Inovācijas ceļu nozarē veido ar mērķi padarīt tos ilgtspējīgus un efektīvus. Pētnieki izstrādā dažādus ceļu materiālu sastāvus, kuri var veicināt ceļu izturību un to efektivitāti. Ceļu asfalta masā pievienojot pārstrādāto riepu materiālu, ceļš kļūst elastīgāks un labāk pielāgojas ārējo faktoru ietekmei. Zinātnieki ceļus padara ne tikai elastīgākus -  ar papildus formulām tos veido ar pašdziedinošiem elementiem, padara klusākus un spēj panākt, ka tie naktīs atstaro gaismu (spīd).

Saruna ar RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošo pētnieku Viktoru Haritonovu.

Pasaulē zinātnieki izmanto superdatorus, lai veidotu dažādas modelēšanas un nākotnes prognozēšanas. Vienā tādā modelēšanā zinātnieki noskaidroja, ka nākamo 300 miljonu gadu laikā visi Zemes kontinenti saies kopā un veidos jaunu superkontinentu, ko jau nodēvēja par Amāziju, tādējādi aizverot Kluso okeānu.

Viena no populārākajām hipotēzēm, kas izskaidro Mēness rašanos, liecina, ka tas radās pēc tam, kad Marsa izmēra objekts ar nosaukumu Teija (Theia) sadūrās ar Zemi pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu. Tagad satriecošā jaunā Durhemas universitātes pētnieku simulācija atklāj pārsteidzoši atšķirīgu teoriju: Mēness, iespējams, ir izveidojies daudz īsākā laika periodā — stundu laikā, nevis mēnešu vai gadu laikā — pēc Zemes un Teijas sadursmes.

Raidījuma viesis ir kiberdrošības eksperts Andris Soroka.

Zinātnieki joprojām pēta gan okeānus, gan mums līdzās esošās planētas, jo vēl joprojām ir pārāk maz informācijas par to vidēm. Līdztekus ASV un Krievijas aktivitātēm kosmosa izpētē, ļoti aktīvu izpēti veic arī Ķīna.  Ķīnas pētnieki uz Mēness ir atklājuši jaunu minerāli ko nodēvēja par čangesītu (Changesite) - tā sastāvā ir atrodams helium-3. Helium-3 ir viela ko var izmantot enerģijas iegūšanai, tādā veidā nākotnē varētu rasties iespēja ražot enerģiju arī uz Mēness. Vēl, NASA kosmosā palaida nelielu kosmosa kuģi un veiksmīgi notestēja astereoīda piespiedu virziena maiņu ietriecoties tajā ar izveidoto kosmosa kuģi. NASA Zemes observatorija atklāja jaunu salu Klusā okeāna dienvidrietumos.

 

Raidījumā par šiem un citiem zinātnes jaunumiem.

Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Inovāciju izstrādē var palīdzēt dizaina domāšanas principi, kuri strukturētā veidā palīdz nonākt līdz inovatīva risinājuma izstrādei. Kaut dizaina domāšanas principi nav novitāte, tomēr par to runā nepietiekamā daudzumā un pārāk maz jaunieši ir informēti par tiem. Dizaina domāšana var noderēt daudzās jomās, bet jo īpaši pieprasīta tā ir STEM nozarēs. Vairāk par dizaina domāšanas principiem sarunā ar Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītājas pienākuma izpildītāju Kitiju Kudumu.

Kā mūsu ikdienas paradumi maina pilsētvidi ap mums? Šoreiz par pārmaiņām pilsētvidē, kā arī ļoti interesantiem zinātnes atklājumiem.

Artūrs Bernovskis sarunājas ar biotehnoloģiju uzņēmuma vadītāju Antonu Adamoviču un cenšas rast atbildes uz jautājumu, kā jauniešiem veidot un attīstīt jaunuzņēmumus Latvijā. Klausies un uzzini arī par bezmaksas apmācību iespējām, kas palīdzēs šo procesu atvieglot!

Pasaulē iedzīvotāju skaits strauji aug un prognozes rāda, ka no šobrīd gandrīz 8 miljardiem iedzīvotāju ap 2050 gadu uz Zemes būs jau ap 10 miljardiem cilvēku. Pieaugošais cilvēku skaits būs jānodrošina ar pārtiku, bet paralēli arī jārūpējās par ilgtspējīgu planētas attīstību. Tāpēc inovācijas pārtikas nozarē ir būtiskas cilvēces ilgtermiņa attīstībai. Ne tikai pasaulē zinātnieki strādā pie dažādām inovācijām, bet inovācijas top arī Latvijā. Kā veidojas pārtikas inovācijas un ar kādiem izaicinājumiem šādi jaunuzņēmumi sastopās? Saruna ar jaunuzņēmuma "Fermentful" veidotājām Andu Penku un Oksanu Dāvi.

Lielais hadronu kolaiders jeb lielais hadronu paātrinātājs ir Eiropas kodolpētījumu centra lieljaudas daļiņu paātrinātājs - hadronu (protonu un smago jonu) paātrināšanai. Viens no LHC projekta pamatmērķiem ir atrast atbildes uz zinātnisko teoriju jautājumiem. Šobrid eksperimentos ir rasta atbilde par  Higsa bozona pastāvēšanu, ko atklāja veicot pētījumus.  Galvenā Lielā hadronu kolaidera tuneļa garums ir 26,7 km un tas izbūvēts apmēram 100 m dziļumā Francijas un Šveices teritorijā. Lādēto daļiņu kūļu noturēšanai un korekcijai izmantoti 1624 supravadoši magnēti ar kopējo garumu vairāk kā 22 km. Saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktoru Kārli Dreimani.

Augustu sākam, uzzinot, kas jauns izgudrots, izdomāts un atgadījies, kopš pēdējoreiz runājām par zinātnes un tehnoloģiju aktualitātēm. Iespējams, dažas no šīm inovācijām esi redzējis tikai filmās, un tagad tās lēnām kļūst par īstenību.