Neapmaksātu darbu mēdz skaidrot ar aicinājumu, pieredzes gūšanu, pienākumu vai kopējo labumu, taču mūsdienu kapitālismā tas nereti kļūst par sistēmisku prasību, nevis brīvprātīgu izvēli. Kāpēc veselas nozares – kultūra, aprūpe un platformu ekonomika – atkarīgas no darba, par kuru bieži netiek maksāts vai tiek maksāts simboliski? Kādos brīžos "darbs sirdij" pārvēršas par piespiedu darbu, un kāpēc atteikšanās strādāt bez atbilstošas samaksas bieži vairs nav reāla iespēja?
"Satori" raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 3. epizodē sērijas vadītājs Andris Saulītis kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Iveta Ķešāne un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku Kārlis Lakševicu analizē neapmaksātā darba politiku, aplūkojot to ne tikai kā ekonomisku, bet arī sociālu un emocionālu parādību. Saruna atsperas no sociologu Valērijas Puliņāno un Markjetas Domeckas grāmatas "Neapmaksātā darba politika. Kā neapmaksātā darba izpēte var palīdzēt skaidrot nevienlīdzību un sistēmiski nedrošu darbu".