Svētrīts

Svētrīts. Studijā Romas katoļu baznīcas bīskaps Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis.

Lasījums no Jāņa evaņģēlija 1.noodaļas:

Tajā laikā Jānis Kristītājs stāvēja kopā ar diviem saviem mācekļiem. Ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: "Redzi, Dieva Jērs!" Šos vārdus dzirdēja abi mācekļi un sekoja Jēzum.

Bet Jēzus apgriezies redzēja viņus sekojam un saka viņiem: "Ko jūs meklējat?"

Tie Viņam atbildēja: "Rabi (tulkojumā: mācītājs), kur Tu mājo?"

Viņš tiem sacīja: "Nāciet, tad redzēsit."

Tad tie nogāja un redzēja, kur Viņš mājo, un palika to dienu pie Viņa. Tas bija ap desmito stundu. Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un bija Viņam sekojuši.

Viņš vispirms atrod savu brāli Sīmani un viņam saka: "Mēs esam atraduši Mesiju" (tulkojumā: Kristu). Viņš to aizveda pie Jēzus. Jēzus, viņu uzlūkojis, sacīja: "Tu esi Sīmanis, Jāņa dēls; tevi sauks Kefasu" (tulkojumā: Pēteris).

Svētrīts. Studijā Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozoliņkēvičs.

Jāņa 1.vēstules 5.nodaļas 20.pants

Mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā - Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.

Svētrīts. Studijā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns.

130.psalms

Kungs, ieklausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas! Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas. Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu. Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Ceri uz To Kungu! Jo Tā Kunga rokā ir žēlastība, un Viņa ziņā ir pestīšanas bagātība, Viņš izpirks mūs no katras mūsu apgrēcības

Svētrīts. Studijā mācītājs Vilnis Latgalis.

Bībele saka: Kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu šajā pasaulē.

Adventes otrajā svētdienā studijā mācītājs Edgars Mažis.

Lasījums no Marka evaņģēlija 1. nodaļas

Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija sākums.

Pravietis Jesaja ir rakstījis: raugi, Es sūtu Savu vēstnesi Tavā priekšā, kas sataisīs Tavu ceļu, saucēja balss tuksnesī: taisiet Tam Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa takas.

Jānis Kristītājs nāca tuksnesī, sludinādams grēku nožēlas kristību uz grēku piedošanu. Pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un visi Jeruzalemes ļaudis; un tie tika viņa kristīti Jordānas upē, izsūdzēdami savus grēkus. Jānis bija ģērbies kamieļu vilnas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un kameņu medu, un sludināja, sacīdams: "Kāds spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt Viņa kurpju siksnas. Es jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu."

Svētrīts. Adventes pirmajā svētdienā studijā priesteris Andris Kravalis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons.

Mūžības svētdienā lasījums no Jāņa Atklāsmes grāmatas 7. nodaļas

Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un sauca skaņā balsī: "Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram."

Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz sava vaiga goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami: "Āmen, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!"

Tad viens no vecajiem sacīja man: "Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?"

Es viņam atbildēju: "Mans Kungs, tu to zini!" Un viņš man sacīja: "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm."

Svētrīts. Studijā bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.

Lasījums no Mateja evaņģēlija 9. nodaļas

Un, Viņam ar tiem runājot, redzi, viens vecākais atnāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomira, bet nāc, uzliec Tu viņai Savu roku, tad tā taps dzīva.”

Un Jēzus cēlās un sekoja viņam ar Saviem mācekļiem. Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus bija slimojusi ar asiņošanu, pienāca no muguras un aizskāra Viņa drēbju vīli, jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela.”

Tad Jēzus, pagriezies un to ieraudzījis, sacīja: “Ņemies drošu sirdi, meita! Tava ticība tev palīdzējusi.” Un sieva tapa vesela tanī pašā stundā. Kad Jēzus ienāca vecākā namā un redzēja stabulniekus un uztrauktus ļaudis, Viņš tiem uzsauca: “Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ.” Un tie Viņu izsmēja.

Bet, kad ļaužu pulku izdzina ārā, Viņš iegāja iekšā un satvēra to pie rokas, tad meitene piecēlās. Un šī slava izpaudās pa visu zemi.

Latvijas Neatkarības kara simtgades svētbrīdis. Studijā mācītājs Elmārs Pļaviņš.

"Tā nu paliek ticība cerība un mīlestība, bet lielākā no tām ir mīlestība," grūti atrast iederīgākus vārdus, lai raksturotu to garīgo un emocionālo noskaņojumu, kas valdīja cīnītājos Neatkarības kara laikā.

Tāpat kā trīs zvaigznes Brīvības piemineklī ar Kārļa Skalbes vārdiem "Tēvzemei un brīvībai" apvieno Latvijas vēsturiskos novadus vienā simboliskā veselumā, tā arī šie trīs lielie kristīgās ticības izceltie vārdi – ticība, cerība un mīlestība – izgaismo to iekšējo garaspēku, lielumu, drosmi un noteiktību, ar kādu Latviju aizstāvēja tās dēli un meitas.

Svētrīts. Studijā priesteris Juris Jalinskis.

Lasījums no Lūkas evaņģēlija 19.nodaļas

Tajā laikā, iegājis Jērikā, Jēzus gāja tai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Zahejs, muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs. Viņš gribēja redzēt Jēzu, kas Viņš ir, bet aiz ļaužu pulka nevarēja, jo bija maza auguma. Un, aizskrējis uz priekšu, tas uzkāpa sikomores kokā, lai varētu Viņu saskatīt, jo tur Viņam vajadzēja iet garām.

Jēzus, tajā vietā nonācis un paskatījies uz augšu, viņam sacīja: “Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā.”

Un tas steidzīgi nokāpa zemē un ar prieku Viņu uzņēma.

Bet, to redzot, visi kurnēja, sacīdami: “Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!”

Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu esmu apkrāpis, tam atdošu četrkārtīgi.”

Bet Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam ir nākusi pestīšana, tādēļ ka arī viņš ir Ābrahama dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt to, kas bija pazudis.”