valsts, bet arī pilsētu zīmolus? Kā nepazaudēt un izmantot Latvijas hokeja panākumu radītās iespējas pasaulē? 

Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija" 6. epizodē žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis sarunājas ar bijušo hokejistu un pašreizējo U-18 hokeja izlases treneri Oļegu Sorokinu. Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Bērnu grāmatu izdevniecību "Liels un mazs" var uzskatīt par Latvijas literatūras veiksmes stāstu – nelielā apgāda izdotās grāmatas ne tikai uzrunā bērnus un vecākus Latvijā, bet pamanītas arī pasaulē. Izdevniecība četrreiz nominēta un 2022. gadā saņēmusi Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu "Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā". Par augstvērtīgu un starptautiski novērtētu ieguldījumu grāmatniecībā "Liels un mazs" tajā pašā gadā saņēmis Kultūras ministrijas izcilības balvu kultūrā.

Taču kāda ir Latvijas bērnu literatūras eksportspēja? Vai ar bilžu grāmatām un dzeju iespējams stāstīt pasaules tirgum saprotamu stāstu par Latviju? Kas padara mūsu grāmatas īpašas?

Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 4. epizodē žurnāliste Rita Ruduša un sērijas redaktors Edgars Ražinskis sarunājas ar izdevniecības vadītāju un līdzdibinātāju Alīsi Nīgali. Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvija sevi pozicionē kā gudru, inovatīvu valsti, kas balstās zināšanās un tehnoloģijās. Taču realitāte rāda sarežģītu ainu – valsts joprojām kūtri atbalsta zinātni, bet STEM nozarēs vērojams gan augsti kvalificētu speciālistu, gan mācībspēku deficīts. Kur slēpjas šīs pretrunas iemesli? Kā veidot ambiciozu, konkurētspējīgu un ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu studentiem pievilcīgu izglītības vidi? Kāda vieta izglītībai ir Latvijas zīmola veidošanā, un ko Latvijas augstākās izglītības nozare var mācīties no komercsektora? Galu galā – kā Latvijas zīmolam var palīdzēt kosmosā uzšauta raķete?

Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 2. epizodē sērijas redaktori – žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis – sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru Tāli Juhnu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".