
Sign up to save your podcasts
Or


Raidieraksta ciklu "Formā!" veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv.
Trešajā "Formā!" epizodē viesojās vecākais zemessargs, "Change Ventures" partneris Andris Bērziņš. Viņš dzimis Austrālijā, dzīvojis arī Lielbritānijā un ASV, bet galu galā nonācis līdz Latvijai, kur ne tikai kļuvis par jaunuzņēmumu un investīciju jomas celmlauzi, dibinot tādas organizācijas kā "TechChill" un "Startup House", bet arī atradis arī citu veidu, kā kalpot savai valstij, dienot Zemessardzē.
Bērziņš stāsta, ka viņa lēmums iestāties Zemessardzē bija spontāns, bet galvenie iemesli meklējami 2014. gada notikumos Ukrainā.
"Tas bija spontāns lēmums pēc Krimas aneksijas, kad es sāku domāt – pasaule nedaudz mainās, drauds ir lielāks, ko es darītu, ja būtu X stunda. Sievai to pateicu tikai pēc fakta, kad biju jau iestājies. Nebiju pats izdomājis līdz galam, kā tas būs. Pienāca pirmās nedēļas nogales Zemessardzē, un tad jau bija jāsaprot, ka vajadzēs arī fiziski trenēties," pauž Andris.
Savulaik arī tika dzirdēti aizspriedumi par dienestu Zemessardzē, kuriem saknes bija meklējamas vēl no padomju armijas laikiem. Tomēr Bērziņš atzīst, ka šie aizspriedumi lielākoties ir nepatiesi, Zemessardze esot devusi pārliecību, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās un kā strādāt komandā.
"Tā ir viena lieta – vienkārši iemācīties ar ieroci apieties un izšaut, un pārlādēt, un pārtīrīt, tas ir mazākais. Bet tev visa tā komandķēde kļūst saprotamāka, saprast, kā notiek kustība, kā notiek komandas, ka ir dažādas specialitātes. Cilvēkiem jāstrādā kopā. Viss šis kopums ir tas, kas veido efektīvu kaujas spēju, nevis tas, ka tu vienkārši proti savu ieroci pacelt."
Zemessardze Bērziņu pārsteigusi gan ar vairākiem ieguvumiem, gan ar izaicinājumiem.
"Pirmais izaicinājums bija fiziskais, man bija 43 gadi, kad es iestājos. Es kaut ko bija vingrojis tajos iepriekšējos gadus, bet kā cilvēks, kas daudz ceļoja un strādāja pie datora, nebiju tik izcilā formā, un tas bija man lielisks iegansts iet uz treniņzāli, uzlabot fizisko formu. Tagad ir pagājuši 10 gadi, es neesmu varbūt tajā visizcilākajā formā gluži, bet es esmu daudz labākā formā, nekā es biju. Vēl divas lietas, kas bija kā tādi patīkami pārsteigumi un kuras es negaidīju, – būt vidē, kur visi ir brīvprātīgie, bet no dažādām jomām. Tur ir mediķi, aktieri, Saeimas deputāti un loģistikas noliktavas krāvēji – visi ir vienādi. Man šī vide ļoti patika, tas bija kā tāds atsvaidzinājums nedēļas nogalē no tās ikdienas vides, kurā es strādāju, kur ir tehnoloģiju cilvēki, programmētāji, investori, kur ir visu laiku tās pašas sarunas. Bet aizbraukt nedēļas nogalē pilnīgi citā vidē man ļoti patika. Un vēl mani pārsteidza tas, ko es spēju izdarīt, jo militārās apmācības tevi liek zem gan fiziskās, gan garīgās slodzes un spriedzes. Un, šo te pārdzīvojot, ar laiku es guvu lielāku pārliecību par sevi, lielāku izturības spēju. Tas, man liekas, jebkuram cilvēkam ir vērtīgi dzīvē, lai tiktu galā ar jebkādiem negadījumiem, kas varētu būt."
Bērziņš dienestu Zemessardzē sāka Studentu bataljona kaujas rotā. Tomēr veselības likstas piespieda dienestu mainīt un atrast vislabāko veido, kā viņš varētu sniegt savu artavu valsts aizsardzībai.
"No 10 gadiem dienestā gandrīz 7 gadus es dienēju kaujas rotā kā strēlnieks. Bet tad es ievainoju abus ceļus, vienu arī operēju, un tajā brīdī es sapratu, ka kā kājnieks caur logiem lēkt un pa sniegotiem ceļiem iet naktīs droši vien nebūšu vairs spējīgs. Tad kovida laikā es noliku C kategorijas [transportlīdzekļa vadīšanas tiesības] un pieteicos šoferēt. Tā kā es tagad esmu šoferis, braucu ar "Scania" – interesants braucamais, lielā smagā mašīna, ar kuru ved gan kravas, gan arī zaldātus uz mācībām un atpakaļ," stāsta Bērziņš.
Viņš uzskata, ka ikkatrs var pielikt roku valsts aizsardzības stiprināšanā.
"Es vispār esmu cilvēks, kas uzskata, ka kalpot ir pareizā lieta, ko darīt. Kalpot valstij, kalpot savējiem, visādās dzīves jomās. Un tā es meklēju veidu, kā turpināt kalpot. Ar saviem savainotajiem ceļiem es varu šoferēt, un šoferus vajag. Tad es varu ļaut kādam citam jaunam cilvēkam, kuram ceļi ir labākā stāvoklī, iet un darīt to, kas ir jādara, bet es varu darīt to, ka varu darīt," pauž Bērziņš.
Vaicāts par to, kā aprast ar situāciju, kad profesionālajā darbā ikdienā svarīgi lēmumi ir jāpieņem pašam, bet Zemessardzē jāpilda uzdevumi un jāklausa komandieru pavēlēm, Bērziņš atzīst – arī tas ir viens no pozitīvajiem pārsteigumiem Zemessardzē.
"Man tieši kā uzņēmējam, kur visu nedēļu no manis sagaida lēmumus, arī Zemessardze bija kā labs pārsteigums. Man diezgan daudzi uzņēmēji ir pazīstami, kuri arī iestājās, un viņiem bieži vien pirmais jautājums bija: man tur būs kāds priekšā, kas būs mans tur seržants vai kas, bet ja nu es nepiekrītu tai pavēlei? Un es saku: militārās organizācijas strādā tāpēc, ka tu piekrīti tai pavēlei, ka tu vienkārši dari, ko tev liek. Tā lieta tieši tā arī strādā, tāpēc tā strādā labi un efektīvi. Un es izbaudu to nedēļas nogali, kurā man nav jāveic lēmumi virs mana līmeņa. Man pasaka: aizbrauc tur un paņem to. Es tieši tā arī aizbraucu tur un paņemu to. Viss ir kārtībā. Nav problēmu. Tas ir kā tāds atvieglojums, ka man nav uz pleciem tie lielie, smagie lēmumi. Katram uzņēmējam es novēlu to izbaudīt – to atvieglojumu par nedēļas nogali, kad tu vari dienēt, tev nav jābūt virsniekam, tieši tā ir arī zināmā mērā bauda," saka Bērziņš.
Pieredzējušais uzņēmējs uzskata, ka Zemessardze ir laba iespēja jauniem cilvēkiem gūt pirmo vadītāja pieredzi.
"Esmu mēģinājis arī iedrošināt it īpaši jaunus cilvēkus, kuriem vēl nav vadības pieredzes, stāties Zemessardzē un kļūt par nodaļas komandieriem un grupas komandieriem. Tā var ļoti agri iegūt pirmo vadības pieredzi, un tā nav tā demokrātiskā, mīļā, moderno uzņēmumu pārvaldības vadības pieredze, tā ir skarbāka, bet
tā dod tev arī pārliecību, ka tu vari vadīt, tu vari uzņemties atbildību par kādu uzdevumu, tu vari izlemt, kā tas ir jādara, nokomandēt un vadīt, un šī te pašpārliecība un spēja izdarīt, man liekas, ir ļoti vērtīgi jaunajiem cilvēkiem. To es silti iesaku," saka trešās "Formā!" epizodes viesis Andris Bērziņš.
Par to, kā aizspriedumi par Zemessardzi un dienests ir mainījies laika gaitā, kā arī ko par cilvēku piesaisti Zemessardzei var mācīties no ASV, iespējams uzzināt "Formā!" trešajā epizodē.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.
By Latvijas TelevīzijaRaidieraksta ciklu "Formā!" veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv.
Trešajā "Formā!" epizodē viesojās vecākais zemessargs, "Change Ventures" partneris Andris Bērziņš. Viņš dzimis Austrālijā, dzīvojis arī Lielbritānijā un ASV, bet galu galā nonācis līdz Latvijai, kur ne tikai kļuvis par jaunuzņēmumu un investīciju jomas celmlauzi, dibinot tādas organizācijas kā "TechChill" un "Startup House", bet arī atradis arī citu veidu, kā kalpot savai valstij, dienot Zemessardzē.
Bērziņš stāsta, ka viņa lēmums iestāties Zemessardzē bija spontāns, bet galvenie iemesli meklējami 2014. gada notikumos Ukrainā.
"Tas bija spontāns lēmums pēc Krimas aneksijas, kad es sāku domāt – pasaule nedaudz mainās, drauds ir lielāks, ko es darītu, ja būtu X stunda. Sievai to pateicu tikai pēc fakta, kad biju jau iestājies. Nebiju pats izdomājis līdz galam, kā tas būs. Pienāca pirmās nedēļas nogales Zemessardzē, un tad jau bija jāsaprot, ka vajadzēs arī fiziski trenēties," pauž Andris.
Savulaik arī tika dzirdēti aizspriedumi par dienestu Zemessardzē, kuriem saknes bija meklējamas vēl no padomju armijas laikiem. Tomēr Bērziņš atzīst, ka šie aizspriedumi lielākoties ir nepatiesi, Zemessardze esot devusi pārliecību, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās un kā strādāt komandā.
"Tā ir viena lieta – vienkārši iemācīties ar ieroci apieties un izšaut, un pārlādēt, un pārtīrīt, tas ir mazākais. Bet tev visa tā komandķēde kļūst saprotamāka, saprast, kā notiek kustība, kā notiek komandas, ka ir dažādas specialitātes. Cilvēkiem jāstrādā kopā. Viss šis kopums ir tas, kas veido efektīvu kaujas spēju, nevis tas, ka tu vienkārši proti savu ieroci pacelt."
Zemessardze Bērziņu pārsteigusi gan ar vairākiem ieguvumiem, gan ar izaicinājumiem.
"Pirmais izaicinājums bija fiziskais, man bija 43 gadi, kad es iestājos. Es kaut ko bija vingrojis tajos iepriekšējos gadus, bet kā cilvēks, kas daudz ceļoja un strādāja pie datora, nebiju tik izcilā formā, un tas bija man lielisks iegansts iet uz treniņzāli, uzlabot fizisko formu. Tagad ir pagājuši 10 gadi, es neesmu varbūt tajā visizcilākajā formā gluži, bet es esmu daudz labākā formā, nekā es biju. Vēl divas lietas, kas bija kā tādi patīkami pārsteigumi un kuras es negaidīju, – būt vidē, kur visi ir brīvprātīgie, bet no dažādām jomām. Tur ir mediķi, aktieri, Saeimas deputāti un loģistikas noliktavas krāvēji – visi ir vienādi. Man šī vide ļoti patika, tas bija kā tāds atsvaidzinājums nedēļas nogalē no tās ikdienas vides, kurā es strādāju, kur ir tehnoloģiju cilvēki, programmētāji, investori, kur ir visu laiku tās pašas sarunas. Bet aizbraukt nedēļas nogalē pilnīgi citā vidē man ļoti patika. Un vēl mani pārsteidza tas, ko es spēju izdarīt, jo militārās apmācības tevi liek zem gan fiziskās, gan garīgās slodzes un spriedzes. Un, šo te pārdzīvojot, ar laiku es guvu lielāku pārliecību par sevi, lielāku izturības spēju. Tas, man liekas, jebkuram cilvēkam ir vērtīgi dzīvē, lai tiktu galā ar jebkādiem negadījumiem, kas varētu būt."
Bērziņš dienestu Zemessardzē sāka Studentu bataljona kaujas rotā. Tomēr veselības likstas piespieda dienestu mainīt un atrast vislabāko veido, kā viņš varētu sniegt savu artavu valsts aizsardzībai.
"No 10 gadiem dienestā gandrīz 7 gadus es dienēju kaujas rotā kā strēlnieks. Bet tad es ievainoju abus ceļus, vienu arī operēju, un tajā brīdī es sapratu, ka kā kājnieks caur logiem lēkt un pa sniegotiem ceļiem iet naktīs droši vien nebūšu vairs spējīgs. Tad kovida laikā es noliku C kategorijas [transportlīdzekļa vadīšanas tiesības] un pieteicos šoferēt. Tā kā es tagad esmu šoferis, braucu ar "Scania" – interesants braucamais, lielā smagā mašīna, ar kuru ved gan kravas, gan arī zaldātus uz mācībām un atpakaļ," stāsta Bērziņš.
Viņš uzskata, ka ikkatrs var pielikt roku valsts aizsardzības stiprināšanā.
"Es vispār esmu cilvēks, kas uzskata, ka kalpot ir pareizā lieta, ko darīt. Kalpot valstij, kalpot savējiem, visādās dzīves jomās. Un tā es meklēju veidu, kā turpināt kalpot. Ar saviem savainotajiem ceļiem es varu šoferēt, un šoferus vajag. Tad es varu ļaut kādam citam jaunam cilvēkam, kuram ceļi ir labākā stāvoklī, iet un darīt to, kas ir jādara, bet es varu darīt to, ka varu darīt," pauž Bērziņš.
Vaicāts par to, kā aprast ar situāciju, kad profesionālajā darbā ikdienā svarīgi lēmumi ir jāpieņem pašam, bet Zemessardzē jāpilda uzdevumi un jāklausa komandieru pavēlēm, Bērziņš atzīst – arī tas ir viens no pozitīvajiem pārsteigumiem Zemessardzē.
"Man tieši kā uzņēmējam, kur visu nedēļu no manis sagaida lēmumus, arī Zemessardze bija kā labs pārsteigums. Man diezgan daudzi uzņēmēji ir pazīstami, kuri arī iestājās, un viņiem bieži vien pirmais jautājums bija: man tur būs kāds priekšā, kas būs mans tur seržants vai kas, bet ja nu es nepiekrītu tai pavēlei? Un es saku: militārās organizācijas strādā tāpēc, ka tu piekrīti tai pavēlei, ka tu vienkārši dari, ko tev liek. Tā lieta tieši tā arī strādā, tāpēc tā strādā labi un efektīvi. Un es izbaudu to nedēļas nogali, kurā man nav jāveic lēmumi virs mana līmeņa. Man pasaka: aizbrauc tur un paņem to. Es tieši tā arī aizbraucu tur un paņemu to. Viss ir kārtībā. Nav problēmu. Tas ir kā tāds atvieglojums, ka man nav uz pleciem tie lielie, smagie lēmumi. Katram uzņēmējam es novēlu to izbaudīt – to atvieglojumu par nedēļas nogali, kad tu vari dienēt, tev nav jābūt virsniekam, tieši tā ir arī zināmā mērā bauda," saka Bērziņš.
Pieredzējušais uzņēmējs uzskata, ka Zemessardze ir laba iespēja jauniem cilvēkiem gūt pirmo vadītāja pieredzi.
"Esmu mēģinājis arī iedrošināt it īpaši jaunus cilvēkus, kuriem vēl nav vadības pieredzes, stāties Zemessardzē un kļūt par nodaļas komandieriem un grupas komandieriem. Tā var ļoti agri iegūt pirmo vadības pieredzi, un tā nav tā demokrātiskā, mīļā, moderno uzņēmumu pārvaldības vadības pieredze, tā ir skarbāka, bet
tā dod tev arī pārliecību, ka tu vari vadīt, tu vari uzņemties atbildību par kādu uzdevumu, tu vari izlemt, kā tas ir jādara, nokomandēt un vadīt, un šī te pašpārliecība un spēja izdarīt, man liekas, ir ļoti vērtīgi jaunajiem cilvēkiem. To es silti iesaku," saka trešās "Formā!" epizodes viesis Andris Bērziņš.
Par to, kā aizspriedumi par Zemessardzi un dienests ir mainījies laika gaitā, kā arī ko par cilvēku piesaisti Zemessardzei var mācīties no ASV, iespējams uzzināt "Formā!" trešajā epizodē.
► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā.