► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. 

Raidieraksta ciklu "Formā!" veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv. 

Piektajā "Formā!" epizodē viesojās NBS profesionālā dienesta virsnieks Ralfs Bankovs, kurš ir Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljona 2. rotas komandieris. 

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljons sagatavo zemessargus un rezerves karavīrus. Raidieraksta "Formā!" veidotāji skaidroja, ka, iestājoties šajā bataljonā, cilvēks var kļūt par zemessargu, bet nedienē Zemessardzē. Proti, 3. kājnieku bataljons ir unikāls, jo to komplektē gan profesionālā dienesta karavīri, gan zemessargi, kas uz brīvprātības principa ierodas uz apmācībām, gan arī rezerves karavīri – karavīri, kuri kādreiz ir bijuši daļa no NBS. 

Kā sacīja podkāsta vadītāji – dienests 3. bataljonā ir pa vidu starp Zemessardzi un profesionālo dienestu. Ralfs Bankovs jau 11 gadus dienē NBS, bet patlaban ir vienas bataljona rotas komandieris, ikdienā komandē zemessargus. Šajā bataljonā zemessargi aizvada apmācības, kas ir līdzvērtīgas profesionālajam dienestam.

"3. kājnieku bataljona zemessargam mēs liekam vienādības zīmi ar brigādes karavīru. No šiem zemessargiem prasa daudz, treniņos nekas neatšķiras no tā, kā tiek trenēti profesionālā dienesta karavīri. Nodarbības ir pat vēl interesantākas, ir vairāk jāpiedomā pie tādām lietām, lai noturētu zemessargu uzmanību un nesamazinātu aktivitāti. Līdz ar to mēs spējam izpildīt mūsu uzdotos uzdevumus, kas ir valsts aizsardzībā. Mūsu griba ir mūsu lielākais ierocis. Tāpēc uzskatu, ka mēs esam vienlīdzīga vienība jebkurai citai profesionālā dienesta vienībai," sacīja Bankovs.

Bankova ceļš līdz profesionālajam dienestam bija apzināts. Jau sākumā viņš izvirzīja mērķi kļūt par virsnieku, tā sasniegšanai bija nepieciešamas studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Pēc studijām saņemt vēsti, ka esi nozīmēts komandēt zemessargus, bija "kārtīgs sitiens pa ego", atzina Bankovs. 

"Tu iepriekš esi strādājis profesionālajā dienestā, katru dienu celies ar viņiem, darbojies. Nereti virsniekam ir tā, ka viņš neizvēlēsies – es gribu dienēt tur. Tevi ieliek tur, kur tevi vajag valstij. Tajā brīdī es atrados kapteiņa kursā, ieguvu militāro izglītību. Tas bija pārsteigums, par ko man paziņoja kursabiedri. Atrodoties starptautiskajā operācijā Kosovā, sākumā domāju, ka tas ir neizdevies joks, bet dienas beigās tā bija patiesība. Tas bija kārtīgs sitiens pa ego, tā arī bija neziņa par to, ko sagaidīt, kādas ambīcijas var uzstādīt," stāstīja Bankovs. 

Tomēr šaubas un neziņa izdzisa pirmajā reizē, kad Bankovs jau komandiera statusā satika brīvprātīgos zemessargus. Viņš zemessargos redzēja vēlmi aizsargāt savu valsti, un tas bija kā vienojošais faktors turpmākai sadarbībai.

"Es ieskatījos jums acīs, skatos – jūs gribat trenēties, jūs gribat mācīties, jūs gribat aizsargāt šo valsti. Un tad es sapratu, ka tev nav jābūt profesionālim, lai būtu patriots. Tev arī nav jābūt disciplinētam, tev nav jābūt talantīgam. Tev vienkārši jāgrib to darīt. Jūs parādījāt zobus. Jūs parādījāt savu sirdi, savu attieksmi. Viss arī slēpjas attieksmē un sirdī," pauda Bankovs. 

Viņš uzskata, ka profesionālā dienesta karavīros ir sarežģītāk ieraudzīt šādu degsmi. "Karavīros šo degsmi acīs ieraugi daudz retāk. Tur ir ekstra jāmotivē, lai redzētu tādu degsmi, bet tas ir izdarāms, vienkārši nepieciešams vienots mērķis," piebilda Bankovs.

Savukārt zemessargi vēl papildus pamatdarbam un ikdienas dzīvei ir gatavi veltīt laiku un pūles, lai stiprinātu valsts aizsardzību. Līdz ar to motivācija jau ir, vēl nepieciešams spēcīgs vadītājs, uzskata Bankovs. 

"Dienesta laikā esmu sapratis, ka mans mērķis kā virsniekam nav panākt to, ka padotie ciena mani manas pakāpes dēļ. Tev ir jāciena mani kā personu, kā līderi. Ir jāpanāk tas, ka viņi ir gatavi sekot. Un to var panākt tikai ar personīgo piemēru, tikai ar darba kultūru. Nepietiek tikai ar to, ka tu pirmais ierodies darbā un pēdējais, aizejot no darba, izslēdz gaismu. Nē, tev ir jāstrādā efektīvi, jāmācās kopā un nav jābaidās kļūdīties. Tas ir tas, kas var kavēt tavu izaugsmi," sacīja Bankovs. 

Valsts aizsardzības stiprināšanā savu artavu var dot ikviens – neatkarīgi no vecuma vai fiziskajām spējām, svarīgākais ir vēlme darīt, uzskata Bankovs. 

"Artavu bruņotajiem spēkiem var iedot gan 18 gadu vecumā, gan 48 gadu vecumā. Šeit ir iespēja izveidot mugurkaulu, attīstīties, iegūt draugus uz mūžu un būt dinamiskā vidē, nekad nebūs garlaicīgi. Neviens šeit netiek mērīts.

Svece netiek mērīta pēc garuma un platuma, bet gan pēc liesmas spožuma, Tas ir tas svarīgākais – cik spoža būs šī liesma," sacīja piektās "Formā!" epizodes viesis Ralfs Bankovs.

Vairāk par 3. kājnieku bataljona uzdevumiem un ikdienu, par militārās izglītības ceļu un jaunāku cilvēku piesaisti Zemessardzei iespējams uzzināt raidieraksta "Formā!" piektajā epizodē.