Šķirojam arvien vairāk, taču sadzīves atkritumos joprojām nonāk daudz tā, kam tur nevajadzētu būt - bioatkritumi, iepakojums, stikls un citi pārstrādājami materiāli. Tas ne tikai palielina atkritumu apjomu un rēķinus, bet arī sabojā daļu materiāla, ko vēl varētu izmantot pārstrādē, nevis noglabāt poligonā.

Kā Latvijas iedzīvotājiem sokas ar šķirošanu un kas notiek ar atkritumiem pēc tam, kad konteineru saturs nonāk savākšanas mašīnā?

Šajā nedēlās nogalē Pāvilostā norisināsies Piekrastes dzejas festivāls. Tajā pulcēsies dzejnieki, mākslinieki, aktieri, mūziķi un kino pētnieki. Un pievērsīsies piekrastei kā ainavai, dzīves telpai un kultūras atmiņas nesējai.

Trīs dienu programmā apvienos dzejas lasījumus, brīvdabas kino, filmkoncertu, komiksu darbnīcu un dzejas vakaru ar mūziku. Visas festivāla aktivitātes būs pieejamas bez maksas un bez iepriekšējas reģistrēšanās.

Šodien gadskārta mūsu valsts vēsturē būtiskiem notikumiem – pirms 35 gadiem, 1991. gada 21. augustā, dienā, kad vēl nebija skaidrs, kā beigsies apvērsuma mēģinājums Maskavā, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību de facto.

Kā deviņdesmito gadu notikumi mainīja Baltijas valstu lomu pasaules politikā, par to saruna ar vēsturnieci, Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta pētnieci Unu Bergmani.

Notikušais šķiet nesena pagātne, ko daudzi pieredzējuši un atceras, bet vai viss jau izpētīts un skaidrs, vai varbūt tomēr joprojām ir neatbildēti jautājumi? Runājam arī par to, kāpēc tolaik augustā sabiedrībā valdīja pavisam cits noskaņojums nekā janvārī barikāžu laikā, kad visi saliedēti bija gatavi stāties pretī, bet augustā tās dažas dienas bija neomulīgi un bail; ja pučs būtu izdevies, kāda tad būtu Latvija, un cik lietderīgi, atskatoties vēsturē, notikumos pirms 35 gadiem, ir vaicāt – kas mums no tā jāmācās? Vai vēsture mums kaut ko māca?

1995. gada jūlijs, Rīga. Pēc iereibušas sievietes zvana policija ierodas kādā dzīvoklī. Miteklī uz grīdas likumsargi atrod gaļas gabalus. Dzīvokļa iemītniece Tatjana apgalvo, ka tās ir viņas vīra ķermeņa daļas, un dzīvesbiedru viņa nogalinājusi pati. 

Kas notika šajā dzīvoklī?

Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.

Plašāku stāstu par šo epizodi lasi portālā LSM.lv: Izšķirties neesot bijis iespējams - kā postoša laulība deviņdesmitajos noslēdzās ar nežēlīgu slepkavību.

Epizodes attēls ir ilustratīvs. 

Epizodes autore ir žurnāliste Paula Dēvica, bet redaktore – Dace Krejere. Podkāsta balss ir Raitis Stūrmanis.

Stāsta tapšanā izmantotie avoti:

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva dokumenti;

Intervija ar bijušo prokurori Jekaterinu Kušakovu;

Laikraksts “Diena”, 1996. gads;

Laikraksts “Lauku Avīze”, 1996. gads.

Dabasgāzes cena jau šobrīd ir divreiz augstāka, nekā pirms Tuvo Austrumu krīzes. Piegādātāji ir nodrošinājuši krājumus ziemai un sola pilnībā apgādāt klientus jaunajā apkures sezonā.

Gan piegādes, gan cenas pašlaik būtiski ietekmē notikumi Tuvajos Austrumos – tas palielina piegāžu nedrošību un lielākas cenu svārstības. Ierakstā skaidrojam, cik lieli ir dabasgāzes krājumi un kā cenas ietekmē Tuvo Austrumu konflikts.

Vai zobārstniecība ir tāda, kā to iztēlojamies no zobārsta krēsla? Var jau būt, ka cilvēkam, kurš skatās mūsu mutēs, arī ir sava dzīve un izvēles? Monopolā saruna ar zobārsti Mariju Gūtmani.

21. augustā Māras dīķa krastā norisināsies starpdisciplinārs kultūrnotikums “Māras ezera balss. Dzīlēs”, kurā satiksies mūzika, performance, deja un zinātne.

Sarunā pasākuma producente Ieva Niedre stāsta par pirms vairākiem gadiem aizsāktās “Māras ezera balss” tradīcijas atgriešanos un ieceri šoreiz īpašu uzmanību pievērst ūdenim un tā nozīmei pilsētvidē. “Ūdens tuvums, kas Rīgas pilsētai ir tik unikāls, – mēs to izmantojam pārāk maz un nepietiekami,” uzsver Ieva Niedre. Šogad mākslas programma papildināta arī ar zinātnes dimensiju, sadarbojoties ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un aicinot iepazīt Māras dīķa ekosistēmu.

Viens no vakara centrālajiem notikumiem būs koncertperformance “Ko zina ūdens?”, ko veido dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, pianiste Žistīne Eko un performanču māksliniece Beāte Poikāne. “Ūdens zina daudz ko, gandrīz visu,” saka Katrīna Paula Felsberga, atklājot performances filozofiski poētisko ieceri un domu par ūdeni, kas nepārtraukti cirkulē un glabā dažādu laiku pieredzi. Programmā skanēs gan Franča Šūberta, Bendžamina Britena un Pētera Plakida mūzika, gan īpaši šim notikumam radīts Annijas Annas Zariņas jaundarbs. Sarunā – arī par Ojāra Vācieša saikni ar Māras dīķi, mākslas un zinātnes sastapšanos un to, kā muzicēšanu ietekmē neierastā koncertvieta pie ūdens.

No CSDD nozagtie personas dati pagaidām vēl nekur nav parādījušies, un noziedznieki tos varētu sākt izmantot vēlāk. Kādi riski šobrīd draud iedzīvotājiem, un kādus praktiskus padomus sniedz nozares eksperti?

Valsts iespējamu dalību "airBaltic" finanšu stabilizēšanā šodien konceptuāli atbalstījusi Saeima. Premjers debatēs atzīst: šī būs iespēja aviokompānijai tikt vaļā no parādu nastas un plāna "B" nav.

Vai mūsu labākajai futbola komandai "Riga" izdosies iekļūs Konferences līgas pamatturnīrā? Šovakar pirmā no divām izšķirošajām spēlēm.

Pēc aptuveni trīs stundu ilgām debatēm Saeima konceptuāli atbalstījusi valsts iespējamu dalību nacionālās aviokompānijas “airBaltic” finanšu stabilizēšanā.

Likumprojekts ļautu valdībai pagarināt uzņēmumam izsniegtā valsts aizdevuma atmaksas termiņu, valstij piederošās obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā pārvērst “airBaltic” akcijās un vajadzības gadījumā ieguldīt līdz 30 miljoniem eiro starpfinansējuma obligācijās. Likumprojekts atzīts par steidzamu, un jau šodien Saeima par to plāno lemt otrajā – galīgajā – lasījumā.