1993. gada 5. martā pēc atkārtotas pieķeršanas dopinga lietošanā kanādiešu sprinteris Bens Džonsons tiek diskvalificēts uz mūžu.

1952. gada 4. martā rakstnieks Ernests Hemingvejs pabeidz rakstīt stāstu "Sirmgalvis un jūra".

Kalifāts – visus musulmaņus vienojoša garīga un laicīga valdnieka, kalifa, vara – pastāvēja teju kopš islāma pirmsākumiem. Kopš 16. gs. sākuma kalifu statuss piekrita turku Osmaņu sultāniem, bet drīz pēc Turcijas pārtapšanas republikā tas beidza savu pastāvēšanu. Attiecīgu lēmumu Turcijas Nacionālā asambleja pieņēma 1924. gada 3. martā.

Krievijas imperators Nikolajs II Romanovs, valdījis 30 gadus, mira 1855. gada 18. februārī pēc vecā jeb 2. martā pēc jaunā stila. Jau tajā pašā dienā tika kronēts viņa dēls un varas turpinātājs Aleksandrs II, reizēm dēvēts par Atbrīvotāju.

Autors Eduards Liniņš. Somijai ir senas un cienījamas konstitucionālas tradīcijas. 1809. gadā, kad Somija nonāca Krievijas sastāvā, cars Aleksandrs I piekrita saglabāt Somijai tās privilēģijas - satversmi un parlamentu.

28. februāris Somijā ir oficiāli atzīmējama – „Kalevalas” diena. Ar 1835. gada 28. februāri somu nacionālā eposa izveidotājs Eliass Lenrūts datējis savu priekšvārdu „Kalevalas” pirmajam izdevumam.

1869. gada 26. februārī dzimusi krievu revolucionāre, Vladimira Ļeņina sieva Nadežda Krupskaja.

25. februāris ir franču impresionista Pjēra Ogista Renuāra dzimšanas diena. Un ar savdabīgu notikumu pavisam nesenā pagātnē, atskatāmies uz Renuāra dzimšanas dienu.

1848. gada februārī Francijā uzliesmoja kārtējā revolūcija. Tā gāza no troņa pēdējo Burbonu dinastijas Francijas karali Luiju Filipu I, kura senču dinastijas bija valdījušas Francijā kopš 10. gadsimta. Luijs Filips atteicās no troņa 1848. gada 24. februārī.

Svētās Sofijas katedrāle Konstantinopolē (tagad – Stambulā) ir izcils Bizantijas arhitektūras meistardarbs un viens no grandiozākajiem jebkad uzbūvētajiem kristiešu dievnamiem. Rīkojumu par katedrāles celšanu Bizantijas imperators Justiniāns I izdeva 532. gada 23. februārī.