Katrs gads sākas ar atskatu uz aizvadīto – arī mūzikā. Visā pasaulē un tepat Latvijā gada pirmajā ceturksnī cita pēc citas notiek apbalvošanas ceremonijas, un par tām Latvijas Radio 5 ēterā bieži runājam vispārīgi ierobežotā laika dēļ. Tomēr, ņemot vērā šo notikumu nozīmi nozarē, nepieciešams arī padziļinātāks ieskats to norisē.

Raidījuma “Virsstundas” pirmajā daļā – saruna ar mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons” valdes priekšsēdētāju Patrīciju Rubeni par zīmīgo 30 gadu jubileju, jauno žūrijas modeli, balvas pārvaldību un nākotnes perspektīvām.

Precizējums: Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem dienu pēc intervijas Elita Mīlgrāve iesniedza pieteikumu par atkāpšanos no amata un oficiāli tika atbrīvota 25.02.2026. “Zelta Mikrofons” vēl nav komentējis intervijā izskanējušo apgalvojumu, ka ieraksta laikā Mīlgrāve bija valdē, kas, kā tagad zināms, neatbilda patiesībai.

Pēc sarunas vēl atklāts jautājums par to, kāds ir dažu konkrētu kategoriju žūrijas locekļu sastāvs, kas publiski netiek izpausts? Vai tas tiek turēts slepenībā, jo locekļi vēlas procesā palikt anonīmi, vai arī tādēļ, ka šo kategoriju žūrijas komisijas ir komplektētas ar žanru nepārzinošiem vērtētājiem?

Otrā daļa veltīta gada augstākajam mūsdienu mūzikas apbalvojumam jeb GAMMA. Saruna ar LSM ētera personību Kristeru Karlsonu un LSM mūzikas apskatnieci, GAMMA laureāti un žūrijas padomes locekli Aigu Leitholdi par nule izziņotajiem nominantiem, vērtēšanas procesu, mākslinieku attieksmi pret balvu un to, vai nepieciešams pārskatīt kategorijas “Gada jaunais mākslinieks/-ce” vērtēšanas nolikuma atbilstības kritērijus.

Ik gadu labdarības maratons ''Dod pieci!'' izgaismo kādu kluso krīzi, vācot ziedojumus pret dziesmas atskaņošanu Latvijas Radio 5 ēterā, un vēl svarīgāk runā, kā šo kluso krīzi atrisināt.

Šogad mēs pievēršamies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.

Lai ikviens, kas pieslēdzas “Dod pieci!” spētu izprast šā gada tēmu, ir nepieciešams sākt no pamatiem, bez trokšņa, savstaprējiem konfliktiem un klapatām saprast šīs tēmas fundamentus – svarīgākos punktus un strīdīgās lietas, kas ir jārisina kā valstij tā sabiedrībai, ar kuru galu sākt. Tieši par to arī šoreiz raidījumā ‘’Neērto jautājumu pastkastīte’’ kopā ar Valsts kontroles padomes locekli Maiju Āboliņu.

Nemitīgi tiek runāts un uzsvērts, cik svarīgi jauniešiem ir būt klātesošiem pilsoniskajos procesos, būt ieinteresētiem valstī notiekošajā, līdzdarboties Latvijas attīstībā, bet aši aplūkojot ar šādiem procesiem saistītus jauniešu pasākumus, apmeklējums parasti ir ļoti mazs vai ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem. Arī dati norāda uz to, ka Latvijā jauniešu iesaiste pilsoniskajās aktivitātēs ir ļoti zema. 

Vai ir jāveicina iesaiste un kas var notikt, ja šī iesaiste neaug? Vai ir kādi burkāni, kurus jauniešiem ir jādod – piemēram dot iespēju jauniešiem balsot Eiropas Parlamenta, nacionālajās vai vietvaru vēlēšanās no 16 gadu vecuma?

Par to šoreiz raidījumā ‘’Neērto jautājumu pastkastīte’’ kopā ar:

biedrības “Sabiedrība par atklātību - Delna” juristi Kristu Asmusu;

organizācijas “Klubs “Māja”- jaunatne vienotai Eiropai” JEF (Jaunie Eiropas Federālisti” vienības vadītāju Visvaldi Knutu Bērziņu;

partijas ‘’Vienotība’’ Jaunatnes organizācijas priekšsēdētāju Edgaru Oļģertu Pavlovski.

Vai kara gadījumā karosi? Stāsies frontes līnijā, palīdzēsi kā citādāk vai sapakosi somas un dosies prom? Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šie jautājumi jauniešu vidū ir kļuvuši izplatītāki, jo jebkurā mirklī realitāte Ukrainā var būt realitāte arī pie mums. Kas vēl – atbildes uz šiem jautājumiem nav bijušas viennozīmīgas. Kopš iebrukuma un kopš Latvijā atjaunots Valsts Aizsardzības dienests starp jauniešiem manāma viļņošanās – netrūkst gan to, kas ir gatavi stāties aizsardzības dienestā, gan to, kas ir neatbalstoši tam. Arī statistiski vērojams, ka lai arī patriotu valstī netrūkst, karot gatava vien trešā daļa.

Kāpēc šī viļņošanās, kāpēc tik maz karotāju un vai iemesli meklējami tajā, kā valsts komunicē ar jauniešiem par drošības jautājumiem, proti, vai valsts gana labi runā par valsts aizsardzību ar jaunāko paaudzi. Par to šoreiz “Neērto Jautājumu Pastkastīte” – komunikācija ar jauniešiem valsts drošības jautājumos.

Diskusijas dalībnieki:

Valsts Aizsardzības dienesta Departamenta direktora vietnieks Kristers Grauze;

Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas direkotrs, Pulkvežleitnants Intars Kušners;

Valsts Aizsardzības dienesta karavīrs Krišjānis Kaļāns;

radoši digitālās aģentūras Wrong vadītājs un līdzīpašnieks Artis Krilovs.

Kultūra sākas no mazmājiņas, pilsēta – no tās centra. Vai tas ir izmiris, kas ar to notiek, kā to atdzīvināt – šādi jautājumi šī gada laikā vairākkārt bijuši redzami gan sociālajos medijos, gan ziņu sižetos par Rīgas centru. Tāpat rosība notiek starp dažādām aliansēm, asociācijām un domi, lai šo situāciju šķetinātu tālāk. Pirmšķietami te ir kaut kāda problēma, kuru jārisina. Tomēr paralēli šim, cik iedzīvotāju, tik viedokļu, kādam trotuārs par šauru, citam parks par šķidru vai troksnis decibelu par skaļu. 

Bet vai kopumā, empīriski, pēc labākajām pilsētplānošanas praksēm ar Rīgas centru ir kaut kāda problēma?

“Neērto jautājumu pastkastīte” šoreiz gan par vispārīgo situāciju ar Rīgas un centru, lai šai lielajai diskusijai dotu jaunu leņķi – par jauniešiem, kas pilsētā ienes enerģiju, vietu centrā. 

Vai un kas jādara, lai visi justos labi? Saliekot abus kopā – kad Rīga būs stilīga?

Sarunas dalībnieki:

Rīgas domes deputāte, pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone;

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas Arco Real Estate valdes priekšēdētājs Aigars Šmits;

Pilsētplānošanas uzņēmuma Grupa93 datu pētniece un analītiķe Kristīne Eglīte.

Ieraksts veikts 27.09.2024.

Pavisam nesen plašu rezonansi informatīvajā telpā izraisīja ziņa par Spānijā un Portugālē tūrisma firmas "FISOM" dēļ iestrēgušajiem jauniešiem. Daudzi devās uz sociālajiem medijiem, lai paustu atbalstu jauniešiem, rāja tūroperatoru par neizdarībām un bēguļojošo reakciju. Vienlaikus daudzi devās komentēt notikušo, sakot, ka "paši esot vainīgi", "vajadzēja zināt, ka tā notiks" “9 dienas autobusā, viņi dzīvo ilūzijās, domājot, ka tas var beigties labi”. Palūkojoties pagātnē, nevienu vien reizi populāri ir bijis nevis nosodīt pāri darītājus, bet vainot pašu upuri.

Kāpēc tā ir? Kāpēc sabiedrībā mēdzam lietot šo lakonisko frāzi “ai, pats vainīgs” un ko varam darīt lai to mainītu?

Sarunas dalībnieki:

Bērnu aizsardzības centra vadītājas vietniece Anda Sauļūna;

Centra “Marta” politikas koordinatore Beata Jonite;

Latvijas Universitātes Antropoloģijas studiju nodaļas docente, sociālantropoloģe Zane Linde-Ozola;

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” valdes priekšsēdētāja Anda Švinka.

Ir augusts, vasara sniedzas tuvāk rudenim, katru nedēļas nogali ir iespēja apmeklēt kādu festivālu, bet vidusskolu absolventiem starp izklaidi un atpūtu jārod laiks, lai pieteiktos uz augstākās izglītības programmām. Kur nu vēl labāks laiks, lai raidījumā "Neērto jautājumu pastkastīte" runātu par augstāko izglītību Latvijā! 

Kādas ir šī gada tendences, kur absolventi piesakās, vai Latvijas augstākās izglītības kvalitāte tuvojas ārzemju universitātēm, un ko mums sola nākotne? 

Sarunas dalībnieki:

Latvijas Universitātes Studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga;

Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna;

Parīzes Politikas zinātnes institūta maģistrante Anete Biķe;

Draugiem Group Mentoru kluba runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Festivālu sezona ir pusceļā, un publiskajā telpā dzirdami viedokļi gan par pasākumu organizatorisko pusi, gan apmeklētāju uzvedību, tāpat tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc tik mazam tirgum tik daudz festivāli, kāpēc festivālus neaizliedz, jo visi tur lieto narkotikas un ko tie mums kā sabiedrībai dod?

Tāpēc šoreiz “Neērto jautājumu pastkastīte” par festivāliem Latvijā - kopējo pieprasījumu un piedāvājumu, festivālu kultūru, apmeklētāju ieradumiem un notikumiem telšu pilsētiņās. savelkot visus tematus un jautājumus kopā, centīsimies rast atbildi vai pēc festivāla apmeklētājiem drīzāk ir pabarota dvēsele vai kaunpilna atgriešanās sabiedrībā?

Diskusijas dalībnieki:

festivāla "Summer Sound" organizators Uldis Pabērzis;

festivāla "Fest Fāze" tehniskais producents Matīss Priedols;

narkologs dr. Mārtiņš Ennītis;

LR5 raidījumu producents Jānis Baķis.

Ir pagājuši teju 10 gadi, kad medijos varēja lasīt tādus rakstus kā  "NEPLP sūdzas arī par dziesmas "Mauku mājā lukturs spīd" atskaņošanu Pieci.lv",  "Sabiedriskajā medijā izskan frāzes "drāzt anālā" un "prasta mauka" - vai tas ir pieļaums?", "Saeimas komisija izvērtēs rupjības Piecilv ēterā", "Vai ēterā "drāzt anālā" drīkst tikai sabiedriskais medijs?".

Kāpēc cilvēkiem ir pretenzijas pret nenormētu leksiku medijos? Par cenzūru, likumiem un par to, vai mediju redakcionāls lēmums meklēt starp likumu spraugas, lai māksla, kas satur šādu leksiku audiāli vai citādi tiktu atskaņota radio, televīzijā vai citur plašsaziņas līdzekļos ir pamatojama? Šie ir temati, par kuriem izvērsta saruna "Neērto jautājumu pastkastītē".

Sarunas viesi:

Komponists, kultūras žurnālists un mūzikas cenzūras pētnieks Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā, Edgars Raginskis;

Reperis, bītmeikers un mūzikas producents ansis;

LR5 raidījuma “Pieliec punktu” vadītājs, mūzikas apskatnieks Mārtiņš Pavasaris;

Latvijas Žurnālistu Asociācijas valdes locekle Anastasija Tetarenko-Supe.

“Vai ''Ghetto Games'' Grīziņkalnā pienācis gals?’’ — šāds virsraksts aizvadītājā ceturtdienā pēc ziņas par “Ghetto Games” īslaicīgu darbības apturēšanu Grīziņkalnā bija manāms medijos. Tas sekoja pēc pasludinātā administratīvās tiesas sprieduma, kas lika ''Ghetto Games'' apturēt oficiālu pasākumu rīkošanu, tā vietā jaunieši pulcējās un piedalījās neoficiālos turnīros. 

Jau kādu laiku publiskajā telpā dzirdamas sūdzības un asas diskusijas par to, kam tad pieder Grīziņkalns - jauniešiem un sportam vai apkaimei, kas vēlas mieru un klusumu?

Par to, kādam (viņuprāt) jābūt Grīziņkalnam un arī visai Rīgai kopumā - klusākai, sportiskākai, abiem vai nevienam, raidījumā ‘’Neērto jautājumu pastkastītē’’ diskutē:

Biedrības “Streetbasket” jeb Ghetto Games pārstāvis Edgars Gertners;

Grīziņkalna apkaimes biedrības valdes loceklis Andrejs Kalnačs;

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA);

Iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” vadītāja Maija Krastiņa.