Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „apredzeigs”.

Arņs soka, ka ituos reizis vuordineicys vuords ir taids „pīsardzeigs, apdūmeigs i uzmaneigs, puorskotams, i vīnā vuordā var pasaceit itūs vysus apzeimiejumus – apredzeigs. Vuords „apredzeigs” pasaruoda vacajuos beibeleitēs – Dīvs ir pacīteigs i apredzeigs. Redz lykumsakareibys, redz cālūņsakareibys, paredz iz prīšku vairuokus sūļus, tys vyss nūzeimej itū vuordu – apredzeibu. Raudzeisim napagaisynuot vacūs latgalīšu vuordus – tei ari byutu sova veida apredzeiba.”

Valentins pīkreit: „Oskaram Seikstam ir gruomota, kura saucuos „Apredzeibys”, taids vīdeigums, nuokūtnis prognozis, pareguojumi. Tys vuords ir cīši daudzveideigs i cīši daudzšķautnains. Dīva apredzeiba – tys kai smolka, dziļa, pareiza vierzeiba, vuordi, kusteiba. Tys ir vīdeigums, kas ir drusku augstuoks nakai vīnkuorši gudrys, izgleituots.”