Sign up to save your podcasts
Or
Share Ukraiņu identitāte kā "ekstrēmisms" | #138
Share to email
Share to Facebook
Share to X
Share to email
Share to Facebook
Share to X
Or
Ukraiņu identitāte kā "ekstrēmisms" | #138
Ekstrēmisma jēdziens parasti tiek attiecināts uz vardarbīgu radikālismu, terorismu vai aicinājumiem uz vardarbību, taču Krievijas kontekstā šis jēdziens ir pārdefinēts. Praksē redzam, ka Krievijas okupētajās teritorijās ekstrēmisma jēdziens tiek izmantots nevis cīņā pret vardarbību, bet gan lojalitātes nodrošināšanai. Tas ir par paklausību. Tas ir arī par ukraiņu identitātes apspiešanu un iznīdēšanu. Tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Marija Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” eksperte.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:.
Epizodes gaita:
00:30 Ievads
02:19 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
03:45 Kā NATO šķelšanās ietekmē Ukrainu?
11:01 Kā tas ietekmēs Ukrainas miera sarunas un arī praktisko palīdzību?
13:06 Vai tagad eiropiešiem būs vēl kritiskāka vēlme pirkt Ukrainai ieročus ASV? Un vai var nepirkt par spīti, ka esam apvainoti, ja Ukrainai vajag un paši saražot nevaram...?
15:17 Vai jāveido jaunas alianses?
20:02 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto.
20:54 EXPLAINER: Aukstā laika efekts uz fronti un civiliedzīvotājiem Ukrainā, kurus ar jaunu degsmi terorizē krievija.
29:12 Piesakām šīs epizodes viesi – Mariju Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” experti.
30:26 Marijas pateicības vārdi Latvijai.
32:01 Par dzīvošanu bez elektrības un ūdens.
33:12 Krievija pārdefinē “ekstrēmisma” jēdzienu un ļaunprātīgi izmanto to, lai vajātu ikvienu, kas nepiekrīt sistēmai.
36:24 Ziedot.lv – krievijas acīs – ekstrēmistiska organizācija.
37:36 Rusofobija kļuvis par oficiālu, juridisku terminu un kļūst par juridisku, kā arī politisku instrumentu.
39:33 Kādi ir praktiski aizliegumi, kas vērsti uz ukrainiskuma iznīdēšanu.
42:48 Krievijas drošības spēki izstrādājuši sistēmu, kas strādā, lai iegūtu informāciju par citādi domājošajiem.
44:09 Skolotāju loma skolēnu izsekošanā.
46:50 kā palīdzēt okupācijā esošajiem jauniešiem un sasniegt tur dzīvojošos cilvēkus.
49:50 Bērni teroristu sarakstā un psihiatriskajās slimnīcās.
52:20 Krievija izmanto visus instrumentus, lai iznīcinātu ukraiņu identitāti.
53:43 kurš atbalsta Ukrainu, kurš krieviju okupētajās teritorijas.
55:24 Kāda ir un būs krievijas politikas ilgtermiņa ietekme uz okupācijā esošajiem cilvēkiem?
56:34 Ko Ukraina dara, lai sagatavotos cilvēku reintegrācijai.
58:26 saruna beidzas.
58:46 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
1:00:40 Padalieties ar šo interviju un epizodi
1:01:06 “Ierakumu sveču gatera” aicinājums nosūtīt paciņas bērniem Ukrainā.
1:02:45 rakstiet mums: [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
View all episodes
By Ekstrēmisma jēdziens parasti tiek attiecināts uz vardarbīgu radikālismu, terorismu vai aicinājumiem uz vardarbību, taču Krievijas kontekstā šis jēdziens ir pārdefinēts. Praksē redzam, ka Krievijas okupētajās teritorijās ekstrēmisma jēdziens tiek izmantots nevis cīņā pret vardarbību, bet gan lojalitātes nodrošināšanai. Tas ir par paklausību. Tas ir arī par ukraiņu identitātes apspiešanu un iznīdēšanu. Tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Marija Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” eksperte.
Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:.
Epizodes gaita:
00:30 Ievads
02:19 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm:
03:45 Kā NATO šķelšanās ietekmē Ukrainu?
11:01 Kā tas ietekmēs Ukrainas miera sarunas un arī praktisko palīdzību?
13:06 Vai tagad eiropiešiem būs vēl kritiskāka vēlme pirkt Ukrainai ieročus ASV? Un vai var nepirkt par spīti, ka esam apvainoti, ja Ukrainai vajag un paši saražot nevaram...?
15:17 Vai jāveido jaunas alianses?
20:02 Dīvs un Rihards pārspriež dzirdēto.
20:54 EXPLAINER: Aukstā laika efekts uz fronti un civiliedzīvotājiem Ukrainā, kurus ar jaunu degsmi terorizē krievija.
29:12 Piesakām šīs epizodes viesi – Mariju Krasnenko - Ukrainas Civilās izglītības centra “Almenda” experti.
30:26 Marijas pateicības vārdi Latvijai.
32:01 Par dzīvošanu bez elektrības un ūdens.
33:12 Krievija pārdefinē “ekstrēmisma” jēdzienu un ļaunprātīgi izmanto to, lai vajātu ikvienu, kas nepiekrīt sistēmai.
36:24 Ziedot.lv – krievijas acīs – ekstrēmistiska organizācija.
37:36 Rusofobija kļuvis par oficiālu, juridisku terminu un kļūst par juridisku, kā arī politisku instrumentu.
39:33 Kādi ir praktiski aizliegumi, kas vērsti uz ukrainiskuma iznīdēšanu.
42:48 Krievijas drošības spēki izstrādājuši sistēmu, kas strādā, lai iegūtu informāciju par citādi domājošajiem.
44:09 Skolotāju loma skolēnu izsekošanā.
46:50 kā palīdzēt okupācijā esošajiem jauniešiem un sasniegt tur dzīvojošos cilvēkus.
49:50 Bērni teroristu sarakstā un psihiatriskajās slimnīcās.
52:20 Krievija izmanto visus instrumentus, lai iznīcinātu ukraiņu identitāti.
53:43 kurš atbalsta Ukrainu, kurš krieviju okupētajās teritorijas.
55:24 Kāda ir un būs krievijas politikas ilgtermiņa ietekme uz okupācijā esošajiem cilvēkiem?
56:34 Ko Ukraina dara, lai sagatavotos cilvēku reintegrācijai.
58:26 saruna beidzas.
58:46 Rihards un Dīvs pārspriež interviju.
1:00:40 Padalieties ar šo interviju un epizodi
1:01:06 “Ierakumu sveču gatera” aicinājums nosūtīt paciņas bērniem Ukrainā.
1:02:45 rakstiet mums: [email protected]
Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.
Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs