Skaļāk

Auditorija izvēlas vieglu, ātri patērējamu saturu, kamēr Eiropas kino lēnām zaudē savu skatītāju. Vai problēma ir izglītībā, sistēmā vai pašā cilvēkā? Un vai mēs vispār vēl gribam domāt kritiski, vai tikai justies labi?

Podkāsta vadītājs Alnis Stakle sarunājas ar asociēto profesori Latvijas Kultūras akadēmijā un Rīgas Stradiņa universitātē, kā arī Latvijas Nacionālā kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinozinātnieci un kritiķi, Johana Gūtenberga universitātē Maincā doktora grādu ieguvušo pētnieci un žurnāla Kino Raksti redaktori Elīnu Reiteri.

Septiņas raidieraksta “Neērtie jautājumi. Kultūrpratības piezīmes” sērijas ir veidotas ar nolūku uzrunāt kultūras un mākslas ekspertus, praktiķus, pedagogus, pētniekus un kultūrpratības veidotājus, lai veidotu dialogu par kultūrpratības un mākslas izglītības mainīgo lomu un potenciālu mūsdienu sabiedrībā. Raidieraksti sniedz kritisku ieskatu nepietiekami aktualizētos kultūrpratības jautājumos par kino lomu izglītībā, medijpratību, fotogrāfiju, MI, cenzūru mākslā, tabu tēmām mākslas izglītībā un sociālo atdevi no ieguldījumiem kultūrizglītībā.

Raidieraksta sērijas tiek ierakstītas Rīgas Stradiņa universitātes multimediju studijā un tās top projekta  Kultūrpratības vērtība Eiropā (Cultural Literacies’ Value in Europe) Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Granta līgums Nr. 101132285. Podkāstā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. CLiViE projekta mājaslapa:

https://www.clivieproject.eu

The podcast series is recorded at Rīga Stradiņš University’s multimedia studio and is produced as part of the project Cultural Literacies’ Value in Europe funded from the European Union’s Horizon Europe Research and Innovation programme under grant agreement No. 101132285. Views and opinions expressed are, however, those of the author(s) only and do not necessarily reflect those of the European Union or European Research Executive Agency. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them. CliVie project website: 

https://www.clivieproject.eu

2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle.

Multimediālais stāsts apvieno vizuālus un audio fragmentus no protesta dienas - pūļa trokšņus, saukļus un klātbūtnes sajūtu pilsētvidē - ar anonīmu jaunas sievietes liecību par fizisku vardarbību un kontroli attiecībās grūtniecības laikā. Stāsts izgaismo sabiedrības nostāju laikā, kad lēmumi par drošību skar reālus cilvēku stāstus.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Pilno stāstu skatīt šeit: Stambulas konvencijas protests

2025. gada 29. oktobrī aptuveni 5000 cilvēku pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret Latvijas ieceri denonsēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju - starptautisku dokumentu, kura mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana. Protests pulcēja cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi, taču kopīgu pārliecību, ka aizsardzība pret vardarbību nedrīkst būt politiska izvēle.

Multimediālais stāsts apvieno vizuālus un audio fragmentus no protesta dienas - pūļa trokšņus, saukļus un klātbūtnes sajūtu pilsētvidē - ar anonīmu jaunas sievietes liecību par fizisku vardarbību un kontroli attiecībās grūtniecības laikā. Stāsts izgaismo sabiedrības nostāju laikā, kad lēmumi par drošību skar reālus cilvēku stāstus.

Šis ir fragments no plašāka multimediāla stāsta. 

Pilno stāstu skatīt šeit: Stambulas konvencijas protests

Šajā epizodē ielūkojamies tajā, ko organizācijas izvēlas nepateikt, un kāpēc klusums nekad nav neitrāls. Mēs bieži pieņemam, ka laba komunikācija nozīmē runāt vairāk, skaidrot un būt maksimāli atklātiem. Taču vai vienmēr runāšana ir labākā stratēģija? Un vai klusums vienmēr nozīmē kļūdu? Epizodē apspriežam komunikācijas pētnieka Olafa Hoffjanna ideju par strategic non-talking - apzinātu lēmumu nekomunicēt. Sarunā analizējam, kā un kāpēc organizācijas izvēlas klusēt, kā šis klusums ietekmē darbinieku uztveri, uzticēšanos un organizācijas kultūru.

Epizodē dzirdēsiet arī komunikācijas speciālistes Edītes Teteres pieredzi, strādājot veselības nozarē. Viņa dalās ar praktiskiem piemēriem par klusēšanas lomu krīzes situācijās un iekšējā komunikācijā, uzsverot, ka klusums var būt gan instruments, lai vēlāk nodrošinātu patiesu informāciju, gan risks, kas rada informācijas vakuumu, baumas un nedrošību darbinieku vidū.

Klinta Lavrova, Anete Arāja, Studentu medijs Skaļāk

Pirmajā darba dienā ir svarīgi justies gaidītam un izvairīties no haosa, jo pirmo iespaidu par sevi un uzņēmumu vēlāk ir grūti mainīt. Šajā raidierakstā apspriežam ikvienam svarīgu tēmu kādā konkrētā dzīves posmā – jauna darbinieka ienākšanu uzņēmumā jeb "onboarding" procesu. Analizējam gan jaunā darbinieka, gan darba devēja lomu. Galvenās tēmas: pirmais iespaids, emocionālā drošība, mentoru nozīme, organizācijas kultūra. Raidierakstā mēģinām saprast, kas palīdz darbiniekam ātrāk iejusties, palielina motivāciju un uzlabo organizācijas kopējos rezultātus.

Amanda Vilciņa, Katrīna Ziemele, Studentu medijs Skaļāk

Šajā epizodē aplūkojam, kā izskatās uzņēmuma bankrots no darbinieka skatpunkta. Parasti šādas situācijas redzam tikai no ārpuses, ziņās vai īsos paziņojumos no uzņēmuma vadības. Bet kas notiek organizācijas iekšienē? Kā jūtas darbinieki, kad komunikācija pēkšņi pazūd? Katrīna dalās savā personīgajā pieredzē par darbu klientu apkalpošanas jomā, kur sākumā komunikācija ar īpašniekiem bija atklāta un draudzīga, bet pēdējā mēnesī tas pilnībā mainījās. Tieši tajā brīdī sākās neziņa, baumas, spriedze un arī dusmas. Šajā sarunā diskutējam par to, kāpēc komunikācijas pazušana rada lielāku spriedzi nekā pati situācija, kā veidojas baumas organizācijā, kā mainās attiecības starp darbiniekiem un vadību un ko vadītāji varēja darīt citādāk. Šī epizode parāda, ka iekšējā komunikācija nav tikai informācijas nodošana, tā ir uzticēšanās, attiecības un drošības sajūta darba vietā.

Nikola Jaunozola, Katrīna Rašmane, Studentu medijs Skaļāk

Ierakstā pievēršamies, Sabiedrisko attiecību 2. kursa studentes Una Ulmane un Evelīna Anna Pitāne, tēmai, kas bieži tiek noklusēta, bet būtiski ietekmē jebkura uzņēmuma vai organizācijas ikdienu – neformālie līderi un viņu loma iekšējā komunikācijā. Kāpēc viņu ietekme nereti ir tikpat spēcīga (vai pat spēcīgāka) nekā formālajai vadībai? Dalāmies ar piemēriem no reālās pieredzes un atziņām no literatūras. Sarunā izzinām:

- kā definēt neformālo līderību un kā to atpazīt komandā;

Diskusijā pieskaramies arī interesantam jautājumam: vai neformālie līderi paši apzinās savu ietekmi?

Šajā epizodē pievēršamies tam, kas notiek organizāciju iekšienē, proti, iekšējai komunikācijai. Tā ir ikdienas darba sastāvdaļa, kas bieži paliek nepamanīta, bet būtiski ietekmē to, kā cilvēki sadarbojas, saprot savus uzdevumus un veido kopējo darba vidi. Šajā epizodē skaidrojam, kas ir iekšējā komunikācija un kāpēc tā ir svarīga jebkurā organizācijā. Apskatām to, kā saziņa atšķiras starp dažādām komandām, kā organizācijas kultūra ietekmē darbinieku savstarpējo komunikāciju un kā organizācijas lielums un struktūra ietekmē informācijas plūsmu. Tāpat epizodē pievēršam uzmanību arī teorētiskajam skatījumam, kas palīdz labāk izprast šīs atšķirības, un vienlaikus parāda, kā tas viss izpaužas praksē ikdienas darbā. Šī epizode palīdz labāk saprast, cik nozīmīga ir skaidra un efektīva komunikācija un kā tā ietekmē komandas darbu kopumā.

Ance Bērziņa, Daniela Lagzdiņa, Studentu medijs Skaļāk

Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Pilno stāsti skatīt šeit: Daile aiz aizkariem

Kad dodamies uz Dailes teātri, mēs redzam tikai izrādi uz skatuves. Taču aiz tās slēpjas daudz vairāk – cilvēki, telpas un darbs, kas paliek neredzams. Šis ir ieskats teātra aizkulisēs, kur katra detaļa palīdz radīt to, ko skatītājs redz tikai uz mirkli.

Šis ir fragments no lielāka multimediāla stāsta.

Pilno stāstu skatīt šeit: Daile aiz aizkariem