Tax Stories: Life, Business & Tax

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Lidija Nitiša ir nodokļu speciāliste ar ~5 gadu pieredzi Big4 auditor-kompānijās. Pēc tam vismaz 7 gadus Lidija bija in-house nodokļu eksperts finanšu sektora uzņēmumos, t.sk. Mintos, par ko no daudziem esmu dzirdējis kā darba devēja etalonu. Šķiet, ka Lidiju varētu saukt arī par fintech Latvijas nodokļu guru. Lidijai raksturīga arī jautājumu biznesa, cilvēcīgā un emocionālā risināšana.

Viena no Lidijas Mintos kolēģēm par viņu rakstīja: “Lidija ir nodokļu karaliene. Nodokļu Beyonce! Visi, kas ar viņu strādājuši, zina, ka viņa ir labākā šajā jomā Latvijā. Nacionālie vai starptautiskie nodokļi, viņa iedziļināsies jebkurā jautājumā un darīs visu iespējamo, lai rastu risinājumu. Es nezinu nevienu citu, kurš būtu tik aizrautīgs par tēmu, pie kuras strādā.”

Ar Lidiju man likās svarīgi ierakstīt sarunu, jo vienmēr, kad ar viņu sarunājos, rodas iespaids, ka viņa domā plašāk, kā daudzi citi – par sabiedrības labklājību, balstoties uz citu valstu labākajiem piemēriem. Iesaku klausītājiem arī piesekot Lidijas LinkedIn profilam, jo viņa bieži padalās ar savām pārdomām pēc tam, kad ir izlasījusi ko vērtīgu.

Runājām par..

·         IIN progresivitāti;

·         ēnu ekonomiku; ēnu apkarošanai Lidija iesaka padomāt par burkānu – darbinieki paši nevēlēsies saņemt aplokšņu algu, ja dēļ tā viņiem būs pieejama sliktāka medicīniskā aprūpe, kā tiem, kas nodokļus samaksājuši, piemēram – garākas rindas;

·         grāmatām, t.sk. I.F.Lee sarakstīto Joyful, Jungu un Freidu;

·         Mintos kā darba devēja etalonu – ko viņi dara pareizi;

·         fintech un stratapu biznesu kā ekonomikas stūrakmeni, jo tos ir viegli mērogot un tās ir eksportējošās nozares, kā arī runājām par nodokļu problēmām un iespējām startapiem,

·         naudas investēšanas labākajiem piemēriem – krājobligācijas, kur bez īpaša riska iespējams pelnīt ap 4% gadā; saņemtie procenti par ieguldījumu krājobligācijās netiek aplikti ar nodokļiem; iedzīvotājiem ir iespēja nepieciešamības gadījumā pieteikt un dažu dienu laikā atgūt sava ieguldījuma pamatsummu pilnā apmērā pirms termiņa; krājobligācijas ir pieejamas iegādei jebkurā diennakts laikā tiešsaistē vietnē www.krajobligacijas.lv, un tās var iegādāties tikai fiziskas personas;

·         kapitāla tirgi daudz vairāk attīstītos, ja, piemēram, procentus vai kapitāla pieaugumu no finanšu instrumentu tirdzniecības līdz EUR 1000 neapliktu ar IIN – tas iedrošinās cilvēkus pamēģināt investēt kapitāla tirgos;

·         IIN likumu, kas ir par sarežģītu;

·         plānās kapitalizācijas UIN ierobežojumiem, kas aizstāv bankas, bet tās kļuvušas konservatīvas un par maz kreditē; turklāt extra finansēšanas caur aizņēmumiem (%) aplikšana ar UIN iet arī pretrunā virzienam uz kapitāla tirgiem;

·         lai palielinātu ekonomikas apmērus, FM vairāk jāsadarbojas ar EM, lai kopīgi atbalstītu eksportu;

·         veselības preventīviem pasākumiem, t.sk. aktīvāku sportošanu, kur nodokļu rīki ir labs stimuls, kā valsts var neatpogāt savu maciņu, bet veicināt, lai to atpogā darba devējs.  

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Svens Dinsdorfs ir ELKO Grupa vadītājs, Indexo un Latvenergo padomes loceklis. ELKO ir viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ar galveno uzņēmumu Latvijā, kam grupas apgrozījums mērāms miljardos.

Runājām par..

Runājām par hokeja čempionātu un negaidīto brīvdienu pēc tam, par golfu un tā psiholoģiju – kā tas korelē ar biznesu ikdienā, par kara būtisko ietekmi uz ELKO biznesu, brīvības sajūtu, ELKO biznesa veiksmes formulu, AI, kripto.

“Mēs, latvieši, varam. Mēs esam bijuši Hanzas pilsēta, tirgotāji, pa vidu, bet arī unikālā vietā,” visus iedrošina Svens. “Nekad nedrīkst stāvēt uz vietas. Beidz činkstēt un šņukstēt, ka tev kaut kas nepatīk – ej un maini kaut ko.” Jānotic sev, kā noticēja sev mūsu hokejisti.  

PVN

PVN shēmu apkarošanai palīdzētu operatīva informācijas apmaiņa starp ES administrācijām un arvien plašāks vietējais reversais PVN. Runājām, kā preces kropļo tirgu, kad tās nonāk otrreizējā tirgū pēc tam, kad PVN izkrāpts karuseļos. Svens izstāstīja arī labu nodokļu stāstu ar negaidītu pavērsienu. Svens stāstīja par Krievijas piemēru, kur ar datu par darījumiem digitalizāciju un caurspīdīgumu Krievija samērā veiksmīgi tika galā ar PVN izkrāpšanu.

“Mēs varam lamāt Latvijas VID, bet neko diez ko labākas nav arī citu valstu nodokļu administrācijas. Nīderlande mūsu pieredzē ir labs paraugs nodokļu administrēšanā. Laba administrācija nereti ir izšķirošs jautājums jurisdikcijas izvēlē.”

Nodokļu uzlabošana

Galvenais – ja būs izmaiņas, tad tikai - uzlabojumi. Nekorekti ir izmaiņas saistīt ar budžetu, nevis skatīties ilgtermiņā. Darbaspēka nodokļi nepamatoti visvairāk sit pa mazajām algām. Ir absurds, ka darba devējs nespēj darbiniekam pateikt neto algu, jo nodokļus sarēķina VID.  

Vēlaties zināt vairāk? Lasiet Jāņa Taukača ⁠⁠⁠nodokļu blogus⁠⁠⁠ vai ⁠⁠⁠risiniet te nodokļu strīdus, vai vēl labāk - plānojiet te savus nodokļus laikus, lai šādu strīdu nebūtu⁠⁠⁠.

Kārlis Ketners ir profesors, ekonomikas zinātņu doktors, 2022.g. uzņemts Latvijas Zinātņu akadēmijā, RSU padomes loceklis, nedaudz vairāk par gadu bijis VID ĢD, autors grāmatām par nodokļiem.

Runājām par hokeju, Tinu Terneri, grāmatām (Vīrietis vārdā Uve, Bulgakova Batgvarde, 100 vientulības gadi), soc-tīkliem, nodokļu domas apvienošanos, grēku nodokli, ofšoriem. Kripto, ēnu apkarošanu, VID reputācijas uzlabošanas recepti, to reformējot pēc funkcionālā audita. Runājām arī, ka viss nodokļos redzētais jau kādreiz ir bijis un par to, ka Bastīlijas ieņemšana patiesībā bija akcīzes noliktavas ieņemšana.

Pasapņojām, kādu nodokļu sistēmu Kārlis veidotu, ja viņam būtu tiesības lemt un nebūtu nekādu ierobežojumu:

·         atteikties no sadrumstalotas auto aplikšanas ar visdažādākajiem nodokļiem;

·         PVN pamatlikmes celšana ir neizbēgama, samazinot likmes precēm un pakalpojumiem, ko izmanto mazāk turīgie, g.k. pārtikai;

·         mazāk turīgos būtu arī jāatbalsta ar IIN atvieglojumiem, ne pabalstiem, jo IIN atvieglojums veicina nodarbinātību;

·         būtu arī jāpārskata IIN atvieglojumu līmeni – sen jau neko īpašu nevar atļauties likumā tagad paredzēto EUR 600 robežās, it sevišķi, ja runājam par izglītību;

·         diferencēta neapliekamā minimuma vietā jāpiemēro fiksēto;

·         bagātības nodoklis 0,2-0,4% tiem, kam īpašuma vērtība pārsniedz EUR 1,5 milj., jo ienākumus slēpt ir vieglāk, kā īpašumus; gan kripto tirgus ieguvumi, gan PVN izkrāpēju ieguvumi materializēsies Latvijā, iegādājoties te dažādus dārgus aktīvus;

·         vienāda IIN likme visiem;

·         vienkāršu sistēmu mazajam biznesam pēc SDI konta principa, tik ar mazāku likmi, piemēram 5% no apgrozījuma; sistēma nestrādās, ja banka automātiski paņem 40%, kā tagad;

·         jāievieš akcīzes nodokli junk food;

·         VSAOI 2.līmenis varētu būt brīvprātīgs; mūsdienās ieguldījums sava mājokļa uzlabošanā varētu būt vērtīgāks uzkrājums nākotnei, it īpaši ņemot vērā šī brīža 2.līmeņa ienesīgumu, inflāciju un administratīvos izdevumus;

·         Ne mazāk svarīga ir de-regulācija un de-birokratizācija;

·         jocīgi, ka Igaunijā IIN un UIN ir vienā likumā – tad kādēļ nepārņēmām arī IIN, t.sk. attiecību starp valsts un pašvaldību budžetiem[1].

Interesants bija Kārļa veiktais salīdzinājums par Top20 UIN maksātājiem pirms 2018.g. reformas un tagad. Krasi pazuda azartspēļu uzņēmumi un bankas. Tādēļ šīm nozarēm varētu kļūt aktuāls jautājums par virspeļņas nodoklis. Monopolistiem u.c. lielajiem uzņēmumiem iespējams aplikt peļņu pēc tradicionālā UIN principa, kopā ar lielo starptautisko uzņēmumu 15% UIN minimālās likmes ieviešanu. Šajā sistēmā varētu piedāvāt dāsnas R&D atlaides, ka pētniecību veiktu uz vietas Latvijā.   

[1] Piemēram 20% IIN Igaunijā sadalās – 11,93% aiziet pašvaldībai, bet 8,07% - valsts budžetā. https://www.oecd-ilibrary.org/sites/9bc74132-en/index.html?itemId=/content/component/9bc74132-en Latvijā pašvaldību budžetiem pienākas — 75% no IIN, bet valsts budžetam — 25%. Kaut arī Igaunijā zemes nodokļa likmes ir 0,5-2,5%, pašvaldības nav tik dāsnas ar atlaidēm – vidēji piemērotā likme ir 2,1%, jo vairākums pašvaldību piemēro maksimālo likmi.