Podkāsta Tērējam Gudri 18. epizodē centīsimies saprast, kas īsti ir ilgtspēja un kā panākt, lai izpratne par to iesakņotos sabiedrībā?

2021. gada vasarā Swedbank Baltijas valstīs veica socioloģisku aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju izpratni par ilgtspējas jautājumiem. 85% aptaujāto Latvijā apliecināja, ka viņi ir dzirdējuši jēdzienu ilgtspēja. Salīdzinājumam – Lietuvā tie bija 58%, Igaunijā 92%. Tomēr šī jēdziena izpratne ir virspusēja – iespējams, vārda konstrukcijas mudināti, Latvijas iedzīvotāji ilgtspēju uztver kā kaut ko, kas ir ilgstošs, stabils, izturīgs, nemainīgs. Šīs sarunas mērķis ir padarīt šo jēdzienu mazāk abstraktu un svešu.

Sarunā piedalās:

Elgars Felcis, ilgtspējas pētnieks, LU pasniedzējs

Uģis Rotbergs, Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs

Podkāsta Tērējam Gudri 17. epizodē centīsimies saprast, kas ir pārmaiņu galvenais virzītājspēks un ar kādiem pārmaiņu procesiem tiksim pie zemu izmešu ekonomikas?

Ilgtspējīgi patēriņa paradumi sabiedrībā nespēj iedzīvoties, jo zaļās izvēles nav ērtākās, lētākās un plaši pieejamas. Tādas tās var tapt tikai biznesam uz šo mērķi ilgstoši strādājot, savukārt, uzņēmējam stimuls investēt ir patērētāju pieprasījums un preču, pakalpojumu noiets – kurš turas margināls, jo nav masu pieprasījuma. Apburtais loks! Kam pirmajam jāsper solis, lai to pārlauztu? Šī saruna ir veltīta vistas vai olas dilemmai ilgtspējas jautājumos.

Sarunā piedalās:

Ivars Ījabs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas parlamenta deputāts

Andris Šuvajevs, antropologs, ekonomikas un politikas pētnieks, Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs

Podkāsta Tērējam Gudri 16. epizodē runājam par to, kā labāk rīkoties ar lieko apģērbu un kā pārvaldīt drēbju skapi tā, lai lieks apģērbs tajā nemaz nerastos?

Teju katrs reiz ir vēlējies tikt vaļā no nemīlētas kleitas, novalkāta mēteļa vai neērtiem džinsiem. Nereti šie apģērba gabali ir nodzīvojuši garu un vientuļu dzīvi skapja tālākajā plauktā, jo nezinām, ko īsti ar tiem iesākt – ārā mest žēl, taču valkāt arī neizdodas. Godprātīgi būtu dot apģērbam otro iespēju vai vismaz atbrīvoties no tā videi draudzīgā veidā. Sliktākajā variantā – nemīlēto kleitu iestūķēt parastajā atkritumu maisā un izmest pagalma konteinerā. Kā pareizāk šķirties no tā, kas pašiem vairs nav nepieciešams?

Sarunā piedalās:

Elīna Kolāte, ilgtspējas eksperte

Ance Vaivode, jauniete ar ilgtspējīgiem paradumiem

Podkāsta Tērējam gudri 15. epizodē Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā Adriāna Kauliņa aicina pārdomāt, cik nepieciešamas ir visas mums piederošās lietas un ar kādiem paradumiem mēs varam šo lietu daudzumu samazināt.

Ir vairāki argumenti, kas runā par labu dzīvei ar mazāk lietām. Kādam vadošais arguments būs zaļš – katras lietas saražošana prasa resursus. Citam finansiāls – ietaupīta nauda, citam praktisks – ar mantām nepiekrauta dzīves telpa. Un patiešām, ir lietas, pēc kurām vajadzība ir izdomāta nevis īsta, un mēs tīri labi varam dzīvot arī bez tām. Kuras tās ir – atbildes smelsimies ne tikai mūsu, bet arī FaceBook grupas Tērējam gudri dalībnieku pieredzē.

Sarunā piedalās:

Marija Sološenko, beziepakojuma veikala Burka dibinātāja

Elīna Meiere, autore maģistra darbam par zero waste dzīvesveidu Latvijā

Šī ir Tērējam Gudri ilgtspējas podkāsta 14.epizode. 13 reizes uz sarunu aicināti dažādu jomu eksperti, lai kopīgi izprastu dažādus ilgtspējas jautājumus. 

Šoreiz Tērējam Gudri podkāsta ekspertes lomā ir Adriāna Kauliņa, kura ne tikai ir raidieraksta autore, bet arī Swedbank Ilgtspējas attīstības vadītāja Latvijā un kopā ar kolēģiem no privātā, valsts un NVO sektora apkopojusi ilgtspējas jautājumu pamata tēmas vienuviet, izveidojot ilgtspējas rokasgrāmatu uzņēmējiem. 

Grāmatas mērķis ir palīdzēt izprast ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un tajā apkopota "minimālā programma", kas palīdzēs ne tikai veidojot jaunu biznesu, bet arī uzlabojot jau esošo uzņēmējdarbības veidu ikvienam uzņēmumam Latvijā.

Epizodē piedalās:Elīna Egle, VA Purpose partnereLiene Lapševska, VA Purpose konsultante

Zemes atmosfēru veido skābeklis, slāpeklis un citas gāzes. Ogļskābā gāze,metāns, ūdens tvaiki darbojas līdzīgi kā siltumnīcas stikls - tās laiž cauri saules starojumu un aiztur no Zemes virsmas atstaroto siltumu.

 

Ņemot vērā iedarbības efektu, šīs gāzes sauc par siltumnīcefekta gāzēm. CO2 (oglekļa dioksīds) veido lielāko daļu no tām un ir primārais globālas sasilšanas un klimata pārmaiņu cēlonis. Tāpēc globāli valda vienprātība, ka oglekļa izmeši ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk un krasāk.Šoreiz Tērējam Gudri podkāstā runājam ar viesiem, kas atgādinās 6.klases dabas mācības saturuun izskaidros arī citas lietas, lai mēs saprastu, kas ar oglekli notiek dabā un kāpēc CO2 no nozīmīga spēlētāja dabas procesos kļūst par arvien nozīmīgāku arī ekonomiskajos un sadzīves lēmumos.

Sarunā piedalās:

Jānis Brizga - Dr.geogr., biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs, emisiju mērīšanas rīka NotHot līdzautors

Kristaps Kovaļevskis, KPMG Baltics vecākais konsultants

Pēdējā laikā izskan iepriekš ne tik dzirdēta frāze: "gandrīz nulles enerģijas ēka". No 2021.gada visām jaunbūvēm jātiek projektētām kā gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Latvijā pagaidām esot relatīvi maza praktiskā pieredze ar gandrīz nulles enerģijas ēkām, pārsvarā pilotprojektu veidā. Kāpēc tā?

Šīs sarunas fokusā ēku energoefektivitāte un soļi, ko varētu spert, lai mūs priecētu niecīgi apkures un elektrības izdevumi, bet ne uz mūsu labsajūtas rēķina.

Sarunā piedalās:

Andris Vulāns, SIA “Būvfizika” būvfizikas inženieris

Edgars Kudurs, ALTUM energoefektivitātes eksperts

Didzis Solims, TELE2 produktu direktors

Arvien populārāki kļūst dalīšanās ekonomikas risinājumi. Tie maina veidus, kā pārvietojamies, ceļojam, iepērkamies, risinām sadzīves jautājumus, strādājam, aizņemamies naudu un veicam citas lietas.  AirBnB un Uber ir pirmās asociācijas, izdzirdot vārdu "koplietošana".

Sadarbošanās, koplietošana, dalīšanās – tie ir atslēgvārdi šajos patērēšanas modeļos. Viena daļa šo ekonomisko modeļu nozīmē preces vietā pirkt pakalpojumu un neapgrūtināt sevi ar mantas uzturēšanu – piemēram, nevis pirkt savu auto, bet lietot koplietošanas auto vai nevis pirkt urbjmašīnu, lai pieliktu gleznu pie sienas, bet iznomāt to.Cita daļa modeļu palīdz gūt sev papildus ienākumus no sev piederošām mantām – iznomāt dzīvokli tūristiem vai pārdot vairs nevajadzīgās drēbes un mantas. Kopīgais virsmērķis šo risinājumu vidū ir mazināt pasaulē vajadzību pēc mantas un padarīt saražoto lietu izmantošanu pilnvērtīgāku.

Un jo mazāk mantu, jo labāk ekoloģijai – mazāk patērētu dabas resursu, mazāk atkritumu. Tomēr, lai šādi modeļi iedzīvotos, ar vides ieguvumiem nepietiek, tāpēc šoreiz sarunas fokusā ir cilvēku ieguvumi no šī jaunā patērēšanas pavērsiena.

 

Epizodē piedalās:

Līva Jaunozola, platformas Andelemandele dibinātāja un vadītāja

Māris Avotiņš, transporta koplietošanas uzņēmuma Fiqsy dibinātājs un vadītājs

Lauris Zvirbulis, mājsaimniecības lietu koplietošanas platformas Sharentic līdzdibinātājs

BlackRock ir starp nozīmīgākajiem globāliem spēlētājiem ieguldījumu jomā un nesenā vēstulē saviem klientiem paziņoja par vairākām iniciatīvām, lai ilgtspēju izvirzītu viņu ieguldījumu pieejas centrā. Pierādījumi par klimata risku liek investoriem pārvērtēt galvenos pieņēmumus par mūsdienu finansēm. Tādēļ šajā Tērējam Gudri podkāsta epizodē runājam par ieguldīšanu uzņēmumos, kas rūpējas par ietekmi uz vidi, darbinieku un sabiedrības sociālo labklājību, kā arī ievēro augstus uzņēmuma pārvaldīšanas standartus. Sarunā piedalās: Pēteris Stepiņš - Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs - SG Capital fonda valdes priekšsēdētājs Kristīne Doroško - Ilgtspējas eksperte un “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības vadītāja

Latvijas iedzīvotāju mobilitātes paradumi ir ļoti atbilstoši elektroauto lietošanai. Uz kopējā Eiropas fona latvieši mīl braukt ar auto – 80% braucienu notiek ar automašīnu, dienā nobraucot salīdzinoši nelielus, 50-100km attālumus. Tāpēc jo svarīgāk ir braukt zaļi, domājot par ilgtspējīgu nākotni, kas arī ir "Tērējam Gudri" podkāsta fokuss.Šobrīd uz Latvijas ceļiem brauc ap 1000 elektroauto. Ik gadu auto pulkam pievienojas 17-18 000 jaunu auto, no tiem elektroauto ir vien pāris simti. Taču niecīgais elektroauto skaits var būt arī priekšrocība, ja lietošanas izmaksas un ērtums atsver iegādes cenu. Vai šis būtu īstais laiks apsvērt elektroauto iegādi un pie kādiem auto lietošanas paradumiem elektroauto ir izdevīgs? Par to saruna šajā podkāsta epizodē.Sarunā piedalās:Gatis Lazda, elektroauto īpašnieks Voldemārs Fedosejevs, e-auto interesents Alvis Dimitris, elektroauto uzlādes tīkla e-mobi sistēmas speciālists Matīss Zemītis, e-mobilitātes eksperts