Pēc pavadītā gada Kalifornijā kultūras žurnāliste Eva Johansone Latvijā atgriezusies ar pārliecību, ka mediju nākotne slēpjas nevis tehnoloģijās, bet cilvēkos. Pirms gaidāmā Eirovīzijas jauno mūziķu konkursa viņa intervijā "Klasikas" galvenajai redaktorei Ingai Saksonei stāsta par klasiskās mūzikas vietu digitālajā laikmetā, sociālo tīklu ietekmi un reģionālo mediju nozīmi.
Jau 6. jūnija vakarā Eva Johansone kļūs par balsi, kas Latvijas skatītājiem palīdzēs sekot līdzi Eirovīzijas jauno mūziķu konkursam Erevānā. Lai gan lielākā daļa Latvijas delegācijas atradīsies Armēnijā, Eva strādās Rīgā, komentējot notiekošo, iepazīstinot ar dalībniekiem un tulkojot vadītāju un žūrijas teikto.
"Man ir patiess prieks par šo iespēju, jo klasiskā mūzika man nav sveša vide – vijoli spēlēju jau no četru gadu vecuma. Tas ir lauks, kurā jūtos droši," saka Eva.
Mediju uzdevums – radīt supervaroņus arī klasiskajā mūzikā
Johansone uzskata, ka sabiedriskajiem medijiem joprojām ir būtiska loma sabiedrības vērtību veidošanā. Viņasprāt, laikā, kad publisko telpu aizvien vairāk aizņem popkultūra un īsie digitālie formāti, īpaši svarīgi ir izcelt klasiskās mūzikas personības.
"Ja mēs spējam par supervaroņiem padarīt pavārus vai dažādu realitātes šovu dalībniekus, tad kāpēc lai mēs par tādiem nepadarītu arī klasiskos mūziķus? Mediji joprojām var palīdzēt sabiedrībai pamanīt to, kas ir nozīmīgs."
Tieši tādēļ viņa augstu vērtē Eirovīzijas jauno mūziķu konkursa formātu, kur līdzās priekšnesumiem tiek stāstīti arī dalībnieku personīgie stāsti.
"Kad mēs uzzinām, no kurienes mūziķis nāk, kāda ir viņa pieredze un ceļš līdz skatuvei, mēs citādi uztveram arī pašu priekšnesumu."
Sociālie tīkli kļuvuši par galveno ceļu uz mūziku
Runājot par klausīšanās paradumiem, Johansone atzīst – sociālie tīkli ir būtiski mainījuši veidu, kā cilvēki atrod jaunu mūziku.
"Mūsdienās ļoti liela daļa cilvēku par jaunu mūziku uzzina tieši sociālajos tīklos, nevis radio. Mēs izdzirdam fragmentu, un tad sākam meklēt, kas tas ir par skaņdarbu."
Viņasprāt, šī tendence var palīdzēt arī klasiskajai mūzikai sasniegt jaunu auditoriju.
"Tikpat labi kā sociālajos tīklos atdzimst astoņdesmito vai deviņdesmito gadu dziesmas, tur var nonākt arī Mocarts, Bahs vai Vasks. Cilvēks izdzird fragmentu un sāk interesēties tālāk."
Tomēr viņa uzsver – sociālie tīkli nav galamērķis, bet gan izejas punkts dziļākai mūzikas iepazīšanai.
Kalifornijā no jauna iemācījās novērtēt vietējos medijus
Īpaši spilgtus iespaidus Eva Johansone guvusi, gadu dzīvojot Kalifornijā. Tur viņa novērojusi, ka vietējie mediji un žurnālisti sabiedrībā bauda lielu uzticību.
"Man ļoti patika redzēt žurnālistus, kuri strādā arī 70 un 75 gadu vecumā. Viņi ir visur! Viņi kļuvuši par sejām, kurām uzticas."
Šī pieredze viņai likusi no jauna novērtēt arī Latvijas reģionālos medijus.
"Es gribētu teikt visiem, kuri strādā Dobelē, Liepājā, Rēzeknē vai citur – jūs esat ārkārtīgi svarīgi cilvēki! Tieši vietējie mediji palīdz noturēt kopienas spēku."
Viņasprāt, tieši lokālie stāsti – par jaunām iniciatīvām, uzņēmējiem, ģimenēm vai kopienu aktivitātēm – rada piederības sajūtu un stiprina sabiedrību.
Mākslīgā intelekta laikmetā izņēmums ir dzīvs cilvēks
Eva Johansone uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstība paradoksālā veidā palielina dzīva cilvēka nozīmi medijos.
"Kādreiz izņēmums bija mākslīgais intelekts. Tagad izņēmums ir dzīvs cilvēks, kurš ir klātesošs, kurš pats stāsta un skaidro."
Viņa norāda, ka auditorijas uzticību arvien vairāk veido konkrētas personības, nevis institūcijas: "Kad dzirdu Oresta Silabrieža vai Edgara Raginska balsi, tā ir vērtība. To nevar aizstāt ne algoritms, ne mākslīgais intelekts."
Latvijai vairāk jāstāsta par sevi pasaulei
Dzīvojot ASV, Johansone skaidri sajutusi, cik mazā mērā Latvijas aktualitātes sasniedz pasaules informatīvo telpu.
"Mums reizēm šķiet, ka visi zina par Latviju, bet realitātē pasaule dzīvo savās problēmās. Tāpēc mums pašiem jāiet ārā un jāstāsta par sevi."
Viņa uzsver nepieciešamību attīstīt starptautisko sadarbību gan kultūrā, gan uzņēmējdarbībā, izmantojot arī ārvalstīs dzīvojošo latviešu pieredzi un kontaktus.
"Mēs esam maza valsts. Mums nav citas iespējas kā sadarboties un tādējādi kļūt redzamiem."
Uzmanība kļuvusi par dārgāko resursu
Sarunas noslēgumā Eva Johansone atgriežas pie jautājuma, kas, viņasprāt, šobrīd ir izšķirošs visiem medijiem: "Lielākā valūta mūsdienās ir uzmanība."
Tieši tādēļ sabiedriskajiem medijiem jāmeklē jauni veidi, kā sasniegt auditoriju, nezaudējot kvalitāti un uzticamību.
"Mums ir lieliski žurnālisti, spēcīgs saturs un daudz vērtīgu stāstu. Galvenais izaicinājums ir atrast veidu, kā panākt, lai cilvēki tos pamana."
Vienlaikus viņa ir pārliecināta – kvalitatīvam, cilvēku veidotam saturam joprojām ir nākotne.
"Latvijas auditorijai ir paveicies. Mums ir sabiedriskie mediji, reģionālie mediji un cilvēki, kuri godprātīgi dara savu darbu. Tas ir saturs, ko rada cilvēki cilvēkiem."
