Igaunijā jau pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums atļaut iedzīvotājiem piekļūt saviem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem. No šī gada šāda iespēja ir arī Lietuvā, un arī Latvijā ir aktualizēta diskusija par to. Vietnē manabalss.lv iesniegto iniciatīvu par iespējas brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrāto kapitālu nodrošināšanu jau parakstījuši vairāk nekā 12 tūkstoši iedzīvotāju, kas nozīmē, ka to var iesniegt Saeimā. Tomēr ieceres kritiķi norāda, ka tas ļoti negatīvi ietekmētu nākotnes pensijas, kā arī radītu slogu valstij. Kāda ir bijusi kaimiņvalstu pieredze, ļaujot iedzīvotājiem izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumus? Kā 2. pensiju līmeņa uzkrājuma izņemšana ietekmētu Latvijas iedzīvotāju nākotnes pensijas? Kā šis pasākums ietekmētu Latvijas ekonomiku īstermiņā un ilgtermiņā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Kristu Berganu-Berģi un manabalss.lv iesniegtās iniciatīvas autoru Ģirtu Bumbēru.

Ir pagājuši tieši četri gadi, kopš 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Upuru un cietušo skaits mērāms simtos tūkstošu, vairākiem miljoniem nācies doties bēgļu gaitās, iznīcināta infrastruktūra, sagrautas pilsētas, kā arī zaudētas teritorijas. Tomēr Ukraina padoties negrasās! Kāda ir situācija kara plosītajā valstī? Vai un kā mainījies tās atbalstītāju loks? Cik sasniedzams mērķis ir jau šogad panākt mieru vai vismaz uguns pārtraukšanu? Kāda palīdzība ukraiņiem šobrīd ir visvairāk nepieciešama? Un vai ukraiņi būtu gatavi atteikties no daļas teritoriju, lai izbeigtu karu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas vēstnieku Ukrainā Andreju Pildegoviču.

Paužot bažas par pārāk īso laiku, lai sagatavotos izmaiņām, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs janvāra beigās atgrieza Saeimā otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā – 1. līdz 6. klases skolēniem. Reaģējot uz šīm bažām, Saeima aizvadītajā nedēļā lēma izmaiņas tālmācībā ieviest gadu vēlāk – no 2027./2028. mācību gada. Kādas pārmaiņas sagaida skolēnus, kuri izvēlējušies tālmācību? Ar kādām izmaiņām jārēķinās pedagogiem? Vai daļu tālmācības izglītības iestāžu varētu nākties slēgt tuvāko gadu laikā? Vai un kādi ieguvumi būs no šī Saeimas lēmuma? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktoru Rūdolfu Kalvānu, Eiropas Tālmācības vidusskolas direktori Darju Voitjuku un Brocēnu vidusskolas direktores vietnieci izglītības jomā tālmācībā Aneti Miltu.

Tā kā Rēzeknes dome 13. februārī neatbalstīja Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" (Latgales vēstniecība "Gors") pamatkapitālā, šonedēļ ministrija nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu. "Gora" pārvaldībai likumprojektā rosināts paredzēt jaunas juridiskās personas – nodibinājuma – izveidi, kurā paredzēts iesaistīt gan Rēzeknes pašvaldību un SIA "Austrumlatvijas koncertzāli" gan KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un KM kapitālsabiedrību – koncertorganizāciju VSIA "Latvijas Koncerti". Kāpēc izvēlēts šāds risinājums? Kāds līdz šim bijis dialogs ar pašvaldību? Kā vērtējamas ziņas par "Gora" aizvadītā gada finanšu rādītājiem un Rēzeknes domes paustās šaubas par to patiesumu? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un "Delfi" Kultūras nodaļas redaktori Noru Riekstu-Ķeņģi.

Eiropas Savienības (ES) militārās mobilitātes pakete paredz līdz 2027. gadam izveidot ES mēroga militārās mobilitātes zonu. Savukārt Baltijas valstu aizsardzības ministri janvāra beigās parakstījuši nodoma vēstuli par Militārās mobilitātes zonas izveidi starp Baltijas valstīm. Ko paredz ES militārās mobilitātes pakete? Kādi praktiskie darbi militārās mobilitātes jomā Eiropā paveicami? Kā militāro mobilitāti iecerēts uzlabot Baltijā? Un uz kādām ES investīcijām šajā jomā var cerēt Latvija? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas prezidija locekli Robertu Zīli (NA) un Nacionālo bruņoto spēku Pārvietošanas koordinācijas centra komandieri pulkvežleitnantu Lauri Bļodonu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jau trešdien, 18. februārī, turpinās vērtēt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas esošajā iepirkumu sistēmā. Tomēr, lai gan Finanšu ministrija ir vēstījusi, ka šīs publisko iepirkumu sistēmas pārveides centrā ir caurspīdīgums, izsekojamība un sabiedrības uzticības stiprināšana, vairākas iestādes un organizācijas plānotās izmaiņas ir kritizējušas. Tostarp tiek paustas bažas, ka samazināsies gan atklātība, gan konkurence iepirkumos. Kādi ir esošās iepirkumu sistēmas trūkumi? Vai ir pamats bažām, ka reforma būtiski samazinās konkurenci iepirkumos? Un kurš būs ieguvējs no šīs reformas? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Arti Lapiņu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko iepirkumu komitejas vadītāju, Pakalpojumu padomes locekli Katrīni Pļaviņu-Miku.

Neizpratni un nosodījumu visā pasaulē izpelnījies Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmums no Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajām spēlēm diskvalificēt Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču, jo sportists uz savas ķiveres bija attēlojis Krievijas nogalinātos ukraiņu sportistus. Šo lēmumu nopēluši arī Latvijas sportisti un amatpersonas. Cik pamatots tas bijis? Vai SOK vienlīdz stingri uzrauga visus sportistus vai izdabā lielvarām? Kā šis lēmums rezonējis starptautiskajā un vietējā sporta saimē? Vai tas ir kārtējais priekšvēstnesis vēl plašākai agresorvalstu sportistu atgriešanai starptautiskajās sacensībās? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas skeletona pamatlicēju un bijušo Siguldas trases direktoru Daini Dukuru un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāru Dāvi Mārtiņu Daugavieti (JV).

Teju 13 gadus pēc tam, kad Saeima galīgajā lasījumā tomēr neatbalstīja medību ar loku atļaušanu Latvijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atkal iesniegts rosinājums grozīt Medību likumu, lai Latvijā medībās varētu izmantot arī lokus. Kādēļ iesniedzēju ieskatā medības ar loku būtu jāatļauj? Kāpēc šāda vēstule Saeimas komisijā iesniegta tieši tagad? Kādi ir argumenti pret loku izmantošanu medībās? Un kāpēc šo ieceri Saeima jau reiz noraidīja? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Loku mednieku asociācijas valdes locekli Jāni Kļaviņu un biedrības "Kristīnes Čilveres dzīvnieku draugu biedrība" valdes priekšsēdētāju Solvitu Vību.

Lai gan līdz oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām vēl ilgs laiks, aizvadītās nedēļas Latvijas iekšpolitikā jau bijušas notikumiem bagātas – Rēzeknes mēra atstādināšana, Ogres novada mēra atkāpšanās no amata, runas par zemkopības ministra vai pat visas valdības demisiju saistībā ar skandālu par atbalstu kokrūpniekiem, iespējamā partijas "Stabilitātei!" slēgšana, režisora Alvja Hermaņa atgriešanās Saeimas vēlēšanu maratonā u.c. Kādi vēl pavērsieni vietējā politikā varētu būt gaidāmi līdz Saeimas vēlēšanām? Vai koalīcija noturēsies līdz oktobrim? Vai notikumi atsevišķās pašvaldībās ietekmēs vēlēšanu rezultātus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktori, politoloģi Leldi Metlu-Rozentāli un biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktores vietnieci Agniju Biruli.

Audzēkņu skaita krituma dēļ Rīgā plānots slēgt un apvienot vairākas pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes, jo atsevišķās vietās iestāžu piepildījums jau šobrīd ir tikai 50% līdz 60% no to kapacitātes. Tomēr līdz ar ziņām, kuras iestādes šī reforma varētu skart, vairāku izglītības iestāžu audzēkņu vecāki ir cēluši trauksmi un jau savākti vairāki tūkstoši parakstu pret četru pirmsskolas izglītības iestāžu slēgšanu. Kā izvēlētas iestādes, kuras reogranizēt? Vai vecāku iebildumi tiks ņemti vērā? Un kā reforma ietekmēs pedagogus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītāju Ivaru Balamovski, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju Ingu Vanagu un pirmsskolas izglītības iestādes "Zilbīte" audzēkņu vecāku pārstāvi Vitāliju Anisovu.