Vairāku dienu garumā rubrikā "Īstenības izteiksme" skanējis raidījumu cikls „Slepkava brīvsolī”. Sākotnēji balstīts uz vienu salīdzinoši senu noziegumu Saulkalnē, tas raisījis daudz plašāku jautājumu loku. Kāpēc tik daudz slepkavību neizdodas atklāt, bet izmeklēšana ir atvērta gadiem? Vai šo situāciju ir iespējams uzlabot? Un kā panākt, lai sodu saņemtu īstais slepkava, kura vaina patiešām ir pierādīta, un par to nav šaubu? „Krustpunktā” pievēršamies izmeklēšanas procesiem Latvijā. Kopš 2005.gada neatklātas ir gandrīz pustūkstoš slepkavību. Studijā: no Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Andrejs Siņāvins, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, Augstākās Tiesas krimināllietu departamenta  senators Artūrs Freibergs, zvērināta advokāte Alla Juraša, kā arī žurnāliste, „Slepkava brīvsolī” autore Zane Mače.

Šonedēļ Latvijas Radio bija dzirdams Ziņu dienesta veidotais kriminālstāsts „Slepkava brīvsolī”, kas ir par kādu neatklātu slepkavību. Proti, pirms 10 gadiem Saulkalnē veikalā nogalināja pārdevēju, bet slepkava joprojām nav atrasts. Par izpētīto stāsta Ziņu dienesta korespondente Zane Mače.

Savukārt Rūdolfs Krieviņš skaidroja, kā valsts palīdz slepkavībā cietušajiem

Personai, kura ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša nozieguma rezultātā radīto kaitējumu – morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu.Visos gadījumos kompensāciju var saņemt vardarbībā cietušais, bet slepkavības gadījumā – mirušā tuvinieks, kuru atzīst par cietušo. Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots, vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu pie kriminālatbildības nav saucams.

Slepkavībā cietušajiem valsts izmaksā kompensāciju, kas ir piecu minimālo mēnešalgu apmēra. Šobrīd tie ir 2150 eiro. Piemēram, 2018. gadā šādas kompensācijas izmaksātas 97 gadījumos par kopējo summu gandrīz 165 tūkstoši eiro.

Šis ir stāsts par slepkavību, kas pirms 10 gadiem notika Saulkalnē. Par vīrieti – Alekseju Šarovu, kuru tajā nepatiesi apsūdzēja. Un upuri – pārdevēju, kuru nogalināja. Kas bija šie cilvēki, kurus šis traģiskais notikums saistīja. Kas bija Zinaida un Aleksejs? Par to Latvijas Radio Ziņu dienesta kriminālstāsta "Slepkava brīvsolī" trešajā daļā.

Latvijas tiesu praksē ir vairāki gadījumi, kad par slepkavībām apsūdzētas vai pat jau notiesātas personas, kas jau atrodas cietumā, tomēr attaisno. Visbiežāk tiesa personas attaisno pierādījumu trūkuma dēļ vai arī gadījumos, ja nav pierādīta cilvēka līdzdalība slepkavībā, kas veikta grupā.

Šādos gadījumos attaisnotais var celt prasību pret valsti un pieprasīt kompensāciju. Tiesu administrācijas apkopotā informācija, kas pieejamam par pēdējiem 13 gadiem rāda, ka kompensāciju pieprasījuši seši slepkavībās attaisnotie un valsts tiem izmaksājusi vairāk nekā 65 tūkstošus eiro.

Lielāko daļu no summas – vairāk nekā 50 tūkstošus gan saņēmušas divas personas par vienu kriminālprocesu 2006. gadā. Abi bija apsūdzēti par slepkavību pastiprinošos apstākļos, kas veikta grupā.

Latvijas Radio skan Ziņu dienesta veidotais kriminālstāsts „Slepkava brīvsolī”. Tas ir stāsts par kādu neatklātu slepkavību. Pirms 10 gadiem Saulkalnē veikalā nogalināja pārdevēju. Slepkava joprojām nav atrasts. Jautājam Valsts policijas priekšniekam ģenerālim Intam Ķuzim, kāpēc noziegums nav atklāts un vai to izdosies atrisināt. Ķuzis ir pārliecināts, ka policijai ir jāparāda sava profesionalitāte un slepkavība jāatšķetina.

Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis laikā, kad notika pārdevējas slepkavība Saulkalnē, bija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. Viņš šo noziegumu atceras un saka, tas notika krīzes laikā. Krīze tolaik bija arī policijā, jo tika samazinātas algas un daudzi policisti darbu pameta.

„Bet tas nekādā veidā nevar būt par pamatu kaut kādai pierādījumu vākšanas kvalitātei,” saka Ķuzis.

Šodien lieta ir atpakaļ pie slepkavību izmeklētājiem. Ķuzis saka, darbs pie lietas atrisinājuma norit. „Tur tiešām ir daudz kas izdarīts, arī pēc tam [kad Šarovu attaisnoja]. Tur nav tā, ka lieta ir no tā laika gulējusi. Lieta ir ļoti interesanta, ja tā var teikt, un sarežģīta,” norāda Ķuzis.

Ķuzis domā, ka izmeklētāji pārsteidzās, sūtot lietu uz kriminālvajāšanu. Vajadzējis atskatīties un izdarīto un pavērtēt, vai uz visiem jautājumiem ir atrastas atbildes.

Pirms 10 gadiem Saulkalnē notika slepkavība. Veikalā nogalināja pārdevēju Zinaidu. Vainīgo atrada un piesprieda 15 gadus cietumā. Alekseju Šarovu no ieslodzījuma izglāba DNS. Augstākā tiesa viņu attaisnoja. Slepkavība joprojām nav atklāta. Kāpēc divas tiesas ir pieņēma tik radikāli pretējus spriedumus? To skaidrojam Latvijas Radio ziņu dienesta kriminālstāsta „Slepkava brīvsolī” otrajā daļā.

Slepkavības, kas notika pirms daudziem gadiem, bet joprojām glabājās policijas arhīvos, kā kriminālstāstā “Slepkava brīvsolī” aprakstītā, atklāt ir iespējams. Svarīga lomu šeit gan spēlē veiksme, taču, kā norāda policijā, arī veiksmīgs pavediens būs nozīmīgs tikai tad, ja paši būs kārtīgi pastrādājuši un darbu veikuši kvalitatīvi pirms tam.

Šonedēļ Latvijas Radio skan kriminālstāsts “Slepkava brīvsolī”. Tas ir stāsts par neatklātu noziegumu Saulkalnē, kur pirms 10 gadiem veikalā tika nogalināta pārdevēja. Šī ierakstu sērija ļauj runāt par konkrētām problēmām slepkavību lietās Latvijā. Vai 10 un 15 gadus vecus noziegumus atklāt maz ir iespējams?

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sauc krāsas. Tas ir veids, kā varētu iedalīt slepkavības pēc to atklāšanas iespējamības.

„Teiksim tā, ir lietas, kas ir pilnīgi tumšas, ir lietas, kur ir kaut kādi pavedieni, mēs viņas saucam par pelēkām, un ir lietas, kuras ir gaišas,” stāsta Ķuzis.

Viņš atzīst, ka ik gadu dažas lietas iekļūst arī tumšajā sarakstā, tomēr tās esot mazākumā. Ķuzis arī ir pārliecināts, ka arī pilnīgi tumšās slepkavības agrāk vai vēlāk, tomēr var atklāt. Piemēram, nupat pēdas sadzītas divām slepkavībām, kas bija veiktas 2000. un 2003. gadā.

Jūs varētu aprakstīt uz mirkli veikalā ieraudzītu svešinieku? Kādā krāsā ir viņa acis? Cik vecs viņš ir? Vai viņam ir bārda? Kas viņam ir mugurā? Kādā krāsā bija viņa jaka? Tumša vai gaiša? Cik viņa ir gara?

Visi cilvēki atceras kaut kādus spilgtus savas dzīves notikumus. Bet tu jau nezini, kurā brīdī tas notikums ir spilgts. Pēc 10 minūtēm, kad būsi izgājis no veikala, tur notiks slepkavība un tas būs ļoti spilgts notikums. Tu jau tai brīdī tā nedomā.

2009. gada 20. janvārī Saulkalnē veikalā tika atrasta nogalināta pārdevēja. Viņai bija pārgriezta rīkle un vairākas citas durtas brūces.

Policija, protams, sāka kriminālprocesu, un apmēram pēc mēneša tika aizturēts tajā brīdi 26 vecais Aleksejs Šarovs. Viņš policijai uzrakstīja vaļsirdīgu atzīšanos, un pirmā instance viņu atzina par vainīgu un notiesāja uz brīvības atņemšanu uz 15 gadiem.

Ārkārtīgi reti ir gadījumi, kad par slepkavību apsūdzētajam viena tiesa piespriež bargu cietumsodu, bet otra pilnībā attaisno. Tā tas notika pirms dažām dienām, kad Augstākā tiesa lēma tiesas zālē atbrīvot vīrieti, kurš apsūdzēts par Saulkalnes veikala pārdevējas slepkavību.

Ir pagājuši jau 10 gadi, bet neviens cits šajā noziegumā nav apsūdzēts. Šis ir Latvijas Radio Ziņu dienesta kriminālstāsts “Slepkava brīvsolī”.

Nākamajā mēnesī sāksies kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Atrast labākos no labākajiem partijām nemaz nav tik viegli. Stratēģijas dažādas. Vieni liek likmes uz pārbaudītām vērtībām un zināmiem vārdiem, citi izraugās kandidātus ārpus politiskā lauciņa. Stāsts par tiem, kuri jau nolēmuši startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tiem, kas vēl domā.

Ar orgānu ziedošanu saistītie jautājumi mūsu sabiedrībā vēl aizvien ir tabu. Ja runa ir par asins ziedošanu, cilvēki to ir pieņēmuši un ir pat ļoti atsaucīgi, īpaši brīžos, kad notikusi kāda lielāka nelaime. Tomēr orgānus ziedot neesam tik gatavi. Lūkojamies uz šo jautājumu no dažādiem aspektiem, vērtējam cilvēku gatavību atdot daļu sevis kādam, kam tas varētu glābt dzīvību un vērtējam.