Atceros sevi pusaudžu gados, kad gaisā bija BRĪVĪBAS smarža. Es gāju ielās, gāju gājienos, dziedot gāju. Man šķita, ka es izcīnu brīvību, ar jauniem karogiem un saukļiem.

Šobrīd piedzīvojam unikālu brīdi cilvēces vēsturē, kas, iespējams, atkārtojas ik pa vairākiem tūkstošiem gadu. Šo laiku es sauktu par PĀREJU, ko mēs, kā cilvēce piedzīvojam. Tā ir pāreja no dzīvošanas prātā uz dzīvošanu sirdī, no dzīvošanas materiālā pasaulē uz dzīvošanu arī garīgā pasaulē, no izdzīvošanas režīma uz dzīvošanas režīmu.

Skatos uz dažādām kara nometnēm un brīnos, ka visi runā par vienu un to pašu. Skaitļi sakrīt, tikai atšķiras vīzijas, kā tas tiek sasniegts.

Ne velti psihologi ir pierādījuši, ka cilvēka atmiņa ir īsa, labi atceramies līdz 2 nedēļām vecus notikumus. Politika ir nozare, kas šo visu labi pārzina, tā ir nozare, kas mūs ir krāpusi visvairāk, jo vienmēr aizmirstam, ka solītais tā arī līdz šim makā nav iekritis. Atliek tikai kaut ko sasolīt, skaisti uzsmaidīt, apvārdot un aitu bars atkal ir gatavs vilku iecelt par pārvaldītāju.

Valdības visā pasaulē veido uzsaukumus, reklāmas, lai mēs novakcinētos. Mūs kārdina ar to, ka mēs varēsim atgriezties vēl trakākā patērēšanā, mūs sāk jau kārdināt, ka būs minimālais garantētais ienākums. Pasaka to, ko vēlamies dzirdēt, bet visi “ziediņi” tiek noklusēti. Vara visā pasaulē cenšas darīt visu, lai saglabātu savu status quo un papildus vēl veiktu uzlabojumus varas egosistēmās.

Esošie notikumi jūs mudina, pagrūž uz priekšu, lai jūs ieraudzītu, ka ierobežojumi ir tikai jūsu prātā. Kā uzņemsies atbildību par dzīvi, tā notikumi sāks mainīties un kārtoties, kā vēlēsies. Mēs uz šo brīdi varam skatīties gan kā uz beigām, gan kā sākumu. Gan skumt par to, ka kaut kas beidzas, gan priecāties par to, ka kaut kas sāksies.

Cilvēks ir daudzdimensionāla būtne, kurā klātesošs ir arī Dievs. Visas līdzšinējās ideoloģijas un reliģijas ir kļuvušas kaitīgas cilvēkiem, jo visu spēku un ietekmi ir novietojušas ārpus cilvēka, atdalot cilvēku no cilvēka, cilvēku no dabas, cilvēku no Dieva.

Tagad katrs parāda, kas ir kas. Kad atklāsies afēra, tad varēsim vētīt katru pēc darbiem šajā karā.

Pasaules sāk atdalīties. Vienā atrodas cilvēki, kas ar nopietnību uztver notiekošo, svēti ticēdami valdībām, viņu medijiem, Kara (Veselības) ministrijai. Otrā pusē atrodas cilvēki, kas pateicoties savai apziņai, kas neatrodas zemās vibrācijās, ir spējīgi izvairīties no baiļu un dusmu vīrusiem, tāpēc notikumus redz diametrāli pretēji.

Esošā sistuācija pasaulē ir sekas indīgai izglītības sistēmai, kas tevi labi aizmidzina, sagatavo patērēšanai un izmantošanai. Lielākoties visa izglītība ir par prāta dresūru, aizmirstot mūsu galvenos resursus - sirdi un dievišķo sākotni sevī. Lielākoties visa izglītošanās skolā ir par egoisma attīstīšanu, lai tu, klase vai skola būtu labākā, sekmīgākā, pirmā.