Pirms sešiem gadiem pie skatītājiem nonāca režisora Reiņa Kalviņa pirmā pilnmetrāžas filma “Maiņa”, kas saņēma Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā debija. Savukārt nupat kā kinofestivālā Varšavā pirmizrādīts režisora otrais pilnmetrāžas darbs – psiholoģiskais detektīvs “Klajumā aiz meža”. Pie skatītājiem Latvijā filma nonāks 22. oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. Kā minēts plakātos: “Rakt dziļāk nozīmē atklāt neērtu pagātni”. Šajā gadījumā filmā rokot atrastas kāda cilvēka mirstīgās atliekas. Neviens it kā nezina, kas noticis ar ķermeni, kas tagad no purva iekrāsojies brūns un atgādina skulptūru, tomēr atradums aktualizē neatrisinātus notikumus.

Reiņa Kalviņa filma "Klajumā aiz meža" tapusi studijā "Mistrus Media" sadarbībā ar starptautisku profesionāļu komandu, tostarp pasaulslaveni specefektu un rekvizītu mākslinieki radījuši hiperreālistiskas purva saglabātas mirstīgās atliekas.

Filma "Klajumā aiz meža" stāsta par deviņdesmito gadu noslēpumu nospiedumiem mūsdienās, kad kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā esošajā purvā tiek atrasts ķermenis un ātri vien izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Atradums saviļņo šaubas par iesaistīto atmiņām un lomu notikušajā. 

Mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt prezentācijas veidošanā, sākot no ideju sakārtošanas līdz slaidu sagatavošanai. Taču kā dot tiem skaidrus norādījumus, lai rezultāts būtu noderīgs un neprasītu vairākas pārstrādāšanas? MI kafijas pauzē Aneta stāsta, kā izmantot "ChatGPT", "Claude" un "Copilot" prezentāciju gatavošanā.

Planšetdators "Samsung Galaxy Tab S12+" piedāvā lielu ekrānu darbam un izklaidei, taču datora izmērs vēl nenozīmē datora iespējas. Vai tas var aizstāt klēpjdatoru, un kad lielais ekrāns no priekšrocības kļūst par apgrūtinājumu? Digitālās brokastis izmēģina planšetdatoru no rīta ziņām un darba sapulcēm līdz vakara filmām un spēlēm, lai noskaidrotu, kam tas patiešām noder.

* Planšetdatoru neatkarīgam un neapmaksātam apskatam nodrošināja Samsung Electronics Baltics.

Droni var palīdzēt pilsētā apsekot infrastruktūru, piegādāt sūtījumus un veikt citus darbus, taču to izmantošana rada arī jautājumus par drošību, privātumu un gaisa telpas pārvaldību. Kuri risinājumi jau darbojas, un kas vēl nepieciešams, lai droni kļūtu par ierastu pilsētas ikdienas sastāvdaļu? Pie Digitālo brokastu galda par to runājam ar Rīgas Digitālās aģentūras direktora pienākumu izpildītāju Laini Celmu, konferences "TECHRITORY" programmas direktoru Neilu Kalniņu un Civilās aviācijas aģentūras Inovatīvās gaisa mobilitātes nodaļas vadītāju Ilmāru Ozolu.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Planšetdators "Samsung Galaxy Tab S12+" piedāvā lielu ekrānu darbam un izklaidei, taču datora izmērs vēl nenozīmē datora iespējas. Vai tas var aizstāt klēpjdatoru, un kad lielais ekrāns no priekšrocības kļūst par apgrūtinājumu? Digitālās brokastis izmēģina planšetdatoru no rīta ziņām un darba sapulcēm līdz vakara filmām un spēlēm, lai noskaidrotu, kam tas patiešām noder.

* Planšetdatoru neatkarīgam un neapmaksātam apskatam nodrošināja Samsung Electronics Baltics.

Dižbrūklenei, jeb Amerikas lielogu dzērvenei slavas dziesmas ir dziedātas gadu desmitiem, bet atsevišķu plauktu šai ogai lielveikalos neredzam. Vai nenovērtējam? Par dižbrūklenēm un to audzēšanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Vai lielogu dzērveņu audzēšana attīstās, skaidro Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve un ogu pārstrādātāja SIA "Very Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina, "Rāmkalni Nordeco" īpašnieks un SIA "Latgales dzērvenes" īpašnieks Viktors Grūtups un Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Izgāztuve!

6:05 Kas sāp: Jānim apakšbikšu stratēģija ceļojumos un odioza kastinga aģentūra, Elīnai - lauki, kas pagaidām atstāti novārtā, bet Uldim - CIK maksā playstation???

22:50 Smagās ziņas: Atjauninājumi par LR/LTV zīmoliem, kino miljons makā krīt un Uzulnieka “tika paņemts mazs tilpums”. Graudu asiņainais tranzīts, Trampa un Putina sadziedāšanās un aizraujoši jaunumi nāvessodu nozarē!

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Stāsta ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna. Pārraides producente: Anete Ašmane-Vilsone.

Pēc Otrā pasaules kara Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs latviešus mēdza dēvēt par čūskēdājiem. Ne jau tāpēc, ka viņi patiešām ēstu čūskas, bet gan tāpēc, ka vietējiem šķita pārsteidzoši, ka latvieši čūskveidīgos zušus un nēģus vispār uzskata par ēdamiem. Kanādā nēģus izzvejoja no upēm kā parazītus un pēc tam iznīcināja. Turpat dzīvojošajiem latviešiem cepti nēģi želejā bija delikatese, kas atgādināja par mājām.

Kā gan viens un tas pats ēdiens vieniem var būt gardums, bet citiem – kaut kas pretīgs? Otrā pasaules kara beigās daudzi Latvijas iedzīvotāji devās bēgļu gaitās, sākumā lielākā daļa nonāca bēgļu nometnēs Vācijā, bet vēlāk izceļoja uz Lielbritāniju, Ameriku, Kanādu un Austrāliju. Jaunajās mītnes zemēs viņus sagaidīja ne tikai sveša valoda un dzīvesveids, bet arī nepazīstama virtuve.

Piemēram, daudzviet nebija iespējams nopirkt rudzu maizi un arī pašiem to izcept nebija vienkārši – trūka piemērotu miltu, lielie maizes kukuļi neietilpa mazajās mājas cepeškrāsnīs. Nācās mainīt receptes un arī pieņemt pielāgoto garšu. Nācās arī pierast pie pavisam jauniem produktiem un ēšanas paradumiem. Izrādījās, ka ēdiens, kas vienā kultūrā šķiet pilnīgi parasts, citā var izraisīt izbrīnu vai pat riebumu.

No 1449 eiro līdz 1567 eiro mēnesī: tā šajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, pieaugusi pedagogu vidējā darba samaksa par pilnu slodzi, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Algu pieaugums esot visiem skolotājiem, neatkarīgi no tā, kurā klašu grupā viņi strādā. Tas noticis galvenokārt, pateicoties šajā mācību gadā ieviestajam jaunajam skolu finansēšanas modelim „Programma skolā”. Tomēr ne visās skolās izmaiņas skolotāju algošanā nozīmē lielākas algas.