Sirsnīgā un smiekliem piepildītā gaisotnē vakar, 2. jūnijā, pasniegtas Teātra dienas izcilības balvas. Latvijas teātra vidē šī balva tiek dēvēta par pašu nozīmīgāko, jo tās kandidātus vērtē un to piešķir tieši teātra profesionāļi. Par aktiermeistarību, režiju, baleta mākslu, izglītību un šogad pirmo reizi - arī par scenogrāfiju.

Teātra dienas izcilības balva ir Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) iedibināta tradīcija, un balvas kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri, Latvijas Profesionālā baleta asociācija, Latvijas Kultūras akadēmija un LTDS.  

Kā ierasts, balvas ieguvēju vārdi kļuva zināmi 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, bet balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija allaž noris jūnija sākumā.

Deju ansamblis “Daiļrade” savā 35 gadu jubilejā radījis svētkus, aicinot uz deju uzvedumu – rituālu dabā “Jāņu nakti darināju”. Kultūras rondo par skatuviskās dejas izpratni “Daiļradē” un jubilejas gada notikumiem pārrunājam ar deju kolektīva māksliniecisko vadītāju Ivetu Pētersoni-Lazdāni un horeogrāfi Liliju Liporu.

Deju uzveduma “Jāņu nakti darināju” koncerti notiks 13. jūnijā Neikenkalna dabas koncertzālē (Dikļos), pašos vasaras Saulgriežos – 20. jūnijā Uzvaras parkā (Rīgā) un 2.jūlijā DeVos koncertzālē (Mičiganā, Grand Rapidos, ASV).

Visi orgāni mums ir svarīgi un ārsti nereti saka ārsti - lieku orgānu nav. Tomēr ir daži, kuri dzīvības nodrošināšanai ir ļoti būtiski un viens no šādiem orgāniem, protams, ir plaušas. Tas ir orgāns, kas ik dienu nemanot veic milzīgu darbu - filtrē tūkstošiem litru gaisa. To, cik svarīgs ir svaiga gaisa malks un spēja piepildīt plaušas pilnas ar gaisu, nereti saprotam tikai tad, kad to izdarīt paliek grūti. Viens no cēloņiem apgrūtinātai elpošanai ir hroniska obstruktīva plaušu slimība jeb HOPS, ko nereti izraisa smēķēšana. Kā plaušas spēj sevi atjaunot, kad to vairs nespēj un kādas sekas HOPS rada elpošanai un sirds un asinsvadu veselībai? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro pneimonoloģe, interniste, medicīnas zinātņu doktore, RAKUS Zinātnes daļas vadītāja, virsārste pneimonoloģijā, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Madara Tirzite un kardiologs Roberts Feders.

Madara Tirzite norāda, ka 85-90% procentu gadījumu HOPS ir saistīts ar smēķēšanu.

"Lielākā daļa HOPS gadījumu diemžēl rodas smēķēšanas dēļ," norāda Madara Tirzīte. "Dati ir mainīgi, bet aptuveni 85-90% HOPS gadījumu ir smēķēšanas dēļ. Unne tikai aktīvā smēķēšana, kad cilvēks pats smēķē vai ir kādreiz dzīves laikā smēķējis, bet arī pasīvā smēķēšana, ja ir blakus smēķētāji darbā, mājās, ja ilgstošus gadus dzīvo kopā ar smēķētāju.

Neglābj tas, ja dzīvo kopā ar smēķētāju, kurš iziet ārā uzpīpēt. Ir pacienti, kuriem diemžēl attīstās šī slimība, un mēs arī mēģinām saprast iemeslus un jautājam par smēķēšanu. Cilvēki saka, ka dzīvo kopā ar smēķētāju, bet vienmēr jau iziet ārā smēķēt. Diemžēl tas skaitās, jo paiet laiks, kamēr plaušās kārtīgi apmainās viss ieelpotais gaiss. Lai smēķēšanas laikā plaušās ievilktās kaitīgās vielas pilnībā izelpotos ārā, ir jāpaiet pāris stundām."

Vienā no Latvijas Universitātes laboratorijām ķīmiķis, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētais profesors Ingars Reinholds rāda nelielos trauciņos iepildītu dažādu nokrāsu zilu želeju. Iiespējams, regulārie raidījuma klausītāji atminēsies, ka pirms neilga laika jau izskanēja saruna ar Ingaru Reinholdu, kurā viņš stāstīja par  krāsvielu, ko sauc par „Prūsijas zilo”,  jo tā tika atklāta 18. gs. sākumā toreizējā Prūsijas karalistē. Viela, ko sākotnēji izmantoja glezniecībā, kareivju tērpu krāsošanā, bet mūsdienās to plaši lieto arī citās sfērās. Laboratorijā dūc aparāts, kurā ritmiski tiek maisītas vairākas mēģenes ar dažādu krāsu šķīdumiem. Tā tiek pētīts, kā ar dažādiem citu ķīmisku vielu savienojumiem šis Prūsijas zilais maina krāsu un var tikt pielietots kā antibakteriāls materiāls. 

Laboratorijā darbojas vairāku zinātnieku komanda un brīdī, kad Ingars Reinholds piemin Prūsijas zilā krāsu pārvērtības, ienāk Ingara kolēģis, bioloģijas zinātņu doktors, LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, Molekulāro dzīvības zinātņu, mikrobioloģijas un biotehnoloģijas nodaļas vadošais pētnieks Indriķis Muižnieks ar attēlā palielinātu paraugu, kur redzams, kā minētā krāsviela baktēriju klātbūtnē darbojas kā sensors, proti, maina krāsu no baltas uz zilu.

Prūsijas zilo var arī izmantot kā sensoru, lai testētu bakteriālo piesārņojumu, bet Indriķis Mužinieks turpina par to, kā šajā laboratorijā viņi pēta šo sen zināmo, bet vēl līdz galam neatklāto materiālu, lai pielietotu to  dažādos veidos ātrākā brūču dzīšanā.

--

Kāpēc Latvijas laukos tik raksturīgā griezes griešana iet mazumā, stāsta bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs.

Šonedēļ Daugavpils pilsētas svētki un “Omotu tolka” Andrupenē.

“Daugavpilī ir noteikti vērts būt! Daugavpils pilsētas svētki ir jāredz, jādzird, jāsasmaržo un jāsagaršo, jo tādi svētki reti kur notiek,” teic Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne, uzsverot, ka gaidītākie svētku koncerti paredzēti piektdienas un sestdienas vakaros (5.–6. jūnijā) Vienības laukumā: “Piektdien vakarā mums uzstājas Latvijas Reģionālā bērnu un jauniešu vokālā konkursa „Ceļā uz Lielo skatuvi” Grand Prix ieguvēji, kuri uzstāsies Daugavpils pašvaldības iestādes „Vienības nams” profesionālo orķestru pavadījumā ar Latvijā zināmiem solistiem, tādiem kā Atis Auzāns, Atvara, Intars Busulis un citi. Pēc tam sekos Intars Busulis ar “Abonementa orķestri” un grupa “Bermudu divstūris” iegriezīs piektdienas vakara ballīti tā pa jaudīgo. Sestdien rokmūziķis Miks Galvanovskis, starptautiski atpazīstamais “Bon Jovi” mūzikas projekts “New Jersey – Bon Jovi Tribute” un grupa “A-Europa” un pusnaktī, kā ierasts Daugavpilī, ir svētku salūts, bet tas nav viss, kas notiek mūsu pilsētas svētkos! Sākot jau no piektdienas darbojas lielais svētku tirdziņš, darbojas kafejnīcas, papildus skatuves, kur uzstājas mūsu vietēji kolektīvi un ciemiņi.”

Arī Rotko muzejs piektdien, 5. jūnijā, pkst.16.00 atklās vasaras izstāžu sezonu, kuru veidojuši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Ķīnas un Dienvidāfrikas: “Šo projektu kopējā tēma ir sevis un pasaules izziņa, caur fotogrāfiju, glezniecību un arī keramiku,” stāsta Rotko muzeja Krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne, atklājot, ka, piemēram, fotomākslinieks Rodžers Ballens no Dienvidāfrikas pievēršas cilvēka psihes noslēpumiem, “un arī meklē robežas starp dokumentālo un izdomāto, starp īstenību un sapņiem, savstarpēji kombinējot fotogrāfiju un fotogrāfijas apstrādes un kompozīcijas iespējas.” Bet, piemēram, Madaras Tropas izstāde “Tava elpa” atklāj daudzslāņainā tehnikā veidotu gleznu ciklu, “kurā mākslinieces jaunrade balstās novērojumos un vienlaikus aktīvā pieredzē, interpretējot, pētot attiecības starp mākslinieci un augiem kā savstarpēji saistītu un dinamisku sistēmu.”

Tikmēr Krāslavas novada Andrupenes lauku sētā, sestdien pusdienlaikā tradicionālajā alus darītāju un mācekļu saietā “Omotu tolka”, ikviens varēs nogaršot, vai vismaz paskatīties, kā tiek cepts alus: “Ceptais alus, tā odziņa ir, ka iesals netiek apgrauzdēts, bet tiek saldināts un pēc tam likts krāsnī, ” stāsta Andrupenes lauku sētas novadpētniece Evija Maļkeviča-Grundele, “un pēc tam iesalu liek kubulā vai zlauktā, kur meistars izdomās, bet iespējams mēs arī metīsim (alū) degošos akmeņus, lai būtu daļēji arī ceptais-akmeņa alus, un to visu varēs pieredzēt, atbraucot pie mums 6. jūnijā.” Un “alus vārīšana” jeb alus darīšana sader ar muzicēšanu, un par lustīgām dziesmām un dančiem gādās Ambeļu folkloras kopa “Speiga” un Rēzeknes folkloras kopa “Rūta”. “Mēs liekam kopā šos divus amatus – muzikants un alus darītājs. Bet kāpēc vajadzētu braukt uz šejieni un paskatīties – tā ir tā kopā būšanas sajūta, kaut ko kopā darot. Tas ir visvērtīgākais, ko vari piedzīvot, tādu sirsnīgu ģimenisku sajūtu – kopā radot, muzicējot un esot kopā jaukā, harmoniskā un patīkamā vidē.”

"Manuprāt, Jāņos jebkurš Latvijā var dzirdēt griezi arī vēl mūsdienās, taču ir jāieklausās dabā. Tās, ka cilvēks nav dzirdējis griezi, norāda, ka dabā viņš ieklausās pārāk maz," vērtē bioloģijas doktors un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs. "Grieze ir Latvijas lauku ainavas neatņemama sastāvdaļa. Tomēr mūsdienās ar griezi ir pašvaki gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. "

"Par griezi ir izplatīti daudzi mīti. Tā kā griezi praktiski nekad cilvēki neredz, tad pat zinātniskā literatūra ir senos laikos rakstīts, ka grieze uz ziemošanas vietām iet kājām. Bet tā, protams, nav. Grieze lido. Varbūt nelido tik labi kā izcilie lidotāji bezdelīgas un svīres, un, protams, lido diezgan tālus gabalus un pārziemo Centrālāfrikā," turpina Oskars Keišs.

Grieze ir viens no pēdējiem gājputniem, kas pie mums atgriežas. Grieze ligzdo uz zemes. Viņai ir 8 līdz 12 olas, un tas norāda, ka grieze ir pielāgojusies augstai mirstībai. Gluži kā pīles. 

Cilvēki parasti ir dzirdējuši griezes tēviņa balsi, bet ne citas griezes balsis. Arī mātītēm un mazuļiem ir balsis un tie tādi pīkstieni, kas atgādina dzeltenās cielavas balsi. 

Grieze Latvijā ir ienākuši kopā ar cilvēku, jo pirms lauksaimniecības laikmetā grieze dzīvoja tikai stepes zonā, kur nav mežu, jo grieze nav meža putns. Grieze ir lauku putns.

"Ilgstoši grieze sadarbojās ar cilvēka cilvēka ekstensīvo saimniecību. Taču kopš mehāniskās pļaujmašīnas ieviešanas griezei Eiropā klājas grūti. Piemēram, Anglijā tā ir izzudusi un notiek reintrodukcijas programma. Grieze nespēj izvairīties no pļaujmašīnām, īpaši, ja visu nopļauj vienā reizē. Ja pļautu pakāpeniski, grieze varētu aizbēgt. Kad pirms 100 gadiem visas pļavas lēnām nopļāva, tā pļava, kuru pļāva pirmo, jau bija pietiekami piemērota, lai tur atkal varētu paslēpties grieze. Modernā tehnika ļauj visu nopļaut 2-3 dienās. To, ko nesapļauj pļaujmašīnas, apēd dažādi plēsēji," skaidro Oskars Keišs.

Arī tādu pļavu, kur griezēja būtu piemērota dzīvesvieta, kļūst aizvien mazāk. Lauksaimniecības zemes pārvēršana par aramzemēm daudzām sugām nav piemērota.

Kaķi neprot pateikt, ka viņiem kaut kas sāp, un bieži vien slimības pazīmes ir tik nemanāmas, ka saimnieki tās pamana novēloti. Kādas izmaiņas kaķa uzvedībā un pašsajūtā var liecināt par veselības problēmām? Par to un citiem svarīgiem kaķu veselības jautājumiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veterinārārsti  Lita Konopore, Vladislavs Lapinskis un Māra Vasiļevska.

Ierakstā uzklausām rīdzinieci Gundu Karnīti, kura darbojas biedrībā "9 dzīvības" un pamestiem un klaiņojošiem kaķiem dod pagaidu mājas. Viņai pašai ir divi kaķi, bet šobrīd pie viņas uzturas vēl trīs kaķi.

"Ir kaķi, kas no laukiem atvesti uz pilsētas dzīvokli, laimīgi pavada vecumdienas dīvānā, bet ir tie, kas vienmēr pārdzīvos, ka vairs netiek ārā. Tas var radīt stresu un tālāk urīnpūšļa iekaisumu, kas ir viena no biežākajām ar stresu saistītām saslimšanām," skaidro Māra Vasiļevska.

"Stresa faktori var būt dažādi kaķim. Dzīvniekiem, kas ir ciešā kontaktā ar saimniekiem stresu var radīt saimnieka aizbraukšana uz dažām dienām. Stresu var radīt, ka ierodas svešs kaimiņš, kurš ienāk dzīvoklī pabarot. Stresu var radīt remonts, pārvākšanās, blakus telpās rejoši suņi," turpina Māra Vasiļevska.

"Jebkura slimība slimība, kas rada sāpes, rada stresu kaķa organismam," papildina Vladislavs Lapinskis.

Tāpat viņš min, ka problēmas ar zobiem kaķim var radīt stresu. Turklāt tās ne vienmēr uzreiz var pamanīt, jo kaķis tās slēpj

"Ja kaķis ēd, tas vēl nenozīmē, ka viss kārtībā ar mutes dobuma veselību," atzīst Vladislavs Lapinskis.

Pirmā pazīme, ka iespējams, kaut kas nav kārtībā kaķis ar zobiem, viņš atsakās no sausās barības. Var parādīties nepatīkama elpa. Protams, uztraukumam ir pamats, ja apskatot mutes dobumu, ir redzamas asinis vai strutas. Reizēm kaķi nekopj sevi, jo ir sāpīgi.

Lita Konopore noteikti iesaka kaķim bojātos zobus noteikti izraut. Kaķis var lieliski ēst bez zobiem, ja viņam ir sagatavota pārtika.

"Kaķis var brīnišķīgi dzīvot bez zobiem, nekā ar sapuvušiem un kustīgiem zobiem. Katra kustība mutē ir kā adatas dūriens, sapuvušie zobi jāmudina izraut," skaidro Lita Konopore.

Nieru mazspēja ir bieža slimība ir vecākiem kaķiem. Vecus kaķus iesaka svērt reizi trijos mēnešos, svara zudums liecina par veselības problēmām.

Ārsti arī iesaka profilaktiskas asins analīzes reizi gadā veikt kaķim.

Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds laidis klajā Aspazijas akadēmisko Kopoto rakstu ceturto sējumu, turpinot vērienīgo desmit sējumu izdevumu sēriju, kas aizsākta Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Projekta mērķis ir atgriezt kultūras apritē pašas Aspazijas rakstītos tekstus, vienlaikus piedāvājot mūsdienīgu pētniecisku skatījumu uz vienas no nozīmīgākajām latviešu literatūras personībām daiļradi.

Sarunā ar Liegu Piešiņu Kopoto rakstu sastādītāja, literatūrzinātniece profesore Ausma Cimdiņa uzsver, ka šis darbs ir ne tikai zinātniski, bet arī redakcionāli sarežģīts. Daudzi Aspazijas teksti saglabājušies vecajā drukā, mainījusies ortogrāfija, leksika un īpašvārdu rakstība, tādēļ nepieciešams rūpīgs tekstoloģiskais darbs.

"Mums šķita ļoti svarīgi kultūras un izglītības apritē atgriezt Aspazijas pirmavotus – viņas pašas sarakstītos tekstus," saka Cimdiņa. Viņa norāda, ka mūsdienās sabiedrības uzmanība bieži koncentrējas uz rakstnieku biogrāfijām, kamēr viņu radošais mantojums paliek ēnā. "Galvenais iemesls, kādēļ mēs par rakstniekiem interesējamies un viņus godājam, tomēr ir viņu daiļrade."

No "Sidraba šķidrauta" līdz "Rudens lakstīgalai"

Jaunajā sējumā publicēts viens no Aspazijas nozīmīgākajiem dramaturģijas darbiem – "Sidraba šķidrauts", kā arī biogrāfiskais romāns "Rudens lakstīgala". Īpaša uzmanība pievērsta arī darbu komentāriem un pētnieciskajiem rakstiem.

Filoloģijas doktora Jāņa Zālīša pētījums analizē prototipus romānā "Rudens lakstīgala", kur zem literāriem tēliem atpazīstamas tādas vēsturiskas personības kā Rainis, Pēteris Stučka, Jānis Jansons-Brauns un Rūdolfs Blaumanis. Savukārt profesores Ievas Kalniņas raksts pievēršas dabas stihiju simbolikai Aspazijas dramaturģijā.

Cimdiņa atgādina, ka "Rudens lakstīgala" ilgu laiku atradusies literatūras perifērijā un pat nav tikusi iekļauta latviešu romānu reģistrā. Tagad darbs no jauna izvērtēts kā pilntiesīgs romāns.

Sarunas laikā neizbēgami izskan jautājums par Aspazijas un Raiņa radošo partnerību.

"Tas ir ļoti labs jautājums," atzīst Cimdiņa, pārdomājot, kādu ceļu Aspazija būtu gājusi bez Raiņa klātbūtnes. Viņa atgādina, ka Aspazija bija spēcīga un patstāvīga personība jau pirms abu satikšanās, turklāt simboliskās dramaturģijas ceļu latviešu literatūrā savā ziņā iemina tieši viņa.

Tomēr Rainis devis līdzvērtīgu intelektuālo sarunas partneri, kas ietekmējis arī Aspazijas radošo attīstību. "Varbūt viņa būtu palikusi radikālā feminisma viennozīmībā," spriež pētniece. "Bet Aspazija kļūst liriska, kļūst žēlsirdīga, pat sentimentāla."

Darbs pie Kopotajiem rakstiem devis iespēju arī pašai pētniecei no jauna iepazīt Aspaziju. Viņu visvairāk aizrauj nevis biogrāfiskie fakti, bet gan tekstu interpretācijas iespējas.

"Klasikas darbu būtiskākā īpašība ir interpretāciju daudzveidība," uzsver Cimdiņa. Katrs laikmets tekstos ierauga jaunas nozīmes un akcentus, tādēļ arī Aspazijas darbi turpina runāt ar mūsdienu lasītāju.

Viņa atgādina, ka Aspazija tradicionāli tikusi uztverta galvenokārt kā dzejniece, tomēr literatūrā sevi vispirms pieteikusi kā dramaturģe. Tāpēc akadēmisko Kopoto rakstu pirmais sējums veltīts tieši dramaturģijai, nevis dzejai.

Interese par Aspazijas mantojumu joprojām ir liela. To apliecina fakts, ka Kopoto rakstu otrais sējums, kurā apkopota dzeja, jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu un izdevniecībā vairs nav pieejams.

Runājot par Aspazijas raksturu, Cimdiņa nepiekrīt priekšstatam, ka rakstnieces asums būtu vērtējams negatīvi.

"Tādam īsteni radošam cilvēkam, īpaši sievietei Aspazijas laikā, bez šerpuma nebūtu iespējams paveikt to, ko viņa paveica," saka literatūrzinātniece.

Jaunu ideju nesēji vienmēr sastopas ar pretestību, un arī Aspazijai nācies izcīnīt savu vietu literatūrā un sabiedrībā. Taču tieši pārliecība par savām idejām devusi spēku iet "caur uguni un ūdeni".

"Ja ir idejas, par ko pastāvēt, tad var iet caur uguni un ūdeni," uzsver Cimdiņa. "Un Aspazijai šīs idejas bija."

Šodien, 3. maijā, Rīgas rajona tiesa pasludinās spriedumu vēsturiskā lietā. Ārsts Jevgēnijs Ņikiforenko ir pirmais zināmais ārsts Latvijā, kuru apsūdz par seksuālu vardarbību pret vairākām pacientēm. Tā sākums meklējams teju 20 gadu senā vēsturē, kad pirmās cietušās sāka uzmeklēt viena otru internetā. Viņu lietu policija izbeidza. Tagad pirmās instances tiesā nonākusi otrā lieta, kuras nebūtu, ja žurnālisti šo gadījumu nebūtu izcēluši gaismā. 

Imunologs Jevgēnijs Ņikiforenko ir apsūdzēts par seksuāla rakstura darbībām nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi - fiziskā saskarē ar cietušās ķermeni un par dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, kas saistīta ar vaginālu iekļūšanu cietušās ķermenī, pret cietušās gribu, izmantojot uzticību. Lietas saknes meklējamas sen – 2000. gadu vidū, bet sabiedrība par to uzzināja 2021. gadā. Kā saka viena no cietušajām – bez medijiem te nekas nesanāktu.

Latvijas ekonomika atkopjas, ir izaugsme, taču tā ir pārāk lēna, lai mēs varētu teikt, ka esam uz pilnīgi pareizā ceļa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, skaidrojot viņa augstskolā veiktā jaunākā "Ekonomikas barometra" pētījuma rezultātus.

Tas atklāj divu procentu ekonomikas pieaugumu, kas, pēc Bērziņa teiktā, ir minimālais, lai varētu teikt, ka ekonomika aug.

--

Šobrīd mūsu ekonomikas īstermiņa attīstības prognozes nav spīdošas. Tā savukārt secina Latvijas Universitātes domnīcas "LV PEAK" direktore, profesore Inna Šteinbuka, pirms šodien domnīca iepazīstinās ar Ekonomikas barometra pētījumu par tuvāko nākotni Latvijas ekonomiskajai attīstībai.