Šis raidījuma „Vārduleja" ieraksts veltīts pēdējos gadu desmitos bieži aplūkotai tēmai - sievietes valodai un sievietes skatpunkta atspoguļojumam valodā.

Raidījuma pirmajā daļā pastāstām par vairākiem apjomīgiem pētījumiem, kas mēģina izmērīt un definēt sievietes valodas iezīmes un atšķirības no vīrieša valodas. Kaut uzskati ir dažādi, lielākā daļa pētnieku pie kopsaucēja tomēr ir nonākusi – sieviete runā un raksta atšķirīgi, taču ne vienmēr tas ir izmērāms valodiskās vienībās. Nosaucam vairākas sievietes valodas iezīmes, kādas konstatējuši pētnieki, un pastāstām par atšķirībām sieviešu un vīriešu izteiksmes veidā.

Otrajā daļā kopā ar Humanitāro zinātņu fakultātes studentēm Elīzu Mariju Rudzīti un Elīnu Skreiveri sarunājamies ar dzejnieci, literatūrzinātnieci, rakstnieci Annu Auziņu un iztaujājam par viņas uzskatiem sievietes valodas jautājumā un par pašas personīgo pieredzi tekstu radīšanā un skatpunkta izvēlē.

Raidījuma trešajā daļā atgādinām, ka latviešu valodā sievietēm, runājot par sevi, un vīriešiem attiecībā uz sievietēm jāatceras lietot sieviešu dzimti.

Vada: Sanda Rapa, piedalās Amete Ozola, Elīna Skreivere, Elīza Marija Rudzīte.

Mūzika:

Grupa "Sigma" - "Mikēniete"

Šis raidījuma “Vārduleja” ieraksts veltīts norvēģu valodai – vienai no skandināvu valodām ar īpaši interesantu vēsturi un valodas situāciju. Pirmajā daļā stāstām par norvēģu valodu, tās attīstību un diviem rakstu valodas paveidiem - būkmolu un jaunnorvēģu valodu.

Raidījuma otrajā daļā pie mums viesojas valodnieks, pedagogs, tulkotājs un "Valodu mājas" līdzdibinātājs Snorre Karkonens-Svensons. Runājam par norvēģu valodas vēsturi, kā arī par to, kāpēc norvēģi arī radio, televīzijā un valsts pārvaldē saglabā savas izloksnes un kā valoda kļuvusi par nozīmīgu piederības un kultūras identitātes daļu. Runājam arī par līdzībām un atšķirībām starp norvēģu, zviedru un dāņu valodu, kā arī to, kā skandināvi spēj viens otru saprast.

Raidījumā „Vārduleja” pievēršamies dzimtās valodas apguvei - procesam, kas sākas jau no pirmajiem bērna dzīves mirkļiem un cieši saistīts ar domāšanu, kultūru un identitāti. Raidījuma pirmajā daļā ieskicējam pētnieku atziņas par to, kā mācīt dzimto valodu - kāda nozīme ir kultūras un sociālajam kontekstam, dialogam un sadarbībai.

Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar latviešu valodas skolotāju un pētnieci Ievu Auziņu par Skola2030 mācību pieeju, praktisko pieredzi mācību procesā, par metodēm, kas palīdz skolēniem ne tikai apgūt valodas sistēmu, bet arī iemācīties to lietot dažādās situācijās.

Raidījuma trešajā daļā, turpinot tēmu, pievēršamies biežākajām kļūdām skolēnu rakstu darbos, darbības vārdiem „mocīt", „locīt", „slaucīt" tagadnes 1. personā.

Šis raidījuma “Vārduleja” ieraksts veltīts valodai tulkojumā - procesam, kurā satiekas valodas, kultūras un domāšanas veidi. Pirmajā daļā ieskatāmies tulkošanā no tulkojumzinātnes skatpunkta - kā tulkotājs izvēlas starp uzticību oriģināltekstam un brīvību, kā valoda tulkojumā pārveidojas un kā tulkojums kļūst par jaunu tekstu citā kultūrā.

Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar vienu no izcilākajām latviešu tulkotājām Māru Poļakovu - par tulkotāja darbu, izvēli un robežām, par to, vai tulkotājs ir redzams tekstā un kā valoda pāriet no vienas pasaules otrā.

Raidījuma trešajā daļā analizējam anglismu "čelindžs" un iesakām, ar kādu vārdu to aizstāt.

Šis raidījuma "Vārduleja" ieraksts veltīts dzejas valodai - viskoncentrētākajai, visbagātākajai un visintensīvākajai valodas formai. Pirmajā daļā pastāstām par dzejas valodu no lingvistiskās poētikas skatpunkta - kā vārds, konteksts un struktūra rada daudzslāņainas nozīmes un palīdz izteikt neizsakāmo, ilustrējot to ar piemēriem.

Raidījuma otrajā daļā kopā ar Humanitāro zinātņu fakultātes studentēm Elīnu Skreiveri un Elīzu Mariju Rudzīti sarunājamies ar dzejnieku un literatūrzinātnieku Kārli Vērdiņu. Par to, kāda ir valoda dzejā, kā top dzeja un kad valoda kļūst par dzeju. Par mūsdienu dzejnieku manifestiem un bohēmu, par tikko izdoto jauno dzejoļu krājumu "Nekas".

Raidījuma trešajā daļā analizējam ierakstus, kuros latviešu "kvadrātkodu" dzirdam izrunājam svešā mēlē.

Raidījuma „Vārduleja” jaunākajā ierakstā pievēršamies būtiskai tēmai - valodas apguvei. Raidījuma pirmajā daļā īsi pastāstām, ko vispār nozīmē apgūt valodu, kādā secībā tas notiek un ar kādām grūtībām valodas apguves procesā var sastapties.

Otrajā daļā mēs satiekamies ar latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēju, mācību grāmatu autori un cilvēku, kuram latviešu valodas mācīšana ārzemniekiem ir gan darbs, gan vaļasprieks, - Ivetu Grīnbergu.

Iveta ir ļoti mīlēta latviešu valodas skolotāja ar patiesi lielu pieredzi latviešu kā svešvalodas mācīšanā, un sarunas gaitā viņa dalās pieredzē, kas, viņasprāt, ir sekmīgas valodas apguves pamatā, kādām īpašībām jāpiemīt labam valodas skolotājam un kā valodas apguvi padarīt interesantu un aizraujošu.

Raidījuma trešajā daļā stāstām par digitālajā vidē bieži sastopamu anglismu „strīms”.

Raidījuma „Vārduleja” ierakstā „Valoda un antropoloģija” pievēršamies diviem nesaraujami saistītiem elementiem - valodai un cilvēkam jeb valodniecībai un antropoloģijai. Raidījuma pirmajā daļā īsi pastāstām par lingvistisko antropoloģiju - ko tā pēta, kas to pēta un kur šo saistību starp valodu un cilvēku vislabāk varam ieraudzīt.

Otrajā daļā mēs, valodnieces, satiekamies ar antropoloģi, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docenti, arī Latviešu valodas institūta pētnieci Annu Elizabeti Griķi, kura Latvijā, šķiet, vislabāk pārzina valodniecības un antropoloģijas pierobežu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo ir daudz pētījusi pierobežas tradīcijas un lingvistisko ainavu. Jautājam par antropologa darbu un metodēm, par valodu antropologu pētījumos, par tautas dievbijības valodu, kam veltīta viņas disertācija un topošā monogrāfija, par kādu tikai pierobežā piekoptu tradīciju un arī par uzrakstiem kapsētās, kas arī bijuši viņas izpētes lokā.

Raidījuma trešo daļu mums palīdzējusi sagatavot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Veronika Voroncova, un viņa stāsta par pazaudētu līdzskani „m” īstenības izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas darbības vārdā „esmu”.

Raidījuma “Vārduleja” otrajā sezonā mums pievienojas jauna vadītāja Vija Požarnova, kuras zinātniskajām interesēm un pieredzei arī veltīts šis raidījums. Savukārt kļūdas atrast un aprakstīt mums palīdzējušas Latvijas Kultūras akadēmijas un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas studentes Undīne un Grieta.

Raidījuma pirmajā daļā pievēršamies jogai un valodai: kāda valoda ir jogas pamatā, vai joga pati runā un kā jogā runā.

Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci un jogas pasniedzēju Viju Požarnovu par viņas pieredzi ar valodu, jogu un dzīvi Indijā. Jautājam, vai un kā joga ietekmē valodu, domāšanu, dzīvesveidu, kultūru un pat tautu atšķirības

Raidījuma trešajā daļā Undīne un Grieta aplūko nevēlamu aizguvumu “bišku”/“bišķi” un iesaka, ar ko to aizstāt.

Mūzika:

Sati Ethnica "Jay Ambe"

Raidījums „Vārduleja” 2026. gadu sāk ar malēniskajām izloksnēm, ko runā Vidzemes ziemeļu daļā un kas tiek uzskatītas par daļu no augšzemnieku dialekta, taču veido kompaktu un atšķirīgu latviešu valodas areālu. Raidījuma pirmajā daļā pastāstām par galvenajām šo izlokšņu iezīmēm, par to, kā saukt šīs izloksnes un kā tagad pieņemts dēvēt šo apvidu – par Malienu vai Malēniju. Pēc tam klausāmies dziesmu malēniešu mēlē, ko īpaši šim raidījumam ierakstījusi un mums atsūtījusi malēniete Ilze Briediņa.

Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieci, profesori, akadēmiķi, arī malēnieti Daci Marku, kura nule laidusi klajā grāmatu par malēniskajām izloksnēm – “Izloksnes Latvijas–Igaunijas pierobežā: Jaunlaicene un Veclaicene”. Lūdzam pastāstīt par viņas atrastajām malēniešu izlokšņu deviņām pazīmēm, kas tās atšķir no citām latgaliskajām izloksnēm, iztaujājam, kādi ir malēnieši, un klausāmies, kā runā malēniski.

Raidījuma trešo daļu mums palīdzējusi sagatavot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 1. kursa studente Terēze Ance, kura pastāstīs par vietniekvārda “mēs” neparastu locījuma formu, ko nevajadzētu lietot literārajā valodā.

Mūzika: "Dziediet, meitas, vakarā". Dzied Ilze Briediņa.

Šonedēļ raidījumā „Vārduleja” pievēršamies kādai smalkai latviešu valodas iezīmei – zilbes intonācijai, kas veido mūsu valodas īpašo skanējumu.

Raidījuma pirmajā daļā stāstām, kas ir zilbes intonācija, kā tā veidojas, kādas ir latviešu valodas pamatintonācijas un kā tās palīdz atšķirt vārdu nozīmes.

Raidījuma otrajā daļā sarunājamies ar valodnieku, vadošo pētnieku un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Edmundu Trumpu. Vaicājam, vai zilbes intonācijas pastāv visās valodās, cik precīzi mēs spējam tās noteikt un kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj izmērīt un ieraudzīt balss kustības skaņu līknēs un grafikos.

Raidījuma trešajā daļā skaidrojam, ar kādu zilbes intonāciju vajadzētu izrunāt vārdu „zāle” un kā zilbes intonācija maina vārda nozīmi.

Vada: Anete Ozola, Sanda Rapa.